MALKAS KRĀSNS UZBŪVE: PODIŅU KRĀSNS AR IEBŪVĒTU SĒDMŪRI.

55. att. Podiņu krāsns ar sēdmūrīti

Podiņu krāsnis ar sēdmūrīti būvē dzīvokļos, kur telpas apkurei uz­ stādītas īpatnējas prasības. Sēdmūrītis izmanto krāsns vai pavarda sil­ tuma atlikumu un sasilst tikai tik daudz, cik tas nepieciešams sēdmurīša lietotāja labsajūtai.

Agrākos laikos, sevišķi Vidzemē, sēdmūrīši bija ļoti iecienīti. Šie sēdmūrīši pa lielākai daļai būvēti no ķieģeļiem. Tāda sēd­murīša virsa nav ērti mazgājama un turama tik tīri, kā tas, ievērojot jaunāko laiku higiēniskās prasības, būtu nepieciešams.

Dažos gadījumos sēdmūrīši veidoti no šūnakmens plātnēm; siltumtechniskas prasības šāds izveidojums apmierina pilnīgi, higiēniskas turpretim tikai pa daļai.

MALKAS KRĀSNS VEIDI: APAĻĀ KRĀSNS AR SKĀRDA ČAULU.

Krāsnis ar skārda čaulu ir parasti apaļas (cilindriskas), un to priekš­ rocība ir ātra sasilšana. Tādēļ tās ļoti piemērotas tādu telpu apsildīšanai, kur nav jāuzturas ilgāk par 6—8 stundām (piem. dažādas sapulču vai biroju telpas un tml.). Tās var lietot arī nelielos dzīvokļos, bet tad ma­ zāko izmēru krāsnis aukstākā laikā jākurina divreiz diennaktī. Krāsns dūmeju iekārtojums līdzīgs holandiešu tipa krāsnīm. Dūmgāzes pārvie­ tojas augšup, lejup u. t. t.

52. att. Utermarka tipa apaļā krāsns.

Siidāmvirsu veido siltie krāsns sāni virs klona, krāsns augšas virsa un dūmvada caurule, kas savieno krāsni ar skursteni (pēdējā tikai līdz zināmam garumam). Kurinot reizi dienā, šādas krāsns sildāmvirsas kvad­rātmetrs vidēji izdala 480—650 kcal/stundā, kurinot divreiz dienā — 750—1000 kcal/stundā. Pareizi būvētās krāsnīs siltuma izmantošana ir diezgan laba. Tagad šīs krāsnis būvē samērā maz. bet agrāk tās bija ļoti izplatītas (piem., vecākās dzelzceļu un mazpilsētu dzīvojamās ēkās). 52. attēlā attēlota krāsns skārda čaulā ar 4 dūmejām un degtuvi bez ār­diem, kas oderēta ar ugunturīgiem ķieģeļiem. Krāsns čaula sastāv no at­sevišķiem posmiem resp. gredzeniem, kas tirgū bija dabūjami gatavā veidā (parasti 0,7 m augsti). Lai kurtuves durvtiņu aploda (rāmis) stingri turē­tos, tā jāiesien šuvēs ar vismaz 40 cm garām stīpu dzelzs saitēm vai stiepuli.

Avots: Krāsnis un pareiza kurināšana, Rīga, 1943

PAREIZI BŪVĒTA KRĀSNS: KAS JĀIEVĒRO?

Saskaņā ar iepriekš aplūkotiem krāsns būves noteikumiem īsumā at­zīmēsim galvenās prasības, kas uzstādāmas pareizi būvētai apkures krāsnij.

1. Siltuma izmantošanai krāsnī jābūt ne zemākai par 70%. Tas sa­ sniedzams galvenokārt ar pareizi izbūvētu kurtuvi: ierīkojot ārdus, blīvi slēdzošas kurtuves durvis, virsgaisa pievadīšanu un pietiekami augstu degtuvi. Lai praktiski sasniegtu šo skaitli, tad, krāsni apkalpojot, stingri jāievēro pareizas kurināšanas noteikumi.

2. Krāsnij jāizdala siltums iespējami zemāk telpā un jāveicina gaisa cirkulācija, lai sasniegtu vienmērīgu telpas sasilšanu. Krāsns apakšai jābūt ne mazāk siltai kā augšai, lai pie grīdas sakrājušos auksto gaisu labāk sasildītu. Bez tam krāsns siltuma izdalīšanas spēju vēlams iekārtot regu­lējamu, lai siltuma izdalīšanos varētu pēc vajadzības ierobežot, neatka­rīgi no krāsns kurināšanas stipruma. Pēdējā prasība izpildāma vienīgi krāsnīs ar ieliekamu kurtuvi un pa daļai krāsnīs ar regulējamām gaisa ejām.

3. Krāsnij ātri jāsasilst un ilgi jāuzturas siltai. Pusstundu pēc ieku­rināšanas apkures krāsnij jau jūtami jāsāk izdalīt siltums. Vidējās siltuma ietilpības krāsnīm siltums jāizdala vēl pēc 12 stundām no kurināšanas sākuma, bet masīvam lielās siltuma ietilpības krāsnīm pat pēc 22 stundām no kurināšanas sākuma. Vienmērīgu virsas temperatūru un nemainīgu sil­tuma devumu ilgākā laikā var prasīt tikai no krāsnīm ar ilgdedzes kurtuvēm.

4. Krāsnij jābūt izturīgai pret pārkurināšanu. Aukstā laikā krāsnis bieži pārkurina, sevišķi, ja krāsns lielums nav pietiekams dotās telpas ap­ sildīšanai. Pārkurināšanas ārējās pazīmes ir saplaisājuši podiņi un neblīvas šuves. Pārkurināta krāsns kļūst ātri nederīga un bieži jāremontē. Tādēļ krāsnis jābūvē tā, lai tās praktiski nevarētu pārkurināt. To panāk, veidojot brīvi stāvošu kurtuvi, ierīkojot izplešanās spraugas u. c.

5. Krāsnij jāpilda higiēniskas prasības:
a) Tieši pieejamās virsas temperatūrai jābūt zem 80°C, lai pieskaroties krāsnij nerastos apdegumi,
b) Krāsns virsai jābūt viegli tīrāmai un gludai (vāpētai), ar noapaļotiem stūriem, bez dzegām un izvirzījumiem.

6. Krāsns lielumam jābūt piemērotam dotās telpas vajadzībām. Ja krāsns izbūvēta pārāk maza, tad telpā nevar uzturēt vajadzīgo tempe­ ratūru un krāsns jāpārkurina. Ja turpretim krāsns pārāk liela, tad tās uzbūve dārgāka, materiāla patēriņš lielāks, un krāsns aizņem vairāk telpas.

7. Krāsns uzbūvei jābūt vienkāršai un iespējami lētai. Tas sasnie­dzams, vienkāršojot krāsns iekšējo konstrukciju un samazinot krāsns iz­mērus. Krāsns izmērus var samazināt, ja izdodas panākt lielāku siltuma devumu no katra sildāmvirsas kvadrātmetra. Masīvam, lielas siltuma ie­ tilpības krāsnīm, tās normāli kurinot, virsas augstākai caurmēra tempe­ratūrai jābūt vismaz 60°C; tam atbilst siltuma devums apm. 400 kcal stundā no viena kvadrātmetra. Mazas siltuma ietilpības krāsnīm siltuma devums ievērojami augstāks; vienmērīgu ilgstošu siltuma izdalīšanu pa­nāk ar ilgdedzes kurtuvēm.

Visas šīs prasības pilnīgi apmierināt nespēj neviens krāsns veids.
Tādēļ, izvēloties krāsns tipu noteiktas telpas vajadzībām, vipirms jāno­skaidro, kuras no minētām prasībām dotajā gadījumā ir vissvarīgākās, un jāizvēlas tāds krāsns būvveids, kas šīs prasības vispilnīgāk apmierina. Dažādo krāšņu veidu vērtējums saskaņā ar šeit minētām prasībām dots turpmāk krāšņu būvveidu apskatā.

Avots: Krāsnis un pareiza kurināšana, Rīga, 1943

KRĀSNS UZBŪVE: KĀ PODIŅI UZKRĀJ UN ATDOD SILTUMU

Podiņu krāsns ir jo vērtīgāka, jo lielākus siltuma daudzumus tā var uzkrāt. Tādēļ krāsns būvē jālieto būvmateriāli ar iespējami augstāku sil­ tuma ietilpību. Podiņi jāpilda un jāoderē (45. att.).

Piezīme: Krāsns siltuma uzkrāšanas spēja ir krāsns apkures sevišķa priekšrocība un pa lielākai daļai pat nepieciešamība.

45. att. Podiņu pildījums un oderējums.

Siltuma daudzums, ko podiņu krāsns var uzkrāt, atkarīgs no tās sa­ silšanas temperatūras, krāsns materiālu īpatnējā siltuma un daudzuma; jo tie ir lielāki, jo vairāk siltuma krāsns var uzkrāt. No šī viedokļa, piem., šamota ķieģeļi ir vērtīgāki par parastajiem māla ķieģeļiem; tos var stip­ rāk sakarsēt, nebojājot krāsni, bez tam to īpatnējais siltums ir augstāks. Tālāk, piem., masīvas krāsnis ar lielu siltuma ietilpību un lielu svaru uzkrās vairāk siltuma nekā viegli būvētas krāsnis. Podiņi jāpilda materiāla daudzuma palielināšanas nolūkā; tas jāizdara rūpīgi un blīvi, jo citādi tukšumos sakrātos pelni un sodrēji, traucējot siltuma caurplūdi.

SILTUMA IZDALĪŠANĀS NO KRĀSNS SILDĀMVIRSAS.

Krāsns jāizveido tā, lai gar sildamvirsu varētu plūst pēc iespējas vairāk gaisa. Gaisa strāvai, kas kāpj uz augšu gar sildamvirsu, nedrīkst likt ceļā nekādus šķēršļus, piem., tālu uz āru izvirzītas dzegas u. c.
Krāsns siltuma izdalīšanos var palielināt:
a) lietojot dzelzs sildamvirsu, jo tās temperatūra var būt augstāka par podiņu krāsns sildāmvirsas temperatūru, skat. 46. attēlu; 
b) izbūvējot lēnās sadegšanas kurtuvi, jo tad sildāmvirsas vidējo temperatūru var uzturēt augstāku;

c) ar piespiedu gaisa vadīšanu, kas turpmāk sīkāk aplūkota.

46. att. Siltuma izdalīšanas atkarība no virsas temperatūras.

Avots: Krāsnis un pareiza kurināšana, Rīga, 1943

KRĀSNS KONSTRUKCIJA: DŪMVADU UN DŪMEJU IZBŪVE.

Dūmvadu izbūve.

Lai krāsns apakšējā dala iespējami vairāk sasiltu, tā jākonstruē tā, lai dūmgāzes apskalotu vismaz 3/4 no krāsns apakšējās daļas.

Foto: www.skurstenmeistars.lv

Piezīme: Svarīga no.higiēniskā viedokļa ir prasība, lai temperatūra pie griestiem un pie grīdas tai pašā telpā pēc iespējas maz atšķirtos; apakšējo gaisa slāņu stiprākai sasilšanai tādēļ ir liela nozīme. Labs līdzeklis šī mērķa sasniegšanai ir krāsns apakšējas dalās stiprāka sasil­šana.

KRĀSNS KONSTRUKCIJA: KURTUVE UN GAISA PIEVADĪŠANA

Degtuves telpas lielums.

Vidēja lieluma (ar apm. 3 m3 sildāmvirsas laukumu) krāsns degtuvei (malkai vai kūdrai) jābūt vismaz 60 cm augstai.

Lielākām krāsnīm, kurās vienā stundā sadedzina vairāk kurināmā, nepieciešama vismaz 70 cm augsta degtuve. Mazākām krāsnīm pietiek ar vismaz 50 cm augstu degtuvi.

40. att. Krāsns kurtuves augstums.

KRĀSNS BŪVMATERIĀLI : GRANTS

Ar vārdu „grants" apzīmē dažādu iežu drumstalas ar caurmēru no 2 līdz 0,5 mm, ar vārdu „smilts" — drumstalas ar caurmēru no 0,5 līdz 0,05 mm.

Granti un smilti atkarībā no to nogulumu vietas var iedalīt kalnu, upju un jūras grantī vai smiltī.

Kalnu grants (tāpat arī pārējā grants) cēlusies no dažādiem iežiem, kas daudzos gadu tūkstošos sairuši atmosfairas un citu apstākļu ietekmē. Kalnu grants no izcelšanās sākuma savu vietu nav mainījusi, kas atspo­ guļojas graudiņu formā: graudiņi ir asšķautnaini ar nelīdzenu virsu.

Upes grants. Pretēji kalnu grantij upes grants graudiem virsa plūs­toša ūdens ietekmē nogludināta, graudi noapaļoti.

Jūras grants formas un sastāva ziņā līdzīga upes grantij, tikai ar jūras sāļu piejaukumu.

Grants labums atkarīgs no daudziem apstākļiem; vislabākā grants ir tā, kuras graudiņi ir tīra kvarca; tāda grants ir ļoti cieta un ugunturīga.

Kvarcs (SiO2) ir ugunturīgs bālganas krāsas akmens; tādēļ arī kvarca grants krāsa ir gaiša.

Krāsns būvē jāizvēlas grants, kuras sastāvā būtu pēc iespējas daudz kvarca graudiņu, bet mazāk kaļķakmens un dolomīta graudiņu.

Otrs apstāklis, kas nosaka grants labumu, ir atsevišķo graudiņu ārējā forma. Krāsns būvē vēlama grants ar asām un nelīdzenām grau­diņu šķautnēm, jo tāda grants labāk sasienas ar saistāmvielām, piem., māliem; atsevišķo graudiņu savstarpējā saķeršanās šādai grantij arī daudz labāka.

Mūsu grantsbedru grants ir cēlusies galvenokārt no ledus šļūdoņiem, un tādēļ dažās vietās tās graudiņi ļoti noapaļoti; citās vietās tur­ pretim upes grants ir ar pietiekami asām šķautnēm; piem., par Rīgu var sacīt, ka tā uzbūvēta ar Daugavas granti, kas nosēžas Rīgas rajonā.

Trešais apstāklis, kas nosaka grants labumu, ir blakus piemaisījumu saturs. Ja granti nevar atrast dabā pietiekami tīru, tad grants jātīra, piem., jāsijā, tā atdalot rupjākās iežu drumstalas u. c. piejaukumus.

Avots: Krāsnis un pareiza kurināšana, Rīga, 1943

Zaru malkas izstrādāšana un transports.

Tā kā koksne ir vērtīga izejviela rūpniecībai un no tās bez visiem pazīstamiem ražojumiem varam iegūt arī cellulozu, mākslīgo zīdu, vilnu, lopbarības cukuru, etilspirtu, lopbarības raugu u. c. ražojumus ar vis­ lielāko tautsaimniecisko nozīmi, tad par koku materiālu taupīšanas ne­ pieciešamību jāatceras it visos apstākļos. 

Lai taupītu malku, īpaši lauku sētās daudz vairāk nekā līdz šim jālieto žagaru un zaru malka. Lai tā neaizņemtu daudz telpas un nepadarītu saimniecības sētu neglītu, žagaru un sīkkoksnes malku vēlams sastrādāt jau mežā. Ja rudens pusē, kad pie mums parasti žagarus cērt, šī darba veikšanai nebūtu lai­ ka, tad žagarus saved mājās nesastradatus; sastradašanas darbs tad tomēr veicams ne vēlāk kā līdz pavasarim.

15. att. Augšā naži zaru nociršanai un sastrādāšanai. Apakšā zāģis vienrocis un stiepjams zāģis.

Celmu malkas izstrādāšana un nokraušana.

Avots: Krāsnis un pareiza kurināšana, Rīga, 1943

Celms kopā ar resnākām saknēm var dot 18—30% no virsze­mes koku masas. Lai iegūtu 1 steru celmu malkas, jāsastrādā šāds celmu skaits:

Pēc plašākiem novērojumiem uz 1 ha parastas biezības cērtama vecuma meža celmāja pie mums ir vidēji šāds celmu daudzums:

No 1 ha skuju koku kailcirsmas mūsu apstākļos parasti var iegūt vismaz 70—160 steru labas celmu malkas. Arī lapu koku celmi node­rīgi kurināšanai, bet to izlaušana un sasmalcināšana prasa daudz darba; tā atmaksājas vienīgi, ja mitrā vietā auguši bērzi, kuriem ir sekla sakņu sistēma. Mīksto lapu koku celmi dod samērā mazāk vērtīgu kurināmo. Izžuvušai priežu celmu malkai turpretim sildāmspēja ir ap 3100 kcal/kg, un 1 sters sver ap 320 kg (labai bērzu dedz. malkai sildāmspēja ir apm. 3180 kcal/kg, un stera svars ap 460 kg).

Malkas patēriņš krāsnij.

Avots: Krāsnis un pareiza kurināšana, Rīga, 1943

Dedzināmās malkas patēriņu 1 m3 apsildāmās telpas gaisa sasildī­šanai normālos apstākļos Latvijā atzīst: Dzelzceļa virsvaldes krāsns apkure — 0,036 stera, bet Rīgas pilsētas blokēkās — 0,045 stera dedzi­nāmās malkas gadā.

Pēc Somijas dzelzceļu normām atļauts gada laikā patērēt šādu daudzumu de­dzināmās malkas (steros):

Ja telpu apsildīšanai izbūvētas jaunlaiku krāsnis ar ārdiem un labi noslēdzamām durvtiņām, tad uzdotās normas, pēc Somijas novē­rojumiem, varēja samazināt par 25%.

*Sters ir kubikmetrs krautas malkas.

Kā transportēt un kraut malku?

Lai sastrādātā malka labāk žūtu, tā tūliņ jāmizo un rupjākie kluči jāsaskalda. 

Visintensīvākā malkas žūšana tomēr notiek caur pagaļu galiem: caur galu šķērsgriezumu koksne izžūst 10—15 reizes ātrāk nekā caur tāda paša lieluma radiāla griezuma virsu, bet caur tangenciālu grie­zumu izžūst 1,5 reizes intensīvāk nekā caur radiālu griezumu ar tādu pašu virsu (par tangenciālu var uzskatīt ar mizošanu un svītrošanu radītu griezumu, jo te vietām iedobj koksni).

No šiem novērojumiem izriet skaidra prasība, lai malku mājas pa­tēriņam arvien iespējami ātrāk sastrādātu jo īsākās pagalēs, lai galu šķērsgriezumu virsa būtu iespējami lielāka. Dzelzceļu ēku un arī citu pavardu apkurināšanai malku parasti sagatavo 25 cm garas un līdz 5 cm resnās, bet krāsnīm apm. 35 cm garās un līdz 7,5 cm resnās pa­galēs. Pagaļu izmēri, protams, jāpieskaņo kurtuvju izmēriem. Šādu smalki sastrādātu malku, ja to nav iespējams novietot nojumēs, ietei­cams sakraut uz palikteņiem apaļās gubiņās, kas pēc savas formas atgā­dina nelielas siena kaudzes. Tās pēc iespējas jākrauj ar tukšu vidu un ar vēdināšanas lūkām pakājē un Čukurā (7. att.).

7. att. Smalki sastrādātas malkas krāvumi: a) vienkāršais (pa labi) un b) ar vēdi- nāšanas lūkam (pa kreisi). Augšā no pagalēm izveido jumtveida segumu, lai lietus iidens neiesūktos grēdā.

KRĀSNS SKAIDU KURINĀŠANAI

Apmeklē mūsu amatnieku forumu – spied šeit!

Šis ir no 1943. gadā izdotās grāmatas «Krāsnis un pareiza kurināšana»:

«Zāģētavu tuvumā, kur dabūjamas zāģu skaidas, diezgan plaši lieto skārda zāģu skaidu krāsnis, skat. 75. un 76. attēlu. Tā kā šīs krāsnis bieži konstruētas bez aprēķina un tā kā krāsns izmantotājiem nav bijusi skaid­rība par kurināšanas techniku un krāsns īpašībām, tad, neskatoties uz to, ka krāsns var izmantot kurināmo materiālu ļoti taupīgi, daudzkārt no­ vērotas sliktas sekmes. Dūmgāzes bieži tik tālu atdziest, ka skursteņa dūmvados sākas svīšana, kas sabojā kā skursteņus, tā dzīvokļa sienas un griestus. Šeit vainojama vai nu nepareiza skārda krāsns konstrukcija, pā­ rāk mitras zāģu skaidas, gari dūmu pievadi, vai arī nepareiza kurināšana. Tādēļ aplūkosim šādas krāsns konstrukciju un darbību.

75. attēls. Skārda krāsns skaidu kurināšanai.

Kurināmo materiālu — zāģu skaidas — ieblietē skārda cilindrā, skat. 76. attēlu. Lai skaidas vēlāk varētu aizdedzināt, cilindra vidū blietešanas laikā ievieto apaļu, apm. 5 cm resnu nūju, kuru pēc blietešanas izvelk ārā. Zāģu skaidas turas tik labi kopā, ka caurums cilindra vidū neaizbirst. Šādi sagatavotu (mazāku) skārda cilindru ievieto krāsns lielākā cilindra vidū; jāraugās uz to, lai gaiss no iekurināšanas ('reizē arī pelnu) lūciņas nekādā gadījumā nevarētu aizplūst uz skursteni. Caur pelnu lūciņu zem zāģu skaidu ailas novieto ātri uzliesmojošu kurināmu materiālu, piem., skalus, papīru u. c., un to aizdedzina. Skaidu degšana notiek lēnām, jo zāģu skaidas, kā labs siltuma izolators, nejauj aizdegties visai skaidu masai reizē; deg tikai zāģu skaidu kārtiņa, kas veido skaidu cilindra cauruma iekšējo virsu.

76. Attēls. Skaidu krāsns konstrukcija.

Ja vilkme ir laba un ja pievada daudz gaisa, tad krāsns skārda vāks var sakarst līdz sarkankvēlei. Tas nav vēlams, jo krāsns vāks tad ātri izdegs; arī skaidas ātrāk izdegs un siltuma zaudējumi būs lieli. Var no­ tikt arī otrādi, t. i. gaisu pievada par maz; tad attīstītais siltuma daudzums būs arī mazs. Bet pat kurināmam pilnīgi sadegot dūmgāzēs ir ūdens tvaiki, kas zemākās temperatūrās pārvēršas ūdenī. Krāsns skārda virsa, gar kuru plūst dūmgāzēs, pēdējām strauji atņem siltumu; ja nu krāsnī vēl ieplūst lieks gaiss, kas tālāk pazemina dūmgāzu temperatūru un samazina gaisa pieplūdi liesmai, tad bieži temperatūra skurstenī ne­ pārsniedz 40°C, un ūdens tvaiki stipri kondensējas. 
Dažreiz kondensūdens sāk atdalīties jau dūmu pievadā un pil uz grīdas. Lai tas nenotiktu, zāģu skaidu krāsnīm visas neblīvās vietas, kas samazina sadegšanas gaisa pie­ plūdi liesmai, nekavējoties jāizlabo.Spraugas resp. neblīvumi rodas galvenokārt šādos gadījumos:

1. Ja iekšējais cilindrs negul blīvi uz pamata, piem., ja, cilindru iz­ ņemot vai ieliekot, uz skārda pamata plātni uzkrīt kāds koka gabaliņš, malkas šķiliņa u. c, tad caur pelnu krātuvi ieplūstošā gaisa dala plūst pa radušos spraugu tieši uz skursteni, atdzesējot dūmgāzēs, bet degšanai gaisa trūkst.
2. Ja skārda pamata plāksne, uz kuras novietots krāsns iekšējais skārda cilindrs, nav rūpīgi piestiprināta pie krāsns ārējā skārda cilindra, vai arī izrūsējusi, vai citādi laiž cauri gaisu.

Labi būvēta skursteņa svīšana būs novērsta, ja dūmgāzu temperatūra skārda pievadā pie skursteņa būs apm. 110—120°C.Degšanas ilgums vienam zāģu skaidu krāsns pildījumam ir 8—12 un vairāk stundas; tādēļ šīs krāsnis jāpieskaita lēnās sadegšanas krāsnīm. Pareizi noregulētas un apkalpotas šāda veida skārda skaidu krāsnis ir loti ekonomiskas un labi izmanto kurināmo materiālu.Ja vilkme ir vāja, tad krāsnī bieži sakrājas gāze, kas viegli eksplodē, — pat tik stipri, ka nocel krāsns vāku; tā ir zīme, ka iekārtā kaut kas nav kārtībā.

Konstruēta arī skaidu mazkrāsniņa, kuru bez apkures nolūkiem var izmantot ēdienu gatavošanai. Šāda tipa mazkrāsniņu novieto uz pavarda riņķiem (līdzīgi t. s. malkas prīmusiem), blīvi noslēdz pavarda kurtuves durvis un pelnu durvis. Skaidu mazkrāsniņa darbojas līdzīgi parastajām skaidu krāsnīm ar to starpību, ka degšanas gāzes uzsūc pavarda dūmu vads pa riņķu aiļu.

Lai raksturotu šo skaidu mazkrāsniņu no taupības viedokļa, atzīmē­ sim šādus pārbaudes rezultātus: 2 kg zāģu skaidu sadegušas 2,5 stun­ dās. Šai laikā aluminija katliņā uzvārīti 3X6 litri ūdens ar sākuma tem­ peratūru 10°C. Pareizi noregulējot vilkmi, zāģu skaidas sadeg bez dūmiem.Izvērtējot šos datus, jākonstatē, ka ūdens uztvēris apm. 27% no ku­ rināmā materiāla sildāmspējas. Ja šo skaitli salīdzina ar to (3—15%) sil­ tuma daudzumu, kuru ūdens uzņem parastajos malkas pavardos, tad ku­ rināmā ietaupījums tiešām ievērojams. Šādas skaidu mazkrāsniņas gal­venais trūkums ir zināmas neērtības iekurināšanas resp. skaidu aizdedzi­nāšanas laikā.»

KĀ TEHNOLOĢIJAS TAUPA SILTUMU

Tipveida dzīvoklī, kurā siltumu pa caurulēm piegādā siltumapgādes kompānija, iespējas regulēt siltumu ir stipri minimālas. Parasti, ja ir par karstu, tiek atvērts logs, bet ja salst – ieslēgts elektriskais sildītājs un lamāta valdība.

Apmeklē mūsu amatnieku forumu – spied šeit!

Parastā termostatā, uzsilstot atsperītei, tiek samazināta karstā ūdens caurplūde caur radiatoru. Atsperītei atdziestot, caurplūde tiek atjaunota. Tas palīdz ietaupīt kurināmo.

REPORTĀŽA NO IZSTĀDES MĀJA II 2014

Apmeklē mūsu amatnieku forumu – spied šeit!

Kamēr zviedri meklēja pa saviem teritoriālajiem ūdeņiem krievu zemūdenim, es biju aizgājis uz būvniecības izstādi Ķīpsalā. Izstāde saucās Māja II un ir otrā no divām ik gadu notiekošajām būvniecības izstādēm, kas notiek Ķīpsalas izstāžu hallē.

Šogad izstāde bija izvietota vienā hallē. Otrā hallē bija izvietota izstāde Vide un enerģija, vai kaut kā tamlīdzīgi. Otra halle bija aizpildīta ne-līdz-galam.

Logu un durvju ražotāji, apkures katlu tirgotāji, lietuvieši kā arī tradicionālie izstāžu klaidoņi ar visām tām rīvītēm, segām, burkānu griežamajiem bija pārstāvēti arī šogad, kā katru gadu. Tā kā par mēteļa atstāšanu garderobē bija jāpiemaksā viens eiro, izstādes apmeklētāji staigāja apkārt jakās.

Vienīgā šā robota problēma ir tā, ka jamais pats nemāk ierāpties notekā. Tāpat būs jākāpj ar trepēm un gan jāliek iekšā, gan jāceļ ārā.

Viens no atraktīvākajiem stendiem piederēja robotu putekļu sūcēju tirgotājiem. Bez visur redzētajām rumbām jamie piedāvāja arī jumta tekņu tīrīšanas robotiņu un eletromehāniskos vergus, kas prot tīrīt tualeti un baseinu.

Robots ķemertiņa uzraugs sēž stūrī un gaida, lai iekostu tev kājā.

Šis robots vienkārši braukā apkārt un slauka. Kaut ko uz kaut kurieni.

Pagaidām vēl viņi nav iemācījušies atvērt durvis un uzkāpt pa trepēm. Bet, kad būs, viņi atnāks arī pie tevis! Un trenkās tevi pa māju!

Bārdainais cilvēk! Es lieku tev sev pieskarties! Klausi mani! Paļaujies!

Trepju tirgotāju lielākais izaicinājums ir tikt galā ar gāzbetona sienām. Jo margas, kas ieskrūvētas gāzbetonā ar laiku izļurkājas. Trepju tirgotāju nebija neko daudz, un mani arī īsti trepes šobrīd neinteresē.

Granulu katli ir Top-of-ze-pops šobrīd un tika pārstāvēti masīvi. Tirgotājs stāstīja, ka lielākā daļa, pat nospiedošais vairākums tiek ražoti Polijā un pateicoties Ukrainas notikumiem rūpnīcu ražošanas apjomi ir pieauguši 10 reizes. Ukraiņi, juzdami, ka gāzes nebūs, pērk granulu apkures katlus.

Viena no būvniecības izstāžu fīčām ir tā, ka preci var dabūt ar saldām atlaidēm. Es pats šādā veidā esmu pircis logus pa lēto. Šai gadījumā var ieķert dakstiņus «tipa bez PVN»

Zili stikli, zaļi ledi, vidū balta... vitrāžu tirgotājs. Pa skaisto.

Ja nu kādam ir sapnis par dzīvi īstā romiešu mauzolejā, tad šis uzņēmums ir gatavs to piepildīt, liekot lietā ģipsi un krāšņu izdomu. Vēl tikai zeltā to visu ja varētu dabūt...

Somu Tulikivi izplatītājs, neraugoties uz labo vietu pie ieejas, nespēja turēties granulnieku popularitātei. Kā nu ne, ja šādas plītiņas cena atvel uz pieciem kiloeiro.

Kaut ko varēja dabūt arī bez maksas. Piemēram šūnu polikarbonāta atgriezumus. Uzņēmuma Kviller pārstāvji tusēt izstādē neuzskatīja par vajadzīgu, vien novietoja blakus stendam pseidomāla podu ar paraugiem. Free stuff.

Eleganto virtuvju tirgotāju pārstāve izskatās sagurusi un izbesījusies. Sēdēt laikam nedrīkst. Nav brīv.

Logu ražotāja Staļi labākā eksportprece ir logi kas veras uz ārpusi. Vēl krutāk, ja apgriežas riņķī. Zviedri čurā karstu un pērk kā negudri.

Bet tā kantorim iet labi. Šī arī bija, neskaitot katlu tirgotājus, viena no retajām vietām, kur pārstāvji spēja nosaukt vismaz aptuvenas mazumtirdzniecības cenas saviem izstrādājumiem. Staļu logi maksā ap 200 eiro par kvadrātmetru, protams viss ir atkarīgs no konfigurācijas, furnitūrām un citām estētiskām niansēm.

Liels hajs valdīja arī pie LED tirgotāju stenda

Te bija gan noliktavas tīrīšanas izpārdošana, gan arī iespēja kļūt par sadarbības partneri un tirgot ledus savā miestā. Nopirku 14w spuldzi par 8 eiro. Spīd labi.

Knauf stendā nebija skaidrības, cik maksā viņu ražotās vates. Vate ir no dabas tādēļ, ka ražota no akmens. Sekojot tādai loģikai no dabas ir arī urāna rūda, plastmasa un atkarība no tabakas izstrādājumiem.

Bet tā Vides Tehnikas un Knauf apvienotais stends bija visai populārs, jo uzskatāmi demonstrēja dažādus pavisam un ne-tik-ļoti elpojošus siltinājuma klāšanas veidus.

Šai mīkstajai minerālvatei piemēram nav nepieciešamas tvaika izolācijas membrānas, jo tādas ir iestrādātas vates apvalkā. Bāz pa taisno zem jumta plēves un daudz nedomā. Cik maksā? Neviens no Knauf pārstāvjiem nespēja atbildēt.

Šī atkal ir pūšamā minerālvate. Tiesa, atšķirībā no ekovates, kurai pa lielam uz mitrumu ir pofig, šī, ja paliek slapja kļūst stipri bezjēdzīga.

Presētas koksnes izolācijas paneļi. Tādas pašas skaidas, kas sabērtas ulmaņlaiku karkasenēs, tikai sapresētas. Un tādēļ nesaplok. 

Sīkāks apraksts. Protams, ka made in Poland. Protams, ka lētāk būs pirkt no paša ražotāja, savišķi ņemot vērā to, ka stendā neviens nespēja pateikt, cik šis brīnums maksā.

Par piecpadsmit eiro var ieķert vēja ģeneratoru, kas spēj izspiest pat pāris kilovatus labā vējā. Ja strāvas ir par daudz, to caur sadales tīklu var nodot elektrības piegādātājam glabāšanā. Un pēc tam paņemt atpakaļ. Tas esot bezmaksas pakalpojums. Pārstāvis ķiķina ar jaunkundzi par prikoliem feisītī.

Mans absolūtais favorīts – BlueShockBike elektrisko riteņu ražotājs. Skrūvēti kopā Liepājā. No labām netaļām. 200w motors. Minoties 60 km rezerve, neminoties 30 km. Maksimālais ātrums 30 km/h, šķiet, ka ierobežots, atbilstoši ES normām. Akumulators uzlādējas 2 stundās Cena 1,2 kE. Izbraucu. Reāli labs, ierakstīju wishlistā.

Lattelekoms mēģina iepārdot kaut kādu telemetriju. Mani viņi nepatīk, negāju runāties.

Roboti, kas tirgo kafiju. Pieskaries viņiem. Spaidi pogas. Viņi tevi padzirdīs. Pabaros ar kofeīnu. Un tu būsi mundrs.

Šis vīrelis izskatījās pēc traka zinātnieka un tirgoja nesaprotamas pariktes. Paskatieties, ar ko nodarbojas Enerģija Rīga. Man bail googlēt. Bija arī vīrs, kas tirgoja maģisko granītu par 16 eiro maisiņā, to man bija bail pat fotografēt.

Vēl varēja apskatīt saules baterijas, kuras nekad nekad tev neatmaksāsies. Nekad. Punkts.

Pasūtīt antīkus radiatoris psihodēliskās krāsās

Pagrozīt nestkaitāmus knibuļus iekārtām, kuru darbības principu izpratnei nepietiks ar konjaka pudeles izdzeršanu kopā ar izplatītājiem

Un projām ejot noiet gar tiem dalībniekiem, kas bija domājuši, ka šajā vīkendā jau točna nelīs, ņemsim stenda vietu ārpusē...

Apmeklē mūsu amatnieku forumu – spied šeit!

Un tagad cienītais apmeklētāj, lūdzu pastāsti, kad Tu pēdējo reizi apmeklēji kādu būvniecības izstādi?

MALKAS KRĀŠŅU RENESANCE

Mūsu aptaujātie malkas krāšņu speciālisti stāsta, ka pēdējos gados ir stipri pieaudzis pieprasījums pēc klasiskajiem apkures veidiem un risinājumiem – gan skaistām, glazētām podiņu krāsnīm un somu ziepjakmens pavardiem, gan arī čuguna un tērauda krāsniņām – gan importētām, gan arī vietējā ražojuma.