Krāsnis ar skārda čaulu ir parasti apaļas (cilindriskas), un to priekš rocība ir ātra sasilšana. Tādēļ tās ļoti piemērotas tādu telpu apsildīšanai, kur nav jāuzturas ilgāk par 6—8 stundām (piem. dažādas sapulču vai biroju telpas un tml.). Tās var lietot arī nelielos dzīvokļos, bet tad ma zāko izmēru krāsnis aukstākā laikā jākurina divreiz diennaktī. Krāsns dūmeju iekārtojums līdzīgs holandiešu tipa krāsnīm. Dūmgāzes pārvie tojas augšup, lejup u. t. t.
 |
| 52. att. Utermarka tipa apaļā krāsns. |
Siidāmvirsu veido siltie krāsns sāni virs klona, krāsns augšas virsa un dūmvada caurule, kas savieno krāsni ar skursteni (pēdējā tikai līdz zināmam garumam). Kurinot reizi dienā, šādas krāsns sildāmvirsas kvadrātmetrs vidēji izdala 480—650 kcal/stundā, kurinot divreiz dienā — 750—1000 kcal/stundā. Pareizi būvētās krāsnīs siltuma izmantošana ir diezgan laba. Tagad šīs krāsnis būvē samērā maz. bet agrāk tās bija ļoti izplatītas (piem., vecākās dzelzceļu un mazpilsētu dzīvojamās ēkās). 52. attēlā attēlota krāsns skārda čaulā ar 4 dūmejām un degtuvi bez ārdiem, kas oderēta ar ugunturīgiem ķieģeļiem. Krāsns čaula sastāv no atsevišķiem posmiem resp. gredzeniem, kas tirgū bija dabūjami gatavā veidā (parasti 0,7 m augsti). Lai kurtuves durvtiņu aploda (rāmis) stingri turētos, tā jāiesien šuvēs ar vismaz 40 cm garām stīpu dzelzs saitēm vai stiepuli.
Avots: Krāsnis un pareiza kurināšana, Rīga, 1943
