 |
| 56. att. Telpu apkures krāsns A1, pec RIS 126 sildamvirsa 4,9 m2 |
Racionalizācijas institūts 1939. g. izdarīja mēģinājumus ar apkures krāsnīm Rīgas pilsētas Amatnieku skolas mēģinājumu ēkās. Šo mēģinājumu rezultātā izveidoti divi standartkrāšņu veidi, kuru uzbūve, materiālu saraksts un izpildījums uzrādīts standartā RIS 126.
Standartkrāsnis izveidotas divos pamattipos: A-veidā un B-veidā. To lielumi sagrupēti tabulā:
| Krāsns veids |
Apzīmējums
|
Sildamvirsma m2
|
| A - veids | A1 | 4,9 |
| A2 | 6,2 | |
| A3 | 7,3 | |
| A4 | 8,5 | |
| B - veids | B1 | 4,2 |
| B2 | 5,6 | |
| B3 | 6,4 |
A-veida krāsnis atbilst Vakareiropā plaši izplatītam Brabē (Brabbee)
krāšņu tipam, piemērojot kurtuvi mūsu kurināmiem — malkai un kūdrai.
Tā kā mūsu klimatā krāsnij vēlama lielāka siltuma ietilpība, sienas sabiezinātas, cik iespējams, piemērojoties mums pieejamiem materiāliem.
B-veida krāsnis iekšējā uzbūvē atšķiras no pārējiem krāšņu tipiem;
tās izveidotas saskaņā ar teoriju par gāzu brīvo kustību.
Abus krāšņu veidus var būvēt kā ar podiņu, tā ķieģeļu apvalku. Tā lāk aplūkota šo krāšņu uzbūve un īpašības.
A-veida standartkrāšņu uzbūve redzama 56.—59. attēlos, kuros rādīti krāšņu griezumi ar vajadzīgiem izmēriem. Attēliem pievienots materiālu saraksts un doti norādījumi par būves izpildījumu.
Abus krāšņu veidus var būvēt kā ar podiņu, tā ķieģeļu apvalku. Tā lāk aplūkota šo krāšņu uzbūve un īpašības.
A-veida krāsnis.
A-veida standartkrāšņu uzbūve redzama 56.—59. attēlos, kuros rādīti krāšņu griezumi ar vajadzīgiem izmēriem. Attēliem pievienots materiālu saraksts un doti norādījumi par būves izpildījumu.
Būves izpildījums.
Krāsnis veidotas ar piespiedu gaisa vadīšanu.
Ārdi balstās abos sānos uz vcidgabaliem, kuros iekārtotas virsgaisa
ailas. Kurtuve veidota brīvi stāvoša, ar izplešanās spraugām (apm. 0,5 cm) sānos un galā. Spraugu izveidošanai kurtuves būves laikā starp podiņiem un kurtuves šamota ķieģeļiem ievietojamas skārda, šiferita vai saplākšņaloksnes, kas pec kurtuves izbūves izņemamas. Spraužiem (cvikiem) izlietojami šamota, mūra ķieģeļu un podiņu pildāmo plākšņu skaldījumi.
Gaisa eja atbalstāma tikai galos, uz podiņiem, atstājot starp kurtuves pārsegumu un gaisa eju 1 cm spraugu, kas piepildāma ar sausām smiltīm. Ejas priekšpusē iekārtojama vērtne siltā gaisa regulēšanai.
Pārejot no viena dūmvada otrā, asie stūri jānoapaļo. Skursteņa pie vads jāiemūrē ar kāpumu. Aizlaidnī arī noslēgtā stāvoklī jābūt vismaz 20 cm2 brīvam laukumam.
A veida malkas krāsnīm nepieciešamais materiālu daudzums
| Materiāli | Vienība | A1 | A2 | A3 | A4 |
Izlietojums
|
| |
||||||
Vāpētie podiņi
26 X 18 |
gab | 50 | 62 | 70 | 80 | Redzamām sānu sienām. |
Nevāpētie podiņi (sarkanie) (2)
26 X 18 |
gab | 35 | 36 | 45 | 55 |
Virsklājam un aizmugures sienai.
|
Asie vāpētie a-stūri
26 X 12, 7 X 5 |
gab | 10 | 12 | 10 | 12 |
Pamata virsdaļai un gaisa ejas stūriem.
|
| Asie nevāpētie a-stūri 26 X 12, 7 X 5 |
gab | 4 | 3 | 4 | 4 |
Pamata virsdaļai.
|
| Apaļie vāpētie b-stūri 26 X 16 | gab | 32 | 39 | 40 | 40 |
Pamata un stāva stūriem.
|
| Apaļie nevāpētie b-stūri 26 X 16 |
gab | 4 | 3 | 4 | 4 |
Virsklāja stūrim (aizmugurē).
|
Vāpētie c-stūreņi 16 X 16 X 16
|
gab | 4 | 4 | 4 | 4 |
Augšējo kaktu nosegumam.
|
| Vāpētie b-stūreņi 12,7 X 16 X 5 |
gab | 4 | 4 | 4 | 4 | Pamata kaktu nosegumam |
| Šamota veidgabali un ķieģeļi | ||||||
| Dūmvadu pārseguma veidgabali 5 X 15 X 45 (3) | gab | 6 | 15 | 19 | 19 | Pēc zīmējuma |
| Kurtuves pārseguma veidgabali 8 X 15 X 45 | gab | 6 | 4 | 5 | 5 | Pēc zīmējuma |
Sānu gaisa veidgabali (4)
8 X 12 X 28 |
gab | 2 | 2 | 2 | 2 | Pēc zīmējuma |
| Sānu gaisa veidgabali 11 X 15 X 19 X 22 |
gab | 2 | 2 | 2 | 2 | Pēc zīmējuma |
Ķieģeļi 6 X 11 X 22
|
gab | 145 | 135 | 160 | 190 | Pēc zīmējuma |
| Oderējuma ķieģeļi (5) 3,5 X 11 X 22 |
gab | 45 | 50 | 25 | 25 | Pēc zīmējuma |
| Oderējuma ķieģeļi (5)
2,5 X 11 X 22
|
gab | 45 | 50 | 55 | 65 | Pēc zīmējuma |
| Oderējuma ķieģeļi (5)
5X 11 X22
|
gab | - | - | 30 | 35 | Pēc zīmējuma |
| Podiņu pildījuma plāksnes (5) 2,5 X 11 X 18 |
gab | 100 | 120 | 130 | 165 | Pēc zīmējuma |
| Krāsns un mūra ķieģeļi. | ||||||
| Krāsns ķieģeļi 5 X 11 X 22 | gab | 45 | 50 | 50 | 60 | Krāsns noseg., augš. šķērssienu aizmug. gaisa ejai |
| Mūra ķieģeļi 6 X 12 X 25 | gab | 20 | 25 | 25 | 30 | Pamata balstiem un tā pārsegumam. |
| Māli | m3 | 0,2 | 0,3 | 0,3 | 0,4 | |
| Grants | m3 | 0,2 | 0,3 | 0,3 | 0,4 | |
| Ķeta daļas. | ||||||
| Blīvi slēdzamas krāsns durvis 20,3X17,8 | gab | 1 | ||||
| Otrs variants - Blīvi slēdzamas krāsns durvis 22,8X22,8 | gab | 1 | 1 | 1 | 1 | |
| Blīvi slēdzamas pelnu durvis | gab | 1 | 1 | 1 | 1 | |
| Ārdi (izmēri pēc zīmējuma) (6) | gab | 1 | 1 | 1 | 1 | |
Krāsns aizlaidnis 15,2
|
gab | 1 | 1 | 1 | 1 | (Vēlams ievietot skursteņa pievadā.) |
| Dzelzs daļas. | ||||||
| Stiepule 0,22 | kg | 1 | 1,3 | 1,3 | 1,7 | Podiņu saistīšanai. |
Stīpu dzelzs 1,6 X 0,1
|
kg | 9 | 10 | 10 | 12 | Podiņu saistīšanai. |
Skursteņa pievads 15,2
|
gab | 1 | 1 | 1 | 1 | |
| Pelnu tvertne 14 X 6, 5 X 35 | gab | 1 | 1 | 1 | 1 | |
| Tīrāmo lūku aizbāžņi 10 X 12,5 |
gab | 3 | 3 | 3 | 3 | |
Gaisa eja ar vērtnēm (izmēri pēc zīmējuma)
|
gab | - | 1 | 1 | 1 | |
Skārds vai šiferita plāksne (izmēri pēc zīmējuma)
|
gab | 1 | 1 | 1 | 1 | Pamata pārsegumam |
L-dzelzs 2,5 X 2,5 X 0,3
|
cm | 180 | 140 | 180 | 180 | Pamata pārsegumam |
Krāsns mutes pārsegums (7)
0,9 X 5 |
cm | 40 | 40 | 40 | 40 |
Piezīmes pie materiālu tabulas:
1) Keramikas materiāli var būt arī nevāpēti; tos var aizstāt ar krāsns ķieģeļiem.
2) Virsklājam var lietot ķieģeļus vai kārniņus ar liesinātu mālu.
3) Var aizstāt ar šamota ķieģeļu 5X11X22 (Nr. 5) balstiem dūm- ejas vidū.
2) Virsklājam var lietot ķieģeļus vai kārniņus ar liesinātu mālu.
3) Var aizstāt ar šamota ķieģeļu 5X11X22 (Nr. 5) balstiem dūm- ejas vidū.
4) Var aizstāt ar krāsns ķieģeļiem.
5) Var aizstāt ar kārniņiem vai dedzinātiem māla ķieģeļiem.
6) Piemērojami tirgū dabūjamie ārdi.
6) Piemērojami tirgū dabūjamie ārdi.
7) Var lietot arī ķeta stieni 1X5, garums 40.
 |
| 57. att. Telpu apkures krāsns A2, pec RIS 126; sildamvirsa 6,2 m2. |
A-veida krāsns ārējās uzbūves galvenās īpašības ir šādas: krāsnij zema un plata forma, krāsns ir brīvi stāvoša, ar piespiedu gaisa vadīšanu. Pēdējā paātrina telpas sasilšanu un atļauj arī regulēt izplūstošo siltuma daudzumu. Standartkrasnis veidotas no Rīgas formāta podiņiem (26X18 cm). Tā kā pašlaik podiņu iegāde apgrūtināta, krāsns apvalku var mūrēt arī no ķieģeļiem, nemainot krāsns iekšējo uzbūvi un dūmvada sakārtojumu. Ķieģeļu krāsnis rādītas tālāk, 64. attēlos.
 |
| 58. att. Telpu apkures krāsns A3, pec RIS 126; sildamvirsa 7,3 m2 |
A-veida krāsnis paredzētas normāli vienas telpas apsildīšanai. Starp
krāsni un telpas sienu atstāta 12—15 cm plata sprauga, kas no sāniem
nosegta un veido gaisa eju. Šajā ejā norisinās piespiedu gaisa vadīšana.
Auksto gaisu uzsūc pie grīdas; tas caur krāsns vaļējo kāju ieplūst aizmu
gures spraugā un sasilstot ceļas augšup. Krāsns pirmajam lielumam (A1)
siltā gaisa eja virzīta gar krāsns muguru līdz krāsns augšai, bet pārējiem
lielumiem (A2—A4) krāsns vidū iekārtota līmeniska gaisa eja, kas silto gai su izvada krāsns priekšpusē. Šī eja palielina krāsns sildāmvirsu un,
pastiprinot gaisa kustību, sekmē telpas ātru sasildīšanu.
Krāsns ārējā virsa veidota gluda, no vāpētiem podiņiem, ar noapa ļotiem stūriem, bez dzegām un izrotājumiem.
Lai siltuma izdalīšanās telpā notiktu iespējami zemāk, krāsns izvei dota zema, pie kam krāsns kopējais augstums arī lielajiem tipiem nepār sniedz 2—2,2 m. Šajā ziņā lielu atbalstu sniedz gaisa eja, izvadot silto gaisu telpā apm. 1.2 m virs grīdas, kas loti vēlams telpas vienmērīgai sasildīšanai.
Iekšējā uzbūvē A-veida krāsns atbilst Brabē tipa krāsnij. Krāsnij izveidota augsta kurtuve, ar ārdiem, virsgaisa picvadīšanu, blīvām kur tuves un pelnu krātuves durvīm. Šāda kurtuve piemērota kā malkai, tā kūdrai. Kūdras labai sadegšanai ārds nedaudz pazemināts zem kurtuves durvju apakšējās malas. Standartos virsgaisa (sānu gaisa) pievadīšanai paredzēti speciāli šamota veidgabali ar gaisa spraugām. Virsgaisa ejas to mēr var izmūrēt arī ar parasta formāta ķieģeļiem. Pie tam jāraugās, lai virs spraugas esošais ķieģelis nedaudz pārsegtu apakšējo ķieģeli, ar ko novēršama spraugas aizsērēšana. Kurināmiem, kas degot attīsta daudz gāzes, piem., malkai un kūdrai, virsgaiss ļoti vēlams, jo citādi gāzes pil nīgi nesadeg un rodas siltuma zaudējumi.
Augstā degtuve (apm. 70 cm) ļauj liesmai pilnīgi izdegt; ar to samazinās siltuma zaudējumi un novērsta sodrēju rašanās krāsns dūmejās vai skurstenī.
Kurtuves augšgalā dūmgāzes sasilda gaisa eju un pēc tam virzās gar kurtuves muguru uz leju. Tikai pēc tam gāzes plūst uz augšu un pēc vairāku līmenisku dūmeju caurplūdes nokļūst skurstenī. Tātad karstās dūmgāzes vispirms sasilda krāsns apakšējo daļu, kas veicina apkurināmā telpā gaisa kustību un vienmērīgu sasilšanu.
Kurtuves sienas izbūvētas samērā biezas, lai uzkrātu pietiekami sil tuma un neļautu pārkarst krāsns ārējai virsai. Tālāk dūmeju sienas pa kāpeniski sašaurinātas, lai arī krāsns pārējā sildāmvirsa pietiekami sa siltu.
Tā kā šai krāsnij pirmais dūmvads virzīts uz leju, tad iekurināšanas laikā, kamēr dūmvadi vēl auksti, vilkšana apgrūtināta. Šī iemesla dēļ kurtuves griestos atstāta šaura ierosmes eja (1 cm), kas kurināšanas sā kumā dod vajadzīgo vilkmi un ierosina aizdegšanos.
Krāsnij iekārtotas tīrāmās lūkas tā, lai visas dūmejas varētu ērti iztīrīt, ar ko iespējams uzturēt krāsns sildīšanas spējas.
Krāsns novērtējums.
Līdzšinējā prakse pierādījusi, ka A-veida krāsns darbība apmierina. Krāsns pārbaudēs iegūtie rezultāti rāda, ka šī krāsns ar to pašu kurināmā daudzumu izdalījusi jūtami vairāk siltuma neka holandiešu tipa krāsns; tātad standartkrāsnī kurināmais izmantots labāk.
Piemērojot A-veida krāsnij tās prasības, kas uzstādāmas pareizi iz būvētai apkures krāsnij, atzīmējams sekojošais:
1) Pirmā prasība izpildīta, jo krāsns pārbaudēs atrasts, ka siltuma izmantošana sasniedz 75%. Šeit galvenā loma ir pareizai kurtuves izbūvei, kas ļauj regulēt gaisa pieplūdi (ar pelnu telpas durvīm) un panākt kurināmā labu sadegšanu.
2) Otrā prasība arī izpildīta, jo krāsnij apakšējā daļa labi sasilst un piespiestā gaisa vadīšana veicina gaisa cirkulāciju. Siltuma izdalīšanās regulējama tikai pa daļai, atverot vai slēdzot gaisa ejas vērtni.
3) Trešā prasība izpildīta, jo pusstundas laikā pēc iekurināšanas krāsns gaisa eja sāk jūtami izdalīt siltumu. Tā kā krāsns nav pārāk ma īva, tās siltuma ietilpība ir tikai vidēja; tādēļ stipra sala dienās (apm. —20°C) krāsns jākurina divas reizes dienā. Šādā gadījumā krāsns visu laiku uzturas pietiekami silta.
4) Ja krāsns izbūvēta pēc standarta noteikumiem, ierīkojot vajadzīgās izplešanās spraugas, krāsns droša pret pārkurināšanu.
5) Krāsni normāli kurinot, tieši pieejamās virsas temperatūra paliek zem 80°C. Krāsns virsa vāpēta, bez dzegām un ievirzījumiem, kādēļ tā viegli tīrāma. Krāsns aizlaidnim slēgtā stāvoklī atstāts brīvs laukums, kādēļ saindēšanās ar tvanu izslēgta.
6) Krāsni iespējams izbūvēt dažādos lielumos un pieskaņoties telpas prasībām;
7) Siltuma devums A-veida krāsnij no katra sildāmvirsas kvadrātmetra sasniedz apm. 400 kcal/stundā. Mūrētām krāsnīm šis siltuma devums uzskatāms par samērā augstu, kādēļ arī krāsns izmēri nav lieli un materiālu patēriņš visai mērens. Krāsns būve tomēr prasa zināmu liet pratību un dažus speciālus materiālus, piem., kurtuves pārsegumam un līmeniskām dūmejām.
No iepriekšējā pārskata redzams, ka minētā krāsns izpilda vairumu prasību, kas uzstādāmas labai apkures krāsnij. Tādēļ šīs krāsns būvei plašākos apmēros jāveltī liela vērība.
 |
| 59. att. Telpu apkures krāsns A4, pec RIS 126; sildāmvirsa 8,5 m2 |
Krāsns ārējā virsa veidota gluda, no vāpētiem podiņiem, ar noapa ļotiem stūriem, bez dzegām un izrotājumiem.
Lai siltuma izdalīšanās telpā notiktu iespējami zemāk, krāsns izvei dota zema, pie kam krāsns kopējais augstums arī lielajiem tipiem nepār sniedz 2—2,2 m. Šajā ziņā lielu atbalstu sniedz gaisa eja, izvadot silto gaisu telpā apm. 1.2 m virs grīdas, kas loti vēlams telpas vienmērīgai sasildīšanai.
Iekšējā uzbūvē A-veida krāsns atbilst Brabē tipa krāsnij. Krāsnij izveidota augsta kurtuve, ar ārdiem, virsgaisa picvadīšanu, blīvām kur tuves un pelnu krātuves durvīm. Šāda kurtuve piemērota kā malkai, tā kūdrai. Kūdras labai sadegšanai ārds nedaudz pazemināts zem kurtuves durvju apakšējās malas. Standartos virsgaisa (sānu gaisa) pievadīšanai paredzēti speciāli šamota veidgabali ar gaisa spraugām. Virsgaisa ejas to mēr var izmūrēt arī ar parasta formāta ķieģeļiem. Pie tam jāraugās, lai virs spraugas esošais ķieģelis nedaudz pārsegtu apakšējo ķieģeli, ar ko novēršama spraugas aizsērēšana. Kurināmiem, kas degot attīsta daudz gāzes, piem., malkai un kūdrai, virsgaiss ļoti vēlams, jo citādi gāzes pil nīgi nesadeg un rodas siltuma zaudējumi.
Augstā degtuve (apm. 70 cm) ļauj liesmai pilnīgi izdegt; ar to samazinās siltuma zaudējumi un novērsta sodrēju rašanās krāsns dūmejās vai skurstenī.
Kurtuves augšgalā dūmgāzes sasilda gaisa eju un pēc tam virzās gar kurtuves muguru uz leju. Tikai pēc tam gāzes plūst uz augšu un pēc vairāku līmenisku dūmeju caurplūdes nokļūst skurstenī. Tātad karstās dūmgāzes vispirms sasilda krāsns apakšējo daļu, kas veicina apkurināmā telpā gaisa kustību un vienmērīgu sasilšanu.
Kurtuves sienas izbūvētas samērā biezas, lai uzkrātu pietiekami sil tuma un neļautu pārkarst krāsns ārējai virsai. Tālāk dūmeju sienas pa kāpeniski sašaurinātas, lai arī krāsns pārējā sildāmvirsa pietiekami sa siltu.
Tā kā šai krāsnij pirmais dūmvads virzīts uz leju, tad iekurināšanas laikā, kamēr dūmvadi vēl auksti, vilkšana apgrūtināta. Šī iemesla dēļ kurtuves griestos atstāta šaura ierosmes eja (1 cm), kas kurināšanas sā kumā dod vajadzīgo vilkmi un ierosina aizdegšanos.
Krāsnij iekārtotas tīrāmās lūkas tā, lai visas dūmejas varētu ērti iztīrīt, ar ko iespējams uzturēt krāsns sildīšanas spējas.
Krāsns novērtējums.
Līdzšinējā prakse pierādījusi, ka A-veida krāsns darbība apmierina. Krāsns pārbaudēs iegūtie rezultāti rāda, ka šī krāsns ar to pašu kurināmā daudzumu izdalījusi jūtami vairāk siltuma neka holandiešu tipa krāsns; tātad standartkrāsnī kurināmais izmantots labāk.
Piemērojot A-veida krāsnij tās prasības, kas uzstādāmas pareizi iz būvētai apkures krāsnij, atzīmējams sekojošais:
1) Pirmā prasība izpildīta, jo krāsns pārbaudēs atrasts, ka siltuma izmantošana sasniedz 75%. Šeit galvenā loma ir pareizai kurtuves izbūvei, kas ļauj regulēt gaisa pieplūdi (ar pelnu telpas durvīm) un panākt kurināmā labu sadegšanu.
2) Otrā prasība arī izpildīta, jo krāsnij apakšējā daļa labi sasilst un piespiestā gaisa vadīšana veicina gaisa cirkulāciju. Siltuma izdalīšanās regulējama tikai pa daļai, atverot vai slēdzot gaisa ejas vērtni.
3) Trešā prasība izpildīta, jo pusstundas laikā pēc iekurināšanas krāsns gaisa eja sāk jūtami izdalīt siltumu. Tā kā krāsns nav pārāk ma īva, tās siltuma ietilpība ir tikai vidēja; tādēļ stipra sala dienās (apm. —20°C) krāsns jākurina divas reizes dienā. Šādā gadījumā krāsns visu laiku uzturas pietiekami silta.
4) Ja krāsns izbūvēta pēc standarta noteikumiem, ierīkojot vajadzīgās izplešanās spraugas, krāsns droša pret pārkurināšanu.
5) Krāsni normāli kurinot, tieši pieejamās virsas temperatūra paliek zem 80°C. Krāsns virsa vāpēta, bez dzegām un ievirzījumiem, kādēļ tā viegli tīrāma. Krāsns aizlaidnim slēgtā stāvoklī atstāts brīvs laukums, kādēļ saindēšanās ar tvanu izslēgta.
6) Krāsni iespējams izbūvēt dažādos lielumos un pieskaņoties telpas prasībām;
7) Siltuma devums A-veida krāsnij no katra sildāmvirsas kvadrātmetra sasniedz apm. 400 kcal/stundā. Mūrētām krāsnīm šis siltuma devums uzskatāms par samērā augstu, kādēļ arī krāsns izmēri nav lieli un materiālu patēriņš visai mērens. Krāsns būve tomēr prasa zināmu liet pratību un dažus speciālus materiālus, piem., kurtuves pārsegumam un līmeniskām dūmejām.
No iepriekšējā pārskata redzams, ka minētā krāsns izpilda vairumu prasību, kas uzstādāmas labai apkures krāsnij. Tādēļ šīs krāsns būvei plašākos apmēros jāveltī liela vērība.
B-veida krāsnis.
B-veida standartkrāšņu uzbūve redzama 60.—62. attēlos. Tāpat kā iepriekš, attēliem pievienots materiālu saraksts (sk. tabulu) un doti norādījumi par krāšņu būves izpildījumu. |
| 60. att. Telpu apkures krāsns Bl, pec RIS 126; sildāmvirsa 4,2 m2 |
| Materiāli | Vienība | B1 | B2 | B3 |
Izlietojums
|
| |
|||||
Vāpētie podiņi
26 X 18 |
gab | 48 | 61 | 114 | Redzamām sānu sienām. |
Nevāpētie podiņi (sarkanie) (2)
26 X 18 |
gab | 24 | 34 | 9 |
Virsklājam un aizmugures sienai.
|
Asie vāpētie a-stūri
26 X 12, 7 X 5 |
gab | 10 | 10 | 12 |
Pamata virsdaļai un gaisa ejas stūriem.
|
| Asie nevāpētie a-stūri 26 X 12, 7 X 5 |
gab | 3 | 3 | - |
Pamata virsdaļai.
|
| Apaļie vāpētie b-stūri 36 X 16 | gab | 35 | 39 | 44 |
Pamata un stāva stūriem.
|
| Apaļie nevāpētie b-stūri 26 X 16 | gab | 3 | 3 | - |
Virsklāja stūrim (aizmugurē).
|
Vāpētie b-stūreņi 16 X 16 X 16
|
gab | 4 | 4 | 4 |
Augšējo kaktu nosegumam.
|
| Vāpētie c-stūreņi 12,7X16X5 | gab | 4 | 4 | 4 | Pamata kaktu nosegumam |
| Šamota veidgabali un ķieģeļi. | |||||
| Veidgabali 5 X 15 X 45 | gab | 4 | 6 | 5 | Virsklājam |
Sānu gaisa veidgabali
8 X 12 X 28 |
gab | 1 | 1 | 3 | Pēc zīmējuma |
| Sānu gaisa veidgabali (3) 11 X 15 X 19 X 22 |
gab | 1 | 1 | 3 | Pēc zīmējuma |
| Ķieģeļi 6 X 11 X 25 | gab | 2 | 1 | 1 | Pēc zīmējuma |
Ķieģeļi 6 X 11 X 22
|
gab | 85 | 130 | 150 | Pēc zīmējuma |
| Oderējuma ķieģeļi (4)
3,5 X 11 X 22
|
gab | 30 | 156 | 45 | Pēc zīmējuma |
| Oderējuma ķieģeļi (4)
2,5 X 11 X 22
|
gab | 110 | - | 142 | Pēc zīmējuma |
| Podiņu pildījuma plāksnes 2,5 X 11 X 18 |
gab | 84 | 75 | 126 | Pēc zīmējuma |
| Kārniņi | gab | 30 | 35 | 40 | Krāsns apakšējai kārtai un virsklājam. |
| Krāsns un mūra ķieģeļi. | |||||
| Krāsns ķieģeļi 5 X 11 X 22 | gab | 13 | 16 | 13 | Pamata klājumam |
| Mūra ķieģeļi 6 X 12 X 25 | gab | 30 | 36 | 42 | Pamata balstiem, tā pārsegumam un aizmugures gaisa ejai. |
| Māli | m3 | 0,3 | 0,3 | 0,4 | |
| Grants | m3 | 0,3 | 0,3 | 0,4 | |
| Ķeta daļas. | |||||
| Blīvi slēdzamas krāsns durvis 20,3 X 17,8 | gab | 1 | 1 | 1 | |
| Blīvi slēdzamas pelnu durvis 17,8 x 10,2 | gab | 1 | 1 | 1 | |
| Ārdi(5) 15 x 25 | gab | 1 | 1 | 1 | |
Krāsns aizlaidnis 15,2
|
gab | 1 | 1 | 1 | (Vēlams ievietot skursteņa pievadā.) |
| Dzelzs daļas. | |||||
| Stiepule 0,22 | kg | 1 | 1,3 | 1,5 | Podiņu saistīšanai. |
Stīpu dzelzs 1,6 X 0,1
|
kg | 7,5 | 9 | 10 | Podiņu saistīšanai. |
Skursteņa pievads 15,2
|
gab | 1 | 1 | 1 | |
| Pelnu tvertne 14 X 6, 5 X 35 | gab | 1 | 1 | 1 | |
| Tīrāmo lūku aizbāžņi 10 X 12,5 | gab | 2 | 2 | 2 | |
Skārds vai šiferita plāksne
(izmēri pēc zīmējuma) |
gab | 1 | 1 | - | Pamata pārsegumam |
L-dzelzs 2,5 X 2,5 X 0,3
|
cm | 56 | 65 | - | Pamata pārsegumam |
Plakandzelzs 0,9 X 5
|
cm | - | 34 | 34 | Krāsns mutes pārsegumam |
Piezīmes pie materiālu tabulas:
1) Keramikas materiāli var būt arī nevāpēti; tos var aizstāt ar krāsns ķieģeļiem.
2) Virsklājam var lietot ķieģeļus vai kārniņus ar liesinatu mālu.
3) Var aizstāt ar krāsns ķieģeļiem.
4) Var aizstāt ar kārniņiem vai dedzinātiem māla ķieģeļiem.
5) Piemērojami tirgū dabūjamie ārdi.
Būves izpildījums: Spraužicm (cviķiem) izlietojami šamota, mūra ķieģeļu un podiņu pildāmo plākšņu skaldījumi.
 |
| 61. att. Telpu apkures krasus B2, pec RIS 126; sildamvirsa 5,6 m". |
Pārejot no viena dūmvada otrā, asie stūri jānoapaļo. Skursteņa pie vads jāiemūrē ar kāpumu. Aizlaidnī arī noslēgtā stāvoklī jābūt vismaz 20 cm2 brīvam laukumam.
Krāsns apakšējā kārta (virs grīdas) gatavojama no kārniņiem vai cita līdzīga materiāla māla javā un pārsedzama ar flīzēm vai viengabala šiferita plāksni. 
Standartos krāsns veidota no Rīgas formāta podiņiem, bet to var būvēt arī no ķieģeļiem. Krāsnij samērā zema forma: tās augstums ne pārsniedz 2,2 m, tāpat kā A-veida krāsnij.
Krāsns pirmie divi lielumi (Bl un B2) veidoti ar piespiedu gaisa va dīšanu un paredzēti vienas telpas apkurei; turpretim trešais lielums (B3) paredzēts divu telpu apkurei, bez gaisa cirkulācijas ejas.
Kurtuve izbūvēta tāpat kā A-veida krāsnīm: ar ārdiem, blīvi slēdza mām kurtuves un pelnu krātuves durvīm un virsgaisa pievadīšanu. Arī šeit virsgaisa spraugas iespējams izbūvēt bez speciāliem veidgabaliem. Degtuve B-veida krāsnīm iznāk dabiski augsta, kādēļ liesma spēj pilnīgi izdegt.
Dūmeju iekārtojums B-veida krāsnij pavisam citāds nekā pārējām krāsnīm. Iepriekš aplūkotās krāsnīs dūmgāzes no kurtuves pārvietojas pa vertikāliem vai līmeniskiem dūmvadiem un, atdevušas vadu sienām savu siltumu, nonāk skurstenī. Dūmvadu sakārtojums dažādos krāsns veidos gan atšķiras, bet to visu būvē piemērota dūmgāzu piespiestā kus tība pa dūmvadu sistēmu. Šādas krāsnis var būt ļoti saimnieciskas, piem., A-veida standartkrāsnis, tomēr tām vajadzīga sapratīga apkalpošana un blīvi kurtuves noslcdzeji. Ja durvis un aizbīdnis neblīvs, tad kurināšanas starplaikos aukstais gaiss sūcas pa dūmvadiem un ātri atdzesē krāsni, aiznesot daudz siltuma skurstenī. Arī tad, ja starp dūmvadiem ir plaisas vai izdrupumi, gāzes izplūst pa tiem un pa īsāko ceļu nokļūst skurstenī, kas rada siltuma zaudējumus; krāsns tādēļ silda nevienādi.
B-veida krāsns pieskaitāma krāsnīm ar gāzu brīvo kustību. Šīs krāsns iekšējā uzbūve šāda: krāsns vidū, virs kurtuves, uzmūrēta verti kāla, brīvi stāvoša sadegšanas kamera ar vaļēju augšējo galu. Šī kamera veido krāsns serdi. Starp kameru un krāsns ārējo apvalku visapkārt ir brīva sprauga; gāzes novada skurstenī no šīs spraugas apakšējās daļas. Kurtuves sānos atstātas nelielas ailas (6X12 cm), kas savieno kurtuves telpu tieši ar ārējo spraugu.
Šādā krāsnī gāzu kustības ceļš ir atkarīgs no temperatūras:
a) Karstās gāzes ir vieglākas un ceļas pa degšanas kameru uz augšu, kur, atsitoties pret kameras pārsegumu, maina savu virzienu un izplūst ārējā spraugā. Šeit gāzes, plūstot gar ārējām sienām, atdziest un kā sma gākas grimst uz leju, kur nonāk skurstenī. Kameras pārseguma uzdevums ir novirzīt liesmu un pasargāt krāsns virsklāju no pārkāršanas.
b) Turpretim vēsās gāzes un gaiss izplūst no kurtuves tieši pa sānu ailām un pa īsāko ceļu nokļūst skurstenī, nepaceļoties līdz krāsns augšienei.
Pirmais kustības veids norisinās kurināšanas laikā, kad degšanas kameru piepilda karstās dūmgāzes. Jo karstākas ir gāzes, jo vairāk tās tiecas plūst uz augšu un jo mazāka tām ir iespēja nokļūt pa sānu ailām tieši skurstenī. Pēc kurināšanas beigām, kad caur neblīvām durvīm kur tuvē turpina iesūkties aukstais gaiss, tas kā smagākais neceļas uz augšu, bet izplūst caur sānu ailām tieši skurstenī, neatdzesējot krāsns augšējo daļu. Krāsnīm ar piespiestu gāzu kustību šāds stāvoklis nav iespējams, un aukstais gaiss dzesē visu krāsni.
Sānu aiļu lielumu var viegli mainīt, kas dažreiz vajadzīgs krāsns darbības pareizai nostādīšanai. Ja dūmgāzes skurstenī aiziet pārāk kar stas, tas nozīmē, ka aiļu šķērsgriezums ir par lielu un caur tām izplūst arī karstās gāzes, neapskalojot visu krāsns iekšieni; šajā gadījumā aiļu laukums jāsamazina. Pretējā gadījumā, ja gāzes aiz krāsns pārāk vēsas un sākas skursteņa svīšana, ailas jāpalielina, lai aizejošām dūmgāzēm piejauktu nedaudz karsto gāzu.
Salīdzinot holandiešu tipa krāsni ar šeit aprakstīto krāsni, praktis kās pārbaudēs noskaidrots, ka vienādos ēkas atdzišanas apstākļos ho landiešu krāsns patērējusi apm. 30% vairāk malkas. Šādu starpību nevar izskaidrot ar to, ka holandiešu tipa krāsns siltumu izmantotu daudz slik tāk, bet ar to, ka šī tipa krāsnis jutīgākas pret pareizu apkalpošanu kuri nāšanas laikā un krāsns iekšējā siltuma aiznešanu skurstenī.
Ārējais apvalks B-veida krāsnīm samērā plāns un ātri sasilst pēc iekurināšanas. Neraugoties uz to, šīm krāsnīm ir samērā liela siltuma ietilpība, jo sadegšanas kamera ir masīva un saskaras no abām pusēm ar karstām gāzēm, kādēļ tā ļoti stipri sakarst. Pēc kurināšanas beigām krāsns serdē uzkrātais siltums pamazām pāriet uz krāsns ārējo čaulu, kas to pakāpeniski atdod telpai. Ar to izskaidrojama šo krāšņu lēnā atdzišana.
Kurināšanas laikā degtuves kamera sasilst ievērojami stiprāk nekā krāsns ārējā čaula. Šī iemesla dēļ kamera pagarinās vairāk un tādēļ aug šējā galā tā jāatstāj pilnīgi brīva. Krāsns virsklāju nedrīkst balstīt uz ka
meras sienām, jo kamera izplešoties cels līdzi arī krāsns griestus un ārējā čaulā neizbēgami radīsies plaisas. Krāsns ar brīvu degšanas kameru tur pretim nebaidās no pārkurināšanas, jo iekšējai serdei ir iespēja izplesties, nebojājot krāsns apvalku.
B-veida krāsns iekšējā uzbūve ļoti vienkārša un viegli izpildāma. Salīdzinot ar parasto holandiešu tipa krāsni šī krāsns ievērojami izturī gāka pret pārkurināšanu, kā tas pierādījies speciālos pārkurināšanas mē ģinājumos.
Blakus minētām priekšrocībām, B-veida krāsnīm ir arī savi trū kumi. Svarīgākais no tiem ir tas, ka krāsns augšējā daļa sasilst vairāk nekā apakšējā. Karstās gāzes šeit paceļas vispirms līdz krāsns augšai un tikai atdziestot noslīd gar ārējo čaulu lejā; tādēļ krāsns apakša vēsāka nekā A-veida krāsnīm.
B-veida standartkrāšņu dažādiem lielumiem dūmeju iekšējais iekārtojums nedaudz atšķiras:
1) Gāzu brīvās kustības princips vistīrākā veidā ieturēts krāsns pirmajam lielumam Bl. Tam ir tikai vertikāla degšanas kamera, bez papildu dūmvadiem. Skursteņa pieslēgums ir krāsns apakšā.
2) Krāsnīm B2 un B3 blakus sadegšanas kamerai iekārtota vēl ver tikāla papildu dūmeja, kurai ir divējāds uzdevums:
a) pagarināt dūmgāzu ceļu un veicināt to labāku atdzišanu;
b) panākt skursteņa pieslēgumu krāsns augšā; tas vajadzīgs tad, ja krāsns atrodas tālāk no skursteņa, jo šādā gadījumā zemais pievads var traucēt telpu izmantošanu.
B veida krāsns novērtējums.
Piemērojot B-veida krāsnij tās prasības, kas uzstādāmas pareizi uzbūvētai apkures krāsnij atzīmējams sekojošais:
1) Pirmā prasība izpildīta, jo pārbaudēs atrasts, ka siltuma izman tošana pārsniedz 70%.
2) Otrā prasība nav izpildīta, jo krāsns augšējā daļa sasilst vairāk nekā apakšējā. Šāds nelabvēlīgs siltuma sadalījums tomēr ir arī vairu mam citu krāšņu, piem., holandiešu tipa krāsnij. Vienistabas B-veida krāsnīm (Bl un B2) šo trūkumu pa daļai novērš piespiedu gaisa vadī šana. Siltuma sadalījumu telpā labvēlīgi iespaido arī krāsns samērā ze mais būvveids. Siltuma izdalīšanās šajā krāsnī nav regulējama.
3) Trešā prasība ir izpildīta, jo plānā apvalka dēļ krāsns ātri sakarst un jau drīzi pēc iekurināšanas sāk izdalīt siltumu. Pēc kurināšanas krāsns uzturas samērā ilgi silta, jo iekšējā serde stipri sakarsusi un atdod šo sil tumu pamazām ārējam apvalkam. Krāsns siltuma noturību uzlabo tas apstāklis, ka caur neblīvām kurtuves durvīm iesūktais gaiss atdzesē krāsni maz, kā tas jau paskaidrots krāsns īpašību apskatā. Arī šīm krās nīm siltuma ietilpība ir mazāka kā holandiešu tipa krāsnīm; tādēļ stipra sala dienās (apm. —20°C) krāsns jākurina divreiz dienā.
4) Krāsns ļoti izturīga pret pārkurināšanu, jo karstā degtuves ka mera var izplesties pilnīgi brīvi, neskarot ārējo čaulu. Šajā ziņā B-veida krāsns ir izturīgāka par visiem pārējiem podiņu krāsns veidiem.
5) Tieši pieejamās virsas temperatūra normāli kurinot nepārsniedz 80°C. Tā kā kurtuves sienas tieši nesaskaras ar krāsns ārējo apvalku, sienu pārkāršana krāsns lejas daļā novērsta. Krāsns virsa vāpēta, bez dzegam un izvirzījumiem, kadeļ la viegli tīrāma. Krasus aizbīdnim slēgta stāvoklī atstāta brīva eja, ar ko izslēgta tvana ieplūšana telpās.
6) Krāsni iespējams būvēt dažādos lielumos un pieskaņot telpas vajadzībām;
7) Krāsns uzbūve loti vienkārša, bez daudzām dūmejām. Pilnīgi iz trūkst līmeniskās ejas, kas prasītu speciālus pārseguma materiālus. Lielāka uzmanība veltījama vienīgi krāsns virsklāja (griestu) izveidošanai, jo pēdējo nedrīkst atbalstīt uz degtuves kameru.
No pārskata redzams, ka arī šī krāsns izpilda vairumu prasību, kas uzstādītas labai apkures krāsnij. Pie tam B-veida krāsnij ar īpatnēju iek šējo uzbūvi ir dažas svarīgas priekšrocības — izturība pret pārkurināšanu, laba siltuma noturība un vienkārša uzbūve, kādēļ šai krāsnij turpmāk veltījama nopietna vērība. Varbūtējus sīkākus grozījumus un uzlaboju mus krāsns konstrukcijā rādīs ilgāku gadu praktiskie rezultāti.
Avots: Krāsnis un pareiza kurināšana, Rīga, 1943
Piemērojot B-veida krāsnij tās prasības, kas uzstādāmas pareizi uzbūvētai apkures krāsnij atzīmējams sekojošais:
1) Pirmā prasība izpildīta, jo pārbaudēs atrasts, ka siltuma izman tošana pārsniedz 70%.
2) Otrā prasība nav izpildīta, jo krāsns augšējā daļa sasilst vairāk nekā apakšējā. Šāds nelabvēlīgs siltuma sadalījums tomēr ir arī vairu mam citu krāšņu, piem., holandiešu tipa krāsnij. Vienistabas B-veida krāsnīm (Bl un B2) šo trūkumu pa daļai novērš piespiedu gaisa vadī šana. Siltuma sadalījumu telpā labvēlīgi iespaido arī krāsns samērā ze mais būvveids. Siltuma izdalīšanās šajā krāsnī nav regulējama.
3) Trešā prasība ir izpildīta, jo plānā apvalka dēļ krāsns ātri sakarst un jau drīzi pēc iekurināšanas sāk izdalīt siltumu. Pēc kurināšanas krāsns uzturas samērā ilgi silta, jo iekšējā serde stipri sakarsusi un atdod šo sil tumu pamazām ārējam apvalkam. Krāsns siltuma noturību uzlabo tas apstāklis, ka caur neblīvām kurtuves durvīm iesūktais gaiss atdzesē krāsni maz, kā tas jau paskaidrots krāsns īpašību apskatā. Arī šīm krās nīm siltuma ietilpība ir mazāka kā holandiešu tipa krāsnīm; tādēļ stipra sala dienās (apm. —20°C) krāsns jākurina divreiz dienā.
4) Krāsns ļoti izturīga pret pārkurināšanu, jo karstā degtuves ka mera var izplesties pilnīgi brīvi, neskarot ārējo čaulu. Šajā ziņā B-veida krāsns ir izturīgāka par visiem pārējiem podiņu krāsns veidiem.
5) Tieši pieejamās virsas temperatūra normāli kurinot nepārsniedz 80°C. Tā kā kurtuves sienas tieši nesaskaras ar krāsns ārējo apvalku, sienu pārkāršana krāsns lejas daļā novērsta. Krāsns virsa vāpēta, bez dzegam un izvirzījumiem, kadeļ la viegli tīrāma. Krasus aizbīdnim slēgta stāvoklī atstāta brīva eja, ar ko izslēgta tvana ieplūšana telpās.
6) Krāsni iespējams būvēt dažādos lielumos un pieskaņot telpas vajadzībām;
7) Krāsns uzbūve loti vienkārša, bez daudzām dūmejām. Pilnīgi iz trūkst līmeniskās ejas, kas prasītu speciālus pārseguma materiālus. Lielāka uzmanība veltījama vienīgi krāsns virsklāja (griestu) izveidošanai, jo pēdējo nedrīkst atbalstīt uz degtuves kameru.
No pārskata redzams, ka arī šī krāsns izpilda vairumu prasību, kas uzstādītas labai apkures krāsnij. Pie tam B-veida krāsnij ar īpatnēju iek šējo uzbūvi ir dažas svarīgas priekšrocības — izturība pret pārkurināšanu, laba siltuma noturība un vienkārša uzbūve, kādēļ šai krāsnij turpmāk veltījama nopietna vērība. Varbūtējus sīkākus grozījumus un uzlaboju mus krāsns konstrukcijā rādīs ilgāku gadu praktiskie rezultāti.
Avots: Krāsnis un pareiza kurināšana, Rīga, 1943
Nav komentāru:
Ierakstīt komentāru