ČETRI LODĒŠANAS NOSLĒPUMI



Jūs jautāsiet: «Vai tiešām tādā lietā kā detaļu lodēšana ir noslēpumi?» Vai var būt vēl vienkāršāk — uzsildi lodāmuru, paņem lodalvu un skābi un lodē vesels.
Izrādās, tas nav tik vienkārši. Māka labi lodēt — tā savā ziņā ir māksla, kuru neapgūst uzreiz, bet gan ilgstošas prakses rezultātā. Apgūt šo mākslu — tas nozīmē izzināt visus lodēšanas noslēpumus.

Apmeklē mūsu amatnieku forumu – spied šeit!




Pirmais noslēpums — pareiza lodalvas un kušņu lietošana. 

Lodalva ir viegli kūstošs metālu sakausējums, ko lieto vadu un detaļu izvadu salodēšanai. Pati labākā lodalva ir tīra alva, taču tā maksā dārgi, un to lieto izņēmuma gadījumos. Radiomontāžā biežāk lieto alvas-svina lodalvas, kas ir  alvas un svina  sakausējumi.  Pēc lodējumu  izturības šīs lodalvas neatpaliek no tīras alvas, to kušanas temperatūra ir 180... 200 °C. Tās apzīmē ar trīs burtiem — ПОС (припой оловянно-свинцовый), aiz kuriem seko divciparu skaitlis, kas norāda alvas saturu procentos, piemēram: ГЮС-40, ГТОС-60. Mūsu mērķiem labāk izmantot lodalvu ПОС-60.

Kušņi ir pretoksidācijas vielas. Tos lieto, lai lodēšanai sagatavotās detaļu vai vadu daļas lodēšanas laikā neoksidētos. Bez kušņiem lodalva var nepielipt pie metāla virsmas.
Kušņi mēdz būt dažādi. Piemēram, metāla trauku remontam izmanto «lodēšanas skābi» — cinka šķīdumu sālsskābē. Radiokonstrukcijas tādā veidā lodēt nedrīkst — ar laiku lodējums sairs. Radiomontāžai jālieto kušņi, kuros nav skābes. Viens no tādiem kušņiem ir kolofonijs. Veikalos jūs droši vien esat redzējuši lociņu kolofoniju, ar kuru mūziķi ierīvē stīgu instrumentu lociņus — to var izmantot lodēšanai.
Lai varētu ērti lodēt grūti pieejamās vietās, vēlams izgatavot šķidros kušņus, kurus jau pieminējām. Tos pagatavo vienkārši — sasmalcina kolofoniju pulverī un ieber borspirtā vai glicerīnā. Maisot Šķīdumu ar nūjiņu, ber kolofoniju, līdz iegūst biezu putriņu. Šādu kolofoniju uzklāj uz lodējamām vietām ar tievu nūjiņu vai otiņu.


Otrais noslēpums — lodāmura smailes tīrība un tās temperatūra. 

Ja smaile ir netīra, ar to grūti strādāt — lodalva kūst, taču pie smailes virsmas nepielīp. Smaile obligāti jānotīra un jāaplodē — jānosedz ar plānu lodalvas kārtiņu. Kā to izdarīt? Ļaujiet lodāmuram uzsilt un notīriet tā smaili ar vīli vai smilšpapīru! Iegremdējiet smaili kolofonijā, pēc tam pieskarieties ar to lodalvas gabaliņam! Paberzējiet smaili izkusušās lodalvas kārtiņā pa koka pamatni tā, lai visa smailes virsma pārklātos ar lodalvas kārtiņu. Pēc kāda laika smaile no jauna pārklājas ar tumšas krāsas oksīdu uzdegumu, kas traucē lodēšanu. Tad jāatkārto aplodēšanas operācija.

Trešais noslēpums — lodējamo virsmu tīrība. 

Lodājot tranzistoru, sargājiet tā izvadus no pārkaršanas. Šim nolūkam pieturiet tos ar pinceti vai plakanknaiblēm — tās aizvada siltumu no izvadiem.
Lodēšanai paredzētās vadu un detaļu vietas jānotīra līdz spīdumam. Rūpīgi notīrīto vadu uzliek uz kolofonija gabaliņa un uzkarsē ar lodāmuru. Kolofonijs ātri izkūst, un lodalva no lodāmura smailes izplūst pa vadu. Grozot vadu un lēni pārvietojot pa to lodāmura smaili, jāpanāk vienmērīgs lodalvas sadalījums pa vada virsmu.
Ja ir jāaplodē kāda konstrukcijā iemontēta vada daļa, tad notīriet to ar smilšpapīru vai spalvu nazīti un pielieciet gabaliņu kolofonija! Laidenām kustībām ar lodāmuru vienmērīgi izkliedējiet lodalvu pa aplodējamo virsmu!

Ceturtais noslēpums — pareizs vadu savienojums lodējot un detaļu lodējuma vietas pietiekama uzkarsēšana.

Ja jāsalodē divu aplodētu vadu gali, blīvi piespiediet tos vienu pie otra un pie saskares vietas pielieciet lodāmuru ar lodalvas pilienu! Tiklīdz lodējuma vieta sasilst, lodalva izplūst un aizpilda atstarpes starp vadiem. Laidenām lodāmura kustībām vienmērīgi izlīdziniet lodalvu pa visu lodējuma vietu! Lodēšanas ilgums nedrīkst pārsniegt 5 sekundes, pēc tam lodāmuru noņem — lodalva ātri sacietē un stingri savieno detaļas. Tomēr lodējums būs izturīgs tikai tad, ja pēc lodāmura noņemšanas vēl 10 sekundes vadus neizkustināsiet.

Lodājot tranzistoru, sargājiet tā izvadus no pārkaršanas. Šim nolūkam pieturiet tos ar pinceti vai plakanknaiblēm — tās aizvada siltumu no izvadiem.
Reizēm, konstrukcijas regulējot, nepieciešams nomainīt dētaļas vai pārlodēt vadus. Tas jāņem vērā jau montāžā. Tā, piemēram, detaļu izvadi, kas shēmā savienoti ar kopīgo vadu, jāpielodē nevis vienā punktā, bet gan zināmā attālumā cits no cita. Nav ieteicams detaļu izvadus apvīt ap vadu. 
 Tā, piemēram, detaļu izvadi, kas shēmā savienoti ar kopīgo vadu, jāpielodē nevis vienā punktā, bet gan zināmā attālumā cits no cita. Nav ieteicams detaļu izvadus apvīt ap vadu.

Atcerieties, ka lodēšanas procesā izdalās veselībai kaitīgi alvas un svina izgarojumi! Nekādā gadījumā nedrīkst noliekties pār lodēšanas vietu un ieelpot izgarojumus! Vasarā pēc iespējas lodējiet pie atvērta loga, ziemā biežāk vēdiniet telpas! Pēc lodēšanas obligāti nomazgājiet rokas siltā ūdenī ar ziepēm!



7 komentāri:

  1. vēl aizvēsturiskāku tekstu nevarēja izvilkt?

    AtbildētDzēst
    Atbildes
    1. Esiet tik laipns un ielieciet saiti uz kādu jaunāku.

      Dzēst
  2. Paldies! Ļoti noderīga informācija.

    AtbildētDzēst
  3. Un kādi noslēpumi jāzin lodējot dobus priekšmetus no plāna misiņa sienas, proti, karburātora pludiņi?
    Jo, cik mēģināts, gaiss izplešas/saraujas dobajā telpā un vienmēr lodējuma šuvē atrodas kāds caurums.

    AtbildētDzēst
    Atbildes
    1. Pirmais, kas nāk prātā, izmantot lodalvu ar zemāku kušanas temperatūru un lodēšanas staciju ar regulējamu temperatūru. Lai gaisa tilpuma svārstības nav tik lielas.

      Dzēst
    2. Protams,tā ir samērā smalka lieta!
      Ja pārlodē visu šuvi,manuprāt,jāņem plaša,pavēsa liesma,lai izsildītā šuve strauji sastingtu.Ja tikai punktu,tad ar samērā masīvu lodāmuru...

      Dzēst