BETONA PLAUKTI PAGRABĀ

Katrā kārtīgā lauku mājā ir pagrabs, turklāt bieži vien tāds, kas celts vēl pagājušajā vai pat aizpagājušajā gadsimtā. Šāds pagrabs bija arī viensētā Tērvetes apkaimē, kur pirms kādu vasaru pāris nedēļas viesojos atvaļinājuma laikā.

Apmeklē mūsu amatnieku forumu – spied šeit!

Nosacījums bija vienkāršs – apmaiņā pret viesmīlību un lauku labumiem jāuzkonstruē pagrabā jauni plaukti, jo vecos ir sabeidzis mitrums.

Ieeja pagrabā ir mūrēta samērā nesen, par ko liecina gāzbetona bloki. Laikam šis apgreids ir radies kādā no remontiem

Saimniecības pagrabs ir celts neilgi pēc mājas, pirmās brīvvalsts laikā un liecina par tradicionālo Zemgales lauku papu turību.

Pagrabā ir divas telpas, tas ir visai plašs un aprīkots ar ventilācijas sistēmu.

Over 30 zaptes burciņas. Zemeņu zaptes

Pretī kartupeļu apcirkņiem atrodas divi plaukti ievārījuma un citu ziemai domāto krājumu burkām.

Tomēr šo plauktu mūžs ir beidzies.

Mmmm! Sēņotne un micēlijs!

Problēma ir pelējumā un citās sēnēs, kam ļoti garšo koks un kā rezultātā plaukti ir ik pēc pāris gadiem jāmaina. 

Pagraba grīda ir izklāta ar ķieģeļiem. Kas ir diezgan forši. Es reiz redzēju garāžas grīdu, kas bija izklāta ar iemūrētām pudelēm, bet par to vēlāk.

Pirmkārt – drošā vietā jāpārvieto zemeņu zaptes. Blakus telpā, kur tām nekas nejauši neuzkritīs virsū.

Man šai bildē nav matu. Kas nav pareizi.

Tālāk pagrabs ir jānomēra un jāsāk domāt, kādu ievārījumu uzglabāšanas tehnoloģiju turpmāk pielietot.

Pa labi redzams, ka senos laikos te ir iemūrēti permanentu plauktu atbalsti. Kreisajā pusē gan tādu nav, bet labos liksim lietā.

Kādam materiālam nekaitē ne sēnes ne mitrums? Protams, ka dzelzsbetonam! Šeit ir vieta trim plauktiem.

Apakšējais pagraba plaukts tiks veidots apmūrējot fibo blokus, bet augšējie – monolīts dzelzsbetons, kas balstīsies uz sienā iestiprinātām armatūrām.

Fleksis ir jauns un vēl nav piedzīvojis ķūningu. Parasti diska aizsargam un rokturim ātri vien pieaug kājas.

Vispirms ir jāsagatavo nesošā armatūra. Te lieti noder aiz šķūnīša gadiem krāto metāllūžņu kaudze un tajā atrastie nezināmas izcelsmes T–profili.

Urbt vajag ar brillēm un pliku muguru. 

Vienā pusē tie balstīsies uz plauktiem paredzētajiem izvirzījumiem sienā, bet otrā pusē nāksies izurbt atveres, kurās armatūras sabāzt. Labi, ka pie roks ir paliels perforators ar kārtīga diametra urbi.

Ja urbjot kaut kas izdrūp vairāk nekā vajag, tad to var eleganti piešpaktelēt atpakaļ.

Nesošās armatūras ir vietā. Neraugoties uz niecīgo izmēru, profils neko daudz nepadodas un plaukts turēsies labi.

Perfekts fotoattēls, kura dēļ uz šo lapu ieradīsies fotoblogeri no pašām tālākajām zemēm. Vienkārši apbrīnot.

Kā papildu armējošo elementu nolemju izmantot vecu matraci, kura mūžs cēli beidzās Jāņu ugunskurā. Veci dīvāni. Cool.

Matraci, tagad tu dzīvosi šeit un būsi mūžīgs. Tagad tu vairs neesi matracis, bet gan armatūra. Pastāvēs kas pārvērtīsies un tu šim Raiņa tekstam esi dzīvs pierādījums.

Karstuma ietekmē matracis ir skaisti saplacinājies un mazliet saīsināts lieliski ietilpst vietā, kur pavadīs turpmākos gadsimtus. 

Veci dīvāni. Fap-fap-fap

Nākamais solis ir veidņa izgatavošana. Jā, tieši no šā dīvāna. Jā, šis ir tas gadījums, kad tas «vecais krāms noteikti vēl noderēs.» 

Jā, pasakiet to savām sievām, bērniem, vai trešajām personām, kas par visām varītēm grib atbrīvot jūsu šķūnīti no krāmiem. Pasakiet!

Maģija, kuras laikā dīvāns pārtop veidnī.

Dīvāna pamatni nācās mazliet pagarināt, tāpat arī pieskrūvēt dēli, kas iezīmēs betona plaukta malu. Mūsu dīvāns bija no saplākšņa, bet ar papildu nostiprināšanu varētu derēt arī laminēta skaidene no kādas padomjlaiku sekcijas sāna.

Pats lieliskākais veidnis visā universā. Turklāt daudzkārt izmantojams un stingrs.

Veidnim būs sākotnēji jānotur visai nopietns svars, tādēļ atbalstu to trīs vietās ar bloku torņiem. Šos blokus vēlāk izmantošu apakšējā plaukta konstrukcijai.

15Papildus armējumam droši var izmantot arī citus pa rokai gadījušos, bet atbilstošus dzelžus. Piemēram, vecu lapu grābjamo aparātu. Vai zeķēm. Jā, noteikti zeķes.

Vispirms es sajaucu ar ķelli smiltis kopā ar cementu bez ūdens. Darīju to ķerrā, kurā arī tika jauka vēlāk cementa java. Izmantoju figviņzinkādas firmas cementu

Javu jaucam attiecībā četri pret viens – viena šķipele cementa un četras šķipeles grants. Betona maisītāja pie rokas nebija, nācās jaukt vairākos piegājienos un ar urbjmašīnu.

Betonēšanas process ir mierīgs un patīkams process. Dzer aliņu un betonē.

Pirmo javu taisīju biezu un plastisku, lai būtu mazāka šmuce un nebūtu notecējumu gar veidņa malām. Ar šo javu aizdrīvēju spraugas gar veidņa malām. 

Šā iemesla dēļ gan nācās iesākumā aizvākt matrača karkasu. Nākamajā piegājienā atpakaļ ieliktais matracis tika apliets jau ar daudz šķidrāku javu.

Santa Digna! Turklāt šajā gadā bija lieliska raža!

Progresa bīdītājs ir slinkums un izdoma. Lai nebūtu miljons reizes jāskraida ar betona spainīti, tiek pieņemts lēmums plauktam rast elegantu pildījumu.

Jā, tieši tā! Pudeles tiek iebetonētas betonā pa visu. Unikāla tehnloģija, kurai pasaulē nav analogu. Un anagīnu. Tālāk neturpināsim.

Tukšās pudeles ne tikai ietaupa javu, bet arī padara plaukta konstrukciju daudz vieglāku, tai pat laikā īpaši neskādējot izturībai.

Jā, pudeļu sāni rēgojās cauri betonam.

Nu lūk, tagad plaukts jāatsāj sacietēt uz kādām stundām divdesmit četrām. 

Šeit jau visi defekti ir aizfotošopēti.

21Te nu jaunais plaukts ir gatavs. Tagad vien atliek pielabot negludumus un uzbetonēt vēl divus līdzīgus plauktus - vienu virs šā un vienu uz grīdas.

Te atkal nē.

Padoms: armatūras var droši stiprināt kopā ar plastmasas savilcēm. Plastmasa, ja uz to neiedarbojas tieši saules stari, savu izturību nezaudē.

Tā kā šajā brīdī fočukam beidzās zibspuldze, otrā plaukta betonēšanas bildes izpaliek. Bet ideja jau tāpat ir skaidra. Paldies par uzmanību!

Apmeklē mūsu amatnieku forumu – spied šeit!