55. att. Podiņu krāsns ar sēdmūrīti |
Agrākos laikos, sevišķi Vidzemē, sēdmūrīši bija ļoti iecienīti. Šie sēdmūrīši pa lielākai daļai būvēti no ķieģeļiem. Tāda sēdmurīša virsa nav ērti mazgājama un turama tik tīri, kā tas, ievērojot jaunāko laiku higiēniskās prasības, būtu nepieciešams.
Dažos gadījumos sēdmūrīši veidoti no šūnakmens plātnēm; siltumtechniskas prasības šāds izveidojums apmierina pilnīgi, higiēniskas turpretim tikai pa daļai.
Arī Vakareiropā pēdējā laikā sēdmūrītim veltī daudz uzmanības, būvējot to kopā ar apkures krāsni dzīvokļos.
Šeit apskatīsim gadījumu, kur telpu apkures krāsni ar sēdmūrīti var izveidot no vāpētiem Rīgas formāta podiņiem, skat. 55. attēlu.
Sēdmurīša garums 1,18 m, platums 0,56 m, augstums 0,48 m.
Sēdmurīša platums 0,56 m sastādās no:
1) asā ,,a" stūra •—0,12 m:
2) podiņa garenvirzienā 0,26 m un podiņa platumā 0,18 m.
Sēdmurīša augstums 0,48 līdz 0,49 m sastādās no:
1) podiņa platuma 0,18 m;
2) podiņa augstuma 0,26 m un asā „a" stūra biezuma 0,05 m.
Sēdmurīša garums 1,18—1,20 m sastādās apakšējā kārtā no:
1) viena apaļa „b" stūra 0,11 m,
2) četriem garenvirzienā liktiem podiņiem pa apm. 0.26 m un
3) vienas podiņa daļas 0,05 m.
Aizbīdnis iekārtots dūmu pievadā uz skursteni, kas šai gadījumā ir sēdmurīša sastāvdaļa.
Krāsns, kuras siltuma atlikumu izmanto sēdmūrītis, atgādina standartkrāsns RIS 126 A2 veidu; paredzēts vēl īpašs ierosmes aizvars uz sēdmurīša dūmeju. Atverot šo aizvaru sēdmūrītis sasilst vairāk un ātrāk; toties vairāk siltuma aiziet uz skursteni. Šis aizvars jālieto tikai tad, kad skurstenis nevelk; pēc tam, kad skurstenis iesilis un krāsns iekurējusies, aizvaru slēdz.
Lai pasargātu podiņus no izcilāšanās un dotu oderējumam iespēju izplesties, degtuves oderejumu nav vēlams blīvi savienot ar krāsns podiņu apvalku.
Silta gaisa ejas apakšu, kas atrodas virs degtuves, vēlams izveidot vai nu no divkārša skārda, vai arī ar šamota oderējumu, lai skārds pārāk nesakarst.
Augšējo līmenisko dūmcju tīrīšanai silta gaisa ejas augšdaļā paredzēta tīrāmā lūka; tīrāmā lūka paredzama arī dūmu pievadā uz skursteni, lai sēdmūrīša dūmeja būtu pieejama tīrīšanai. Būvējot krāsni ar sēdmūrīti, jāievēro, ka dūmgāzes nedrīkst pārāk atdzist, jo tad cieš skursteņa vilkme. Par vilkmi variet izlasīt sadaļā par skursteņa uzbūvi.
Avots: Krāsnis un pareiza kurināšana, Rīga, 1943
Nav komentāru:
Ierakstīt komentāru