MALKAS KRĀŠŅU RENESANCE

Mūsu aptaujātie malkas krāšņu speciālisti stāsta, ka pēdējos gados ir stipri pieaudzis pieprasījums pēc klasiskajiem apkures veidiem un risinājumiem – gan skaistām, glazētām podiņu krāsnīm un somu ziepjakmens pavardiem, gan arī čuguna un tērauda krāsniņām – gan importētām, gan arī vietējā ražojuma.

Apmeklē mūsu facebook lapu – spied šeit!

Visi speciālisti ir vienisprātis, ka galvenais šādu pārmaiņu iemesls ir stipri pieaugušās apkures resursu cenas. Tā piemēram, dabas gāzes izmaksas pieaug katru gadu, cenas kāpj arī apkures dīzeļdegvielai, savukārt granulas ir kļuvušas par deficītu vēl pat pirms apkures sezonas sākuma. Malkas pagale ir un paliek pats lētākais kurināmais, ja vien neesam savu namu uzbūvējuši uz kāda slepena karstā ūdens geizera vai nesildāmies ar personisko sirds siltumu vien.

www.krasnspodini.lv

Agris Vīgrants dzīvo Gulbenes pusē un jau vairākus desmitus gadu nodarbojas ar krāsns podiņu izgatavošanu, kopš 1994. gada viņam ir savs uzņēmums, kas veiksmīgi darbojas šajā jomā. «Gāzes apkure šobrīd ir ļoti dārga, turklāt brīžiem elektrība ir, brīžiem elektrība nav. Arī ar to pašu gāzi vēl nevar zināt, vai rītdien tā nemaksās tik daudz, ka katls būs jāslēdz ārā. Šobrīd ir daudzi cilvēki, kas savās mājās, paralēli centrālapkures sistēmai, pasūta mūrniekam uzbūvēt arī podiņu krāsni,» stāsta pieredzējušais podnieks. Dzīvās uguns siltums, kas plūst caur mūrīti esot daudz patīkamāks, turklāt uz malkas plīts gatavots ēdiens vai tēja garšojot daudzkārt labāk. Kārtīgus pīrāgus elektriskajā cepeškrāsnī nemaz nevarot izcept.


Ne visi meistari ir meistari
Par malkas plītīm daudz stāsta arī krāšņu meistars Māris Kupčs. Mūsdienās nav vairs jācīnās ar norūsējušām durtiņām, caurām plīts cepeškrāsnīm – visu šo furnitūru un apdares elementus iespējams izgatavot no nerūsošā tērauda, kas kalpošot tik pat ilgi cik pati plīts vai pat no misiņa, kas piešķirs jaunajai pavardam īpašu daili.
Tiesa gan, jauna podiņu krāsns vai plīts ar mūrīti nav pārlieku lēts prieks. Cenas sākas no 2000 eiro par gatavu, uzmūrētu krāsni ar neglazēto podiņu apdari, vai pat no 3000 eiro par glazēto podiņu krāsni. Agris Vīgrants stāsta, ka 900 līdz 1800 eiro no šīs summas maksās krāšņu mūrnieka darbs un te nu labāk izvēlēties pieredzējušu un atzītu mūrnieku, jo kļūdu labošana tad, kad atklāsies ka, piemēram, nav vilkmes, būšot ļoti dārga.
«Bieži vien ir tā, ka laukos nav kārtīgu meistaru un tad nu nāk kaimiņš, kas vienreiz ir redzējis, kā vēl kāds cits ir mūrējis plīti vai krāsni un mūrē. Ir visādi brīnumi redzēti,» stāsta Māris Kupčs. Tāpat nedrīkst pārcensties un krāsni pārkurināt: «Krāsnij pārkarstot kieģeļi un podiņi izplešas, krāsns tā kā uzpūšas. Krāsns iekšienē var izkrist kāds ķieģelis, var izlīst uz āru podiņi. Tas ir kā paveicas – krāsns var pēc šāda negadījuma būt bez defektiem, bet tik pat  labi var būt nepieciešams remonts, vai sākties ugunsgrēks, ja ir netīrs skurstenis un aizaugušas cukas.»

Krāšņu un kamīnu meistars Māris Kupčs pie sava veikuma.

Labāk ar detektoru
Labai krāsnij, lai tā turētu siltumu, pietiek izkurināt vienu kurtuvi dienā: «Tās ir astoņas līdz desmit pagales sausas malkas, un kad oglēm vairs nav zilās liesmiņas, aizveram šīberi. Viss lielākais karstums slēpjas tieši oglēs, krāsnī nav jāmet malka, kamēr tā paliek karsta.» Tomēr, ja pieredze ar krāsns kurināšanu nav pārāk liela, meistars iesaka šīberi ciet vērt tikai tad, kad ogles kurtuvē ir melnas. Tāpat no saindēšanās ar tvana gāzi palīdzēs izvairīties speciāls oglekļa monoksīda detektors, kas pēc izskata ir līdzīgs ugunsgrēka dūmu detektoram, tomēr pilda pavisam citu funkciju. Arī šīs iekārtas novietojums ir savādāks. CO detektors ir jānostiprina ceļgalu augstumā netālu no guļvietas, jo tvana gāze ir bez smaržas un krāsas, tā sajaucas ar gaisu un tieši esot miegā ir vislielākais risks ar to saindēties un nosmakt.

Šāda krāsns maksās aptuveni 3000 eiro. 

Blīvais, elastīgais ziepjakmens
Salīdzinot ar podiņu krāsnīm, krāsnis kas ir būvētas  ziepjakmens Latvijā ir jaunums. Tomēr Skandināvijā ziepjakmens siltumu akumulējošās īpašības bija pazīstamas jau vikingu laikos, kad no šā minerāla tika gatavoti trauki. Krāšņu ražotāja Tulikivi pārstāvis Vladimirs Kļimins stāsta, ka ziepjakmens ļoti blīvs minerāls, kubikmetrs šā materiāla sver trīs tonnas. Siltumvadītspēju uzlabo arī tā sastāvā esošais magnetīts, kā arī pati krāsns konstrukcija - krāsnī nav māla šuvju, kas klasiskajās podiņu krāsnīs veido tiltiņus starp ķieģeļiem un līdz ar to kavē krāsns uzsilšanu. «Tāpat mūsu krāsnīs skursteņa izvads atrodas krāsns pašā apaksā – karstais gaiss ejot cauri cukām uzsilda visu sildmūri līdz pat grīdai,» stāsta krāšņu tirgotājs. Pateicoties ziepjakmenim šo krāšņu siltumietilpība esot trīs reizes lielāka kā māla podiņu krāsnīm, turklāt tā kā ziepjakmens krāsni ir daudz grūtāk pārkurināt, kā kurināmo drīkst izmantot arī kokskaidu briketes, kas podiņu krāsnīm ir tabu.    Tiesa gan arī ziepjakmens krāšņu cena ir krietni augstāka – mazākā krāsniņa maksā 3000 eiro, kamēr aptuveni divus metrus augsta modeļa cena jau tuvosies 5000 eiro. Šajās cenās iekļauta arī uzstādīšana, ja vien ir sagatavota piemērota virsma un skurstenis.

Lai krāsns kalpotu ilgāk, vislabāk to kurināt ar sausu, jauktu malku universāla ir arī alkšņa malka. Izmantojot ozolu vai osi, krāsni var nejauši pārkurināt. Šo koku pagales drošāk ir «atšķaidīt» to pašu alksni. Līdzīgi ir ar skujkokiem, kas ir pārāk sveķaini lai tos kurinātu vienus pašus. Krāsns nav miskaste un tajā nedrīkst dedzināt plastmasu. Nepietiekamā temperatūrā sadegot tā kondensēsies uz dūmvadu sienām un var radīt ugunsgrēka briesmas.

Lētāks risinājums
Lētākas ir lēnās degšanas krāsnis, kas izgatavotas no metāla. Uzņēmuma «Kamīnkrāsnis» speciālists Kaspars Grauze stāsta, ka šīs krāsnis neakumulē siltumu, bet gan samazinot gaisa padevi kurtuvē, nodrošina ilgu un lēnu degšanu: «Viena kurtuve kursies aptuveni sešas stundas. Krāsni var mierīgi kurināt arī ar briketēm. Tiesa gan, šādam lēnajam degšanas procesam obligāts nosacījums ir skurstenis, kurā iebūvēta metāla čaula.» Kaspars Grauze stāsta, ka labākas būs krāsnis, kas izgatavotas no čuguna: «Tām ko tirgojam mēs ir dubults čuguna korpuss, dodam 10 gadu garantiju. Krāsnis, kas metinātas no tērauda loksnēm, nekalpo tik ilgi kā čuguna krāsnis, tās izdeg ātrāk.» Cenas Norvēģijā ražotajām krāsnīm sākas no 220 eiro par mazāko krāsniņu, kamēr 80 kvadrātmetriem piemērots modelis maksās aptuveni 300 - 500 eiro.

Termomax ražotā kamīnkrāsns ar mūrīti

Kamīns podiņos
Uzņēmuma Termomax pārstāvis Mareks Javorivskis atzīst ka metāla taupības krāsniņu laiks tomēr iet uz beigām. Firma nodarbojas ar apkures iekārtu ražošanu, uzņēmuma rūpnīcā Bauskā tiek metinātas gan metāla krāsnis un kamīnu kurtuves, gan arī tiek ražoti podiņu sildmūri. «Pēdējā laikā ir ļoti pieaugusi interese par sildmūriem, līdz ar to esam sākuši piedāvāt šādus risinājumus. Ražojam sildmūrus gan no keramikas podiņiem, gan arī no somu ziepjakmens, ko paši vedam no raktuvēm Somijā un šeit uz vietas apstrādājam,» stāsta firmas pārstāvis. Viņš atzīst, ka metāla krāsnis šobrīd vairāk izvēlas saimniecības ēkām un citām nedzīvojamām telpām: «Tērauda krāsnij svarīgs ir kurtuves oderējums, kas ne tikai pasargā metālu no termiskām pārslodzēm, bet arī akumulē siltumu.» Savukārt uzņēmuma ražotā siltumakumulācijas krāsns «Tērvete» apvieno sevī gan kamīnu, gan arī ziepjakmens sildmūri: «Tas ir mūsu populārākais modelis, cena ir tikai 999 eiro,» stāsta tirgotājs.

www.krasnspodini.lv

Krāšņu meistaru padomi
Izvēloties podiņu krāsni svarīga ir ne tikai mūrnieka vai ražotāja reputācija, bet arī krāsns tehniskie parametri. Sildmūra siltumietilpību vislabāk raksturo tā masa, piemēram ziepjakmens krāsnīm tehniskajā specifikācijā ir norādīts, cik tonnas akmens tiek izmantotas krāsns konstrukcijā. Tieši no akmens daudzuma arī ir atkarīgs gan tas, cik maksās krāsns un tas, cik bieži vai reti krāsns būs jākurina.
Jārēķinās, ka tik cik pagalē ir siltums, tik arī ir, un, ja ēka ir slikti nosiltināta, kurināmā patēriņš būs liels, neatkarīgi no tā cik liela vai dārga ir krāsns.


Izmaksas
Uz pasūtījumu mūrētas podiņu krāsns cena visvairāk būs atkarīga no krāsns konfigurācijas un izmantotajiem materiāliem. Lētākas būs vienkāršas neglazētu podiņu krāsnis un plītis ar čuguna un tērauda apdari – tiesa gan parastais tērauds ir pakļauts korozijai, savukārt nerūsošā tērauda apdare plītij būs aptuveni trīs reizes dārgāka. Vienīgais ierobežojums, pasūtot podiņu krāsni, ir saimnieka fantāzija un naudasmaks – podiņu krāsnij iespējamas ne tikai visdažādākās rotājumu un krāsu variācijas, bet arī dažnedažādākās konstruktīvās nianses, sākot ar krāšņu kombainiem, kas sastāv no plīts, kamīna un maizes krāsns un beidzot ar apsildāmiem sēžamajiem un guļamajiem mūrīšiem.


Pareizi kurināta podiņu krāsns bez apkopes var kalpot pat trīsdesmit gadus, tiesa gan, ja krāsns nevienmērīgi vai slikti silst, dūmo, ir jāvēršas pie skursteņslaucītāja – iespējams, ka ar sodrējiem ir aizaugušas krāsns cukas.