1) Pavarda mūrējuma masai jābūt iespējami mazai, lai pavarda mū ris neuzņemtu daudz siltuma un pavards ātri sasiltu. Tādēļ visos mūra sabiezinājumos iekārtojamas gaisa izolācijas joslas.
 |
| 80. att. Parasta pavarda shēma. |
2) Kurtuvei iebūvējami ārdi un zem ārdiem pelnu krātuve. Ārdu izbūvei pavardos ir sevišķa nozīme, jo tad temperatūra kurtuvē ir aug stāka un procentuāli vairāk siltuma var izmantot tieši ēdiena gatavo šanai uz pavarda plātnes. Kurinot ar malku vai kūdru, pilnīgas sadeg šanas sasniegšanai vēlama arī virsgaisa pievadīšana. Ievadāmo virs- gaisu vēlams iepriekš sasildīt, vadot gaisu caur pelnu krātuvi vai gar pavarda sienām.
3) Kurtuvei un pelnu krātuvei jāierīko blīvas durvis, ar kurām iespējams regulēt gaisa iepildi kurtuvē un degšanas ātrumu.
4)Kurtuve un pavarda dūmejas jāizveido ar pareiziem izmēriem, ievērojot kurināmā materiāla īpašības un pavarda lielumu. Izbūvējot kurtuvi, liela vērība jāveltī tās augstumam un ārdu laukumam. Sevišķi jāizvairās no pārāk liela ārdu laukuma, kas pavairo liekā gaisa ieplūdi kurtuvē un pazemina tās temperatūru.
Parastas plīts uzbūve redzama 80. attēlā.
Racionalizācijas institūta izveidotie standartpavardi rādīti tālāk, sk. 82. un 83. attēlu.
Pavarda kurtuves izmēri jāpieskaņo pavarda lielumam un lietoja mam kurināmam. Laukos pavarda kurināšanai bieži vien lieto mazvēr tīgāku malku un zarus. Tādēļ pavarda kurtuvei jābūt pietiekami lielai, lai tajā varētu ievietot vajadzīgo kurināmā daudzumu. Kurtuves izmē rus spiež palielināt arī tas apstāklis, ka laukos vēl daudz lieto ķeta kat lus ar apaļiem dibeniem.
Pavarda kurtuve tomēr nedrīkst būt arī pārāk liela, jo pavarda plātne spēj uzuemt tikai noteiktu siltuma daudzumu; ja kurtuvē ieliek par daudz kurināmā, tad paceļas vienīgi aizplūstošo dūmgāzu tempera tūra, aiznesot uz skursteni vairāk siltuma.
Pavarda kurtuvi veido samērā zemu, lai sasniegtu iespējami labāku siltuma pāreju uz pavarda plātni. Zemajā kurtuvē liesma gan nespēj brīvi veidoties un tādēļ grūti panākt Jabu sadegšanu; šeit galvenā pra sība tomēr ir nodot iespējami vairāk siltuma pavarda plātnei, t. i. sek mēt pavarda tiešo uzdevumu — dot siltumu ēdienu gatavošanai un ci tām mājturības vajadzībām.
Parasta lieluma pavardiem kurtuves augstumam jābūt:
a) ja kurināšanai lieto labu malku — 14—16 cm, visaugstākais 20—25 cm.
b) ja kurināšanai lieto zarus vai kurināmā atlikumus, kas ieņem lielu telpu un dod garu liesmu — visaugstākais 25—30 cm.
Kurtuves parastais garums ir 40—45 cm. Kurtuves platums ir augšā apm. 10 cm mazāks par riņķu plātnes platumu. Kurtuves platums apakšā ir 15—20 cm. Šis platums var būt par apm. 5 cm lielāks nekā ārdu pla tums.
Kurtuves sānu sienas vēlams būvēt no ugunturīgiem ķieģeļiem un izveidot slīpas, sašaurinot uz apakšu. Šādai kurtuves formai ir divas priekšrocības:
1) ar nelielu kurtuvē ievietotu malkas daudzumu iespējams apsildīt lielāku sildāmvirsu vārīšanas un cepšanas vajadzībām.
2) Kurtuvē ieliktais kurināmais automātiski noslīd uz ārdiem un tos kbi apklāj līdz pat degšanas beigām, neļaujot ieplūst kurtuvē liekam gaisam.
Lai pavarda ārsienas mazāk sakārstu, starp ārsienu un kurtuves sie nām abās pusēs jāiekārto gaisa izolācijas spraugas. Pareizi un nepareizi veidota kurtuves forma redzama 81. attēlā.
 |
| 81. att. Pareiza un nepareiza kurtuves forma. |
Parastie ārdu izmēri ir:
15X18 cm; 15X25 cm; 18X20 cm; 20X23 cm; 20X25 cm; 25X30 cm.
Normāliem pavardiem ar 90—100 cm garu riņķu plātni piemēroti ārdi ir 15X20 cm vai 18X20 cm. Sevišķi jāizvairās palielināt ārdu platumu, jo platus ārdus grūtāk nosegt ar kurināmo.
Ja iegādātā ārda laukums pavardam par lielu, tad to var viegli sašaurināt, nolaužot no sāniem dažus ārda stieņus.
Kurtuves durvju parastais izmērs ir 18X20 cm; lielākas durvis nav vēlamas, lai, tās atverot, neieplūstu daudz lieka gaisa, kā arī lai pašas durvis būtu izturīgākas un blīvākas. Lai durvis pārāk nesakarstu, tām iekšpusē apm. 2 cm attālumā piekniede piemērotu ķeta (čuguna) plātni vai 2 mm biezu aizsargskārdu. Durvis iestiprina leņķa dzelzs rāmī, kas cieši iebūvēts pavarda sienā. Lai novērstu ogļu izkrišanu uz virtuves grīdas, durvju apakšā vēlams ierīkot ogļu uztvērēju.
Zem ārdiem iekārtojama pelnu krātuve. Tajā ieteicams novietot izvelkamu skārda pelnu kastīti, ar slīpu dibena galu (skat. standartpavardus). Pelnu krātuve ar pelnu kasti jāizveido platāka par kurtuves ārdiem, lai pelni nebirtu pāri kastes malām.
Kurtuvē ar ārdiem degšanai vajadzīgo gaisu pievada caur pelnu krātuvi un ārdiem. Gaisa pieplūdei jābūt regulējamai. Pavardos gaisa regulēšanai ir ļoti svarīga nozīme, jo ar to iespējams mainīt degšanas ātrumu kurtuvē un siltuma pieplūdi riņķu plātnei, piemērojoties katrrei- zējām mājturības vajadzībām.
Gaisa pieplūde regulējama ar pelnu krātuves durvīm. Šim nolūkam var izlietot arī izvelkamo pelnu kasti, ja tās priekšējo sienu izveido tik augstu, ka iebīdītā stāvokli ta pilnīgi sedz pelnu telpas muti. Šāda ga dījumā gaisa ieplūdi var regulēt, vairāk vai mazāk izvelkot pelnu kasti.
Pavarda cepeša krāsni parasti gatavo no 1—2 mm bieza skārda. Cepešu krāsnīm ir divējāda forma:
a) cepešu krāsnis ar slīpu priekšējo sienu;
b) taisnstūra formas (četrstūrainās) cepešu krāsnis.
Līdz šim vairāk sastopamas pirmā veida cepešu krāsnis, šādas krāsns iebūvē pavardā redzama 80. attēlā. Cepešu krāsns priekšējā siena izveidota slīpa, ar nolūku panākt labāku liesmas novirzīšanu gar riņķu plātni. Bez tam kurtuvē ar slīpu mugursienu vieglāk ievietot da žāda garuma kurināmo, piem., zarus un dažādus koka atkritumus, kurus grūtāk sagatavot noteiktā garumā. Lai šādu cepešu krāsni pasargātu ino ātras sadegšanas un sadauzīšanas ar malku, tās priekšējā daļa ap sedzama ar aizsargskārdu.
Cepeškrāsnīm ar slīpo sienu ir daži svarīgi trūkumi:
1) cepešu krāsns grūtāk izgatavojama;
2) slīpā siena traucē cepešu krāsns iekšējās telpas .lietderīgu iz mantošanu, piem., cepamās plātnes nevar ievietot vairākās kārtās, vienu virs otras;
3) krāsns sasilst nevienmērīgi, kas apgrūtina cepšanu.
Minēto iemeslu dēt priekšroka dodama taisnstūra formas cepešu krāsnīm, kas paredzētas arī Racionalizācijas institūta standartpavardos.
Cepešu krāsns izmērus izvēlas atkarībā no riņķu plātnes izmēriem; piem., 48X81 cm plātnei piemērota 56X43 cm cepešu krāsns, 51X86 plātnei 53X91, 56X96 = 60X48, 60X48 = 66X56.
Pavarda dūmejas jāiekārto tā, lai riņķu plātne un cepešu krāsns sasiltu iespējami stiprāk un vienmērīgāk. Riņķu plātnei jāuzņem iespējami daudz siltuma, jo pavarda siltuma atlikumu, vismaz vasaras laikā, dažkārt grūti izmantot. Tādēļ karstajām dūmgāzēm jāslīd cieši gar riņķu plātni. Lai to sasniegtu, pirmajai dūmejai jābūt zemai; spraugai starp riņķu plātni un cepešu krāsni nevajag būt lielākai par 6—8 cm.
No kurtuves liesma plūst pāri cepešu krāsnij un starp cepešu krāsni un ūdens katliņu noslīd zem cepešu krāsns. Vertikālo spraugu starp cepešu krāsni un ūdens katliņu parasti taisa par apm. 1 cm platāku nekā pirmo dūmeju.
Lai dūmgāzes vienmērīgi apsildītu cepešu krāsns apakšu, zem cepešu krāsns izmūrē starpsienu, kas novirza dūmgāzes pa liektu ceļu. Dūmejas augstums zem cepešu krāsns taisāms 9—12 cm.
Dūmgāzes tālāk virzās gar cepešu krāsns muguras sienu uz augšu un aizplūst skursteni vai arī telpu apsildīšanas sildāmsienā.
Pavarda dūmeju šķērsgriezumam līdz ar dūmgāzu atdzišanu pakāpeniski jāsamazinās bez pēkšņiem paplašinājumiem vai sašaurinājumiem. Vēlams, lai nekur nerastos dūmgāzu strāvas traucējumi. Tādēļ visi dūmeju līkumi rūpīgi jānoapaļo, jo asie stūri ievērojami traucē vilkmi. Ja šos noteikumus neievēro, pavards slikti velk, sevišķi vasarā.
Lai izmantotu arī to siltumu, kas no apakšējām dūmejām plūst uz leju, ieteicams pavarda apakšā ierīkot gaisa kanālus, kuros var sasil dīt kurtuvē ievadāmo gaisu. Gaisa kanāli atdalāmi no dūmejāin ar me talla plātnēm; gaisa ceļš tajos parasti šāds: gaiss ieplūst pa kanāli zem pelnu krātuves un nonāk zem dūmejām, kur karstās metalla plātnes to sasilda.
Tikai pēc tam gaiss nokļūst pelnu krātuvē, no kurienes ieplūst caur ārdiem kurtuvē, vai arī pa daļai kā virsgaiss kurtuves augšdaļā.
Karstam gaisam ir sevišķa nozīme, ja pavardā lieto kūdru. Karstā virs- gaisa ievadīšana veicina kurināmā pilnīgu sadegšanu, kā arī uzlabo vilkmi.
Pavarda lielumu noteic riņķu plātne. Divriņķu plātnes visbiežāk sastopamas šādas:
maziem pavardiem . . . . 48 X 81 cm
vidējiem pavardiem . . . . 51 X 86 cm vai 53X 91cm
lieliem pavardiem . . . 61 X 102 cm
Ir arī riņķu plātnes ar vairākiem riņķu caurumiem. Tās parasti sastāda no vairākām atsevišķām daļām, jo citādi plātne karstumā viegli sametas un plīst. Ja trīs riņķi novietoti viens aiz otra, tad vajadzīga pa garināta kurtuve, jo citādi trešajam riņķim maza nozīme. Normālos lauku pavardos tomēr pietiek ar divriņķu plātni, pie kam galveno sil tuma daudzumu saņem pirmais riņķu caurums.
Tīrības ziņā ērtas ir pavarda plātnes bez riņķiem. Tās jāizveido biezākas, un lai tās labāk uzņemtu siltumu, apakšpuse veidojama ar ribām. Šādas plātnes visnoderīgākās sabiedriska rakstura virtuvēm. Katliem un pannām, kuras silda uz šādām plātnēm, jābūt ar masīvākiem un līdzeniem dibeniem, lai tās labi saskartos ar plātni. Parastos lauku apstākļos plātnes bez riņķiem pagaidām mazāk piemērotas, jo tur lieto dažādus traukus, kuru dibeni bieži vien nav pilnīgi lēzeni. Tādēļ saskare starp plātni un katlu vai pannas dibenu nav cieša nu siltuma pāreja apgrūtināta.
Pavarda virspusi visapkārt ķeta plātnei ieteicams nosegt ar 2 mm biezu skārdu. Seguma skārds noliekams vienā līmenī ar riņķu plātnes virspusi un piestiprināms pavarda vainagdzelzij ar dzelzs noturiem (klamburiem). Noturi jāiekārto abās pusēs pavarda stūriem vai skārda savienojuma vietām, bet citur ik pēc katriem 30 cm.
Izveidojot seguma skārdu, jāievēro metāla izplešanās sasilstot; tādēļ jāparedz izplešanās spraugas. Pavarda nosegšanai nevar lietot plānu skārdu, jo tas viegli lokās un apgrūtina tīrīšanu.
Vainagdzelzs parastie izmēri ir 5X50 mm, bet lieliem pavardiem to gatavo no 40X40 mm leņķu dzelzs. Šajā gadījumā seguma skārdu pie stiprina vainagdzelzij ar gremdētām skrūvēm.
Pavardu izmēri......xxxxxxxx
Pie pavarda ērtāk strādāt, ja vainagdzelzij piestiprina apm. 5 cm attālumā metāla stieni — barjeru. To parasti gatavo no 1/2—3/4 ūdens vada caurules un piestiprina vainagdzelzij ar izturīgiem balstiem.
Glītākiem pavardiem barjeras stieni ieteicams niķelēt.
Pavarda apvalku vēlams mūrēt no balti vāpētiem podiņiem, kas glīti izskatās un labi ļauj uzturēt tīrību. Pavarda aizmugurē izbūvējama vāpētu podiņu klājsiena, kuru iespējams labi mazgāt un tīrīt.
Nav komentāru:
Ierakstīt komentāru