REMONTĒJAM VECU KOKA MĀJU: ISTABAS SILTINĀŠANA NO IEKŠPUSES

Šī ir trešā/ceturtā daļa stāstam par vecas koka karkasa ēkas remontu.



Citi pērk un tūningo mašīnas, citi brauc uz taizemi, citi tusē, citi dzerstās, bet es remontēju vecu koka māju. Šogad es esmu bijis vairāk darītājs nekā rakstītājs, līdz ar to stāsts būs par darbiem, kas pa īstam tika izveikti pavasarī. Šobrīd es pabeidzu uzstādīt apkures radiatorus, bet par to kādu citu reizi.

Šī ir mana subjektīvā pieredze, līdz ar to, ja ir subjektīvi vai objekīvi viedokļi, lūdzu komentāros. 

Stiprinot līstes ir svarīgi atstāt luftīti, lai neveidojas mitruma perēkļi. Vietās, kur ir sārtās bultas pie apakšējām līstēm, var redzēt ielu. Lai vēdinās.



Es izmantoju gan skrūves, gan naglas. Tāpēc, ka naglas ir lētas, bet ar skrūvēm var eleganti pieķert. Spraugas ap spārēm tāpat kā citi potenciālie neblīvumi ir aizpūstas ar putām.

Nu re, pirmā būvkartona loksne ir vietā. Es liku ar spīdīgo malu uz augšu.


Istaba, kurā notiek remonts pēc savas būtības ir pusmansards - daļa griestu ir slīpa. Pēc jumta nomaiņas slīpās daļas iekšpuse sastāvēja no spārēm un pretkondensāta plēves. Lai izveidotu pretvēja barjeru, pie spārēm pienagloju latas, pie kurām tika pieskrūvētas/pienaglotas būvkartona loksnes. Būvkartons ir presēts kokšķiedras materiāls, kāds kādreiz tika plaši izmantots arī mēbeļu būvniecībā. Tās ir slavenās skapju aizmugurītes. Biezumā ap 4mm loksnes ir 120 cm platas un 260 cm garas, maksā vietējā veikalā ap 7 eiro gabalā. Internetos gan jau var atrast lētāk.
Būvkartonu plaši izmanto kā tvaika barjeru siltinot māju ar ekovati. Svarīgi ir atstāt luftīti starp būvkartonu un jumta plēvi, lai potenciālais mitrums var eleganti izvēdināties.

Bija pāris viltīgas vietas, kur bija nepieciešami nestandarta risinājumi. Te ir vecās mūrlatas savienojums ar jauno un nācās nedaudz paķīmiķot, lai siltinājumā nezēģelē vējš.

šeit redzama sienas iekšējā rāmja konstrukcija. Starp abiem rāmjiem būs ekovate. Biezumu vairs neatceros, sanāca kaut kas ap 30cm. Plānāku taisīt būtu sarežģīti objektīvu iemeslu dēļ.

Patentētais risinājums skrūve plus nagla. Tādēļ, ka pašgriezošās kokskrūves ir ne tikai foršas, jo neplēš koku un neprasa urbumus, bet arī padārgas. Tādēļ iedzenam arī pa naglai. Dzīt tikai naglas ir čakarīgi. 

Iekšējais rāmis, kura konstrukcija vēlāk nedaudz pamainījās. Vertikālās brusiņas nācās apzāģēt.

Tas zilais verķis ir neatsverams palīgs.

Vertikālās brusas nācās apzāģēt, lai būvkartons var balstīties uz horizontālo dēli.

Slīpās brusas vienā līmenī saskrūvēt palīdz aukliņa.
Telpas iekšpusē paralēli sienai un jumtam uzbūvēju vēl vienu rāmi, pie kura tiks skrūvēts būvkartons, kas noturēs vietā ekovati un pēc tam arī rīģipsis. Slīpajiem griestiem siltinājuma slānis ir 40 cm, sienai 30 cm. Konstrukcija būvēta tā, lai ekovati sienā un slīpajos griestos jebkurā brīdī var papildināt no bēniņiem. Ja nu sasēžās.

Šai attēlā redzamas pirmās iekšējam karkasam piestiprinātās būvkartona loksnes. Pats karkass ir papildus piestiprināts arī pie spārēm.

Pie karkasa ir tikusi arī gala siena labajā pusē. Te klāt pie oriģinālajām mierlaiku skaidām būs 10 cm ekovates.

Jumta būvkartons papildus tiek nostiprināts ar 2 x 10 cm dēļiem. Kreisajā pusē redzams sienas karkass, kas arī tiks apšūts ar būvkartonu. Siltinājums tiks iepūsts no bēniņiem.

Gala sienas karkass ir apšūts ar būvkartonu. Logs vēl pagaidām vecais, jo tobrīd jaunie logi vēl nebija atvesti. Iekaramo griestu lampa kalpo kā improvizēts celtniecības prožektors.
Būvkartons no iekšpuses kalpos kā tvaika difūzijas medijs. Ūdens pilieni cauri rīģipsim un būvkartonam nonāks ekovatē un turpinot meklēt savu rasas punktu, lai mierā un laimē sakondensētos lielākos pilienos, cauri otram būvkartonam, nonāks ārpasaulē.

Pirmās pieskrūvētās ģipškartona loksnes un pirmie eksperimenti ar ekovates pūšanu

Šis ir lētākais ekovates pūšamais aparāts pasaulē. 42 €, cenuklubs.lv. Lapu savākšanas maisa vietā piemontēts izvads uz 75mm vadu gofru, kas kalpo kā caurule vates nogādei sienā.

Vates pūšana ir darbiņš diviem cilvēkiem. Diviem cilvēkiem respiratoros. Citādi sanāks šādi. Tiesa gan, šmuce ir ātri likvidējama, ar to pašu Skil lapu pūtēju.
Par to, kā man gāja ar vates pūšanu, variet izlasīt šeit. Pūšot sienās ar šādu tehnoloģiju ir ļoti vēlams atstāt piekļuvi siltinājumam no bēniņiem, lai, kad vate sasēdīsies, to būtu iespējams papildināt. Lapu pūtējs nespēj vati sienā sablīvēt tā, kā to dara jaudīgs profesionālais pūšamais aparāts par pāris tūkstošiem.

Rīģipsis kā rīģipsis. Tā kā plāksnes liku krustām šķērsām un arī attālumi starp karkasa statnēm nestandarta, skrūvju vietas atzīmēju ar krīta auklu.

Jaunie logi joprojām nav atnākuši

Visi vadi protams izvilkti iepriekš. Apkures caurules liku siltinājuma slānī, lai nav lieki jāizolē. Par vadiem un caurulēm citreiz.

Šādas vietas var apzāģēt, var aplauzt. Var apzāģēt un aplauzt. Viss tika darīts ar aprēķinu, ka būs jāmaina arī logs.
Pāri būvkartonam tika pieskrūvēti horizontāli 2x10 cm dēļi – ņēmu brāķētos no vietējās zāģētavas. Pie dēļiem tad arī tika skrūvēts ģipškartons. Elektrības vadi tika saviklti spraugā starp būvkartonu un rīģipsi.

Caururmus rozetēm saurbu pēc riģipša pieskrūvēšanas. Lai gan vadi iepriekš bija savilkti vajadzīgajās vietās, istabas termostata vads kaut kur bija apmaldījies un nebija dabonams

Nācās vilkt vēlreiz izmantojot žanra klasiju - vadu penāļa vāku. Tas ir labākais verķis vadu vilkšanai no cauruma uz caurumu.

Izvelkam cauri no cauruma uz caurumu, pietinam ar izoleni galā vada galu un vilciens var atiet.
Spraugas starp rīģipšiem un lielākos tukšumus šoreiz aizpūtu ar putām. Ietaupīsies špaktele.

Liekās putas var ērti nogriezt ar beznosaukuma vibrējošo multitūli, ko daudzi nezkādēļ dēvē par «restauratoru»

Griesti tika pie ventilācijas atveres. Gaisa pieplūdei. Pagaidām aizpakota un bez praktiskas nozīmes.

Nu ko var lēnām ķerties pie špaktelēšanas.

Un lēnā garā taisīt ciet caurumus. Uz šuvēm parasti liek arī lentas, lai neplaisā. Man ir gadījies, ka saplaisā ar visām lentām, tādēļ šoreiz nolēmu iztikt bez. 
Ja vēlaties uzzināt, kā man gāja ar deviņu logu nomaiņu un gāzģenerācijas katla ar siltuma akumulatoru uzstādīšanu, nāksies mazliet paciesties līdz nākamajām reizēm.
Par špaktelēšanu un krāsošanu nerakstīšu, jo tas ir garlaicīgi, bet par vadu vilkšanu nerakstīšu, jo tur labāk uz manām pamācībām nepaļauties, :) pēc tam, ja nu kas, vēl mēģināsiet pataisīt par vainīgo.

10 comments:

  1. Celtniecības speķuks pa radio regulāri klārē, ka ekovatē mitrums nekondensējas pilienos. Ekovate esot "higroskopisks" materiāls.
    Kas attiecas uz riģipša šuvju plaisāšanu, es domātu, ka tam iemesls ir skrūvēšana pie koka brusām, nevis metāla profiliem.

    AtbildētDzēst
    Atbildes
    1. Mitrums nonāk šķiedrā kā trubiņā. Par plaisām es lieki nesatraucos, tāpat kaut kad būs kosmētiskais jātaisa. Pašam remontējot māju, kad vienu galu beidz, otrais jau atkal jāpārtaisa :D

      Dzēst
  2. Labu darbu esi izdarījis siltinot, bet tā riģipša špaktelēšana gan galīgi garām prieš sevi tomēr vajadzēja pacensties.
    Man pašam līdzīgs objets 37 gadā celta skaidbetona māja tākā izturību tev tālākos darbos, jo to būs ļoti daudz :)

    AtbildētDzēst
    Atbildes
    1. Nav tik traki ar to špaktelēšanu, uz beigām jau viss bija gludi. Paldies par laba vēlējumiem :)

      Dzēst
  3. Siltināšanas variants līdzīgs tam, kāds pašam padomā.
    Tikai viens jautājums - tu tiešām lieto būvkartonu jeb tomēr preskartona kokšķiedru plāksnes?

    Man gan jumta konstrukcija ir Eternit, latojums, pretvēja plēve, spāres. Būtu agrāk sapratis un domājis par ekovates lietojumu, tad pretvēja plēves vietā būtu jau ielicis preskartonu vai pat būtu licis isoplaat. Tagad principā scenārijs jumta pusē ir laikam jāplano līdzīgs šajā rakstā aprakstītajam.

    Jautājums par iekšteplas pusi, vai un cik svarīgi ir taisīt iekšpušē sparugu - Apdare, sprauga, preskartons, ekovate. Doma ir iekšējā apdarē likt spundētos dēļus vai spundētus saplākšņa vairogus, kabeļus var pirms vates pūšanas ielaist gofrās un jau salikt. Ir kāds ieteikums, arguments kāpēc tā nedarīt? Tā sparuga starp apdari un izolācijas pīrāgu man šķiet kā komfortabls specprojekts grauzējiem.

    AtbildētDzēst
    Atbildes
    1. Būvkartons = preskartons = «padomju skapju aizmugures» = двп - pa lielam tā ir zema blīvuma kokšķiedras plātne. Vidēja blīvuma saucas MDF, augsta blīvuma - HDF. Šī ir tā, kurai viena puse gluda, otra mazliet spalvaina un ar iespiedumiem :) Galvenā fīča - ļauj difuzēt ūdens tvaikiem (ko nedara OSB vai saplāksnis, piemēram).
      Protams var likt isoplaat, bet tas ir divreiz dārgāks.
      Manā gadījumā iekšpusē to plāksni rekomendēja likt tīri tvaika bremzēšanai, kā arī tāpēc, lai tā borskābe un pārējie putekļi nezēģelē pa rozešu caurumiem un citur. Gaisa spraugu varēja arī netaisīt, vienkārši šķita ērti vadu instalācijas un rozešu kārbu dēļ. Grauzējiem palūdzu aiziet izmantojot modernos deratizācijas līdzekļus, pāris gadus nav rādījušies.

      Es domāju, ka spundētu dēļu gadījumā to celulozi vari močīt uzreiz aiz dēļiem, tikai noizolē rozešu kārbas (vai liec ārējās) jo tas siltinājums ir putekļains. Attiecīgi pie defektīvas vēja barjeras un stiprākas vētras iespējams dabūt tos putekļus istabā. Lai tā nebūtu, dēļu klājumam jābūt puslīdz hermētiskam.

      Dzēst
    2. Nu jā, es par būvkartonu saucu to, kas ir tāds biezāks papīrs būvmateriālu veikalos un pārdod ruļļos, jāteic gan, ka nav pārak bieži sastopams.

      Tev taisnība par to putekļošanos, starp dēļiem un vati piemirsu, ka ir plāns ielikt stiegroto tvaika izolāciju. Vadiem gofras, par to kā labāk noizolēet roztes būs japadomā.

      Dzēst
  4. Saņemies lūdzu un uztaisi rakstu par apkuri!

    AtbildētDzēst
  5. Atbildes
    1. Darīts tiek, bildēts arī, tik nesanāk laika uzrakstīt.

      Dzēst