Auto un ziema. Kas jādara lai nesasalst un nerūsē.

To, ka automašīnai pirms ziemas iestāšanās ir jāapaun jēdzīgas ziemas riepas, jāpārbauda strāva akumulatorā un uz durvju gumijām pēc mazgāšanas jāuzpūš silikona aerosols, zina teju vai katrs autobraukšanas pirmziemnieks. Pretējā gadījumā var gadīties, ka mašīnu nevar iedarbināt, var gadīties, ka nevar atvērt durvis vai bagāžnieku. Un var gadīties sliktāk, kad «vēl tīri labās vissezonenes, jo kordi tak vēl ārā nelien» liek pabeigt ceļojumu ar elegantu lēcienu pāri grāvim.

Rudens ABC

Pieredzējušāki dīzelisti labi zinās, ko nozīmē pāris beigtas kvēlsveces rītā, kad ir termometrā ir –15 pēc celsija. Tāpat zinās. kā izpaužās situācija ar ūdens kondensātu degvielas filtrā. Vai kādas ir sekas, ja no kaimiņa – fūrista nosmeltais krievu vasaras «soļķis» pa nakti bākā pārvērties želejlācītī.
Kvēlsveces ir jāizskrūvē un jāpārbauda kamēr silts un nesalst rokas. Riepām vajadzētu atbilst vismaz Ceļu Satiksmes noteikumu minimumam. Arī ūdeni no dīzeļfiltra labāk noliet, kamēr vēl ir silts. Jā, un nevajadzētu aizmirst par stiklu mazgājamā šķidruma ķobīti. Ja tur ir ūdens vai vasaras šķidrums - piegāziet klāt niknāku zieminieku, vai pat tā koncentrātu, lai šķidrums nesasalst un nenobloķē mazgāšanas sistēmu. Ledum ir nelāga īpašība izplesties un salauzt lietas.

Mitrums, ko nav iespējams izvēdināt, ir korozijas labākais draugs. Šai gadījumā tas krājies aiz Opeļa vējstikla gumijas. Rūsu izdevās atklāt vien tad, kad dēļ tas radītajiem bojājumiem saplīsa vējstikls. Te vairs nav ko glābt.

Automobilista baltā nāve

Tomēr aukstums ir mazākais ļaunums, kas Latvijas ziemā skar autovadītāju. Galu galā, ja viss ir pavisam slikti, var palūgt lai kaimiņš «iedo piepīpēt» vai pavelk striķī pa pagalmu, pustukšu sasalušu logu mazgājamo var reanimēt tam pielejot labi daudz ziemas šķidruma koncentrāta un uzsildot mašīnu, savukārt sviestā sagājušu vasaras dīzeli var reanimēt ar kādu no ikvienā lielveikalā nopērkamajām speciālajām ķimikālijām, vai šļuku benzīna, ja nu galīgi nekā cita nav. Senos laikos vīri zem ikarusu un kamazu bākām lika lāpas un kūra ugunskurus, tomēr to es jums neieteiktu pat idiotam saprotamu iemeslu dēļ.
Īstais automobilista ziemas naidnieks ir tas, ko uz ielām un ceļiem pārsteidzošā dāsnumā izkaisa un izsmidzina oranžie kravas auto ar priekšā piekārtajām šķūrējamām lāpstām. Tā ir Sāls. Latviešu tradīcijā sāls izbēršana zemē nozīmē lielāku vai mazāku nelaimi, vai vismaz kārtīgu kašķi. Autobraucēju tradīcijā sāls nozīmē koroziju. Rūsu.

Jānis Kārkliņš, auto krāsošanas darbnīcas Speed 3 īpašnieks. Nepilnu 20 gadu pieredze automašīnu krāsošanā.

Galvenais cīnīties laikus

Automašīnu krāsošanas darbnīcas «Speed3» dibinātājs Jānis Kārkliņš stāsta, ka ar rūsas skartiem auto strādā jau kopš 1997. gada: «Teikšu godīgi, nav tādas universālas un vienreizējas metodes, kā tikt galā ar automašīnas rūsēšanu, ja transports lietots ziemā. Vide uz ceļa ir agresīva, akmeņi atsitoties pret virsbūves detaļām rada plaisas, nodauza krāsu, un, kad tur nonāk sālsūdens, sākās korozijas process. Arī dažādās kabatās var sakrāties mitrums, dubļos aiz moldingiem un citām plastmasām.» Jautāts, ko lai pasāk, lai mašīna nesarūsētu, J. Kārkliņš salīdzinājumam izmanto vizīti pie zobārsta: «Liela daļa veču pie zobārsta iet tad kad, jau sāp. Kad viss ir slikti. Lai gan zobārsti iesaka vismaz reizi gadā aiziet pie tā paša higiēnista. Tāpat ir ar mašīnām. Kad kaut kur uzmetās rūsas pleķis, kad uzburbst krāsa, nevajag gaidīt, kad izrūsēs caurums. Jo pašā sākumā šādu defektu var novērst vēl pa lēto, nemaksājot lielas naudas, citreiz pat saviem spēkiem.»

Ielaista rūsa prasa ģeometriskā progresijā pieaugošus tēriņus.

Auto krāsotājs stāsta, ka svarīgi ir sarūsējušo vietu pilnībā notīrīt no rūsas: «Restaurējot automašīnu, tas tiek darīts ar smilšu strūklu, bet ikdienas apstākļos tas izdarāms ar drāšu birsti. Tādu ko uzliek virsū leņķa slīpmašīnai. Ja platība ir pavisam neliela, var mēģināt izlīdzēties ar smilšpapīru.» Galvenais šajā procesā panākt to, lai apstrādājamā vieta ir pilnībā nožuvusi un nekavējoties apstrādāt šo vietu ar skābo grunti, un pēc tam ar parasto grunti. «Cilvēki izdara lielu kļūdu, kad braukā ar pa pusei pabeigtu mašīnu – tādu, kas ir tikai nogruntēta vai nošpaktelēta, bet nav līdz galam nokrāsota un nolakota. Grunts, tāpat kā špaktele ir poraina un tajā ar laiku mitrums tāpat iesūksies un rūsa būs atpakaļ. Šādus darbus vajag paveikt maksimāli īsā laikā, pilnībā un vēlams to darīt siltā garāžā, nevis peļķē pagalma vidū.»
Jānis Kārkliņš skaidro, ka uz profesionālu rezultātu, pirmās reizes veicot šādas procedūras saviem spēkiem, labāk necerēt. Tomēr, ja tā lieta patīk un interesē, kādēļ ne: «Visām krāsām, špaktelēm un gruntīm ir lietošanas instrukcijas, tehnoloģiskos procesus var izlasīt internetā. Tomēr no otras puses, varbūt labāk šo laiku pavadīt kopā ar ģimeni, nevis pēc vairākiem iztērētiem vakariem secināt, ka rezultāts, labākajā gadījumā, apmierina tikai sevi pašu.» Vēl viens mīts ir tas, ka auto apakšu pasargās gumijotais grubuļainais pārklājums, kādu, remontējot auto virsbūvi, iecienījuši daudzi auto entuziasti: «Protams, izskatās jau labi, tomēr šāds pārklājums tikai izskatās izturīgs. Kārtīgi nobraucot pa granteni, tas būs vienos caurumos un problēmas būs lielākas nekā ar vienkārši nokrāsotu auto apakšu, jo aiz gumijas sāks krāties mitrums, kam nebūs iespējas nožūt.»

Raivis Alksnis 2010. gadā nodibināja uzņēmumu Krown Latvija, kas nodarbojas ar automašīnu pretrūsas apstrādi.

Smērēti rati labi ripo

Raivja Alkšņa uzņēmums Krown pret automašīnu rūsēšanu cīnās jau piecus gadus: «Pirmais, ko es ieteiktu, nepirkt mašīnu, kas jau ir sarūsējusi. Būt divtik piesardzīgam pērkot auto, ja ir aizdomas par nopietnām avārijām, ko mašīna varētu būt piedzīvojusi. Tāpat jāpadomā divreiz, pērkot tādas markas un modeļa auto, kas ir slaveni ar savām korozijas problēmām. Kuri tie ir? To var itin labi redzēt papētot ielas malā novietoto auto riteņu arkas, bagāžnieka vākus. Konkrētus modeļus saukt negribētu, vien pieminēt pašu pieredzi. Mums bija tāds demonstrācijas auto – nopirkām lietotu, aprūsējušu Mazda 6, brauktu tikai pa Latviju. Vienu pusi apstrādājām ar Krown, bet otru atstājām kā ir un izmantojām gan ikdienā, gan arī izstādēs kā demo auto. Un lūk, šogad neapstrādātās puses dēļ vairs nevarējām iziet tehnisko apskati. Atdevām mašīnu mūsu Čehijas filiālei, kur tehniskā apskate nav tik ļoti piekasīga.»

Pretrūsas apstrādes cena ir 125 eiro un lai aizsardzība būtu efektīva, tā jāatkārto ik gadu.

Uzņēmējs stāsta, ka Krown apstrādes tehnoloģija ir vienkārša: «Mēs nopūšam auto virsbūvi ar mitrumu atgrūžošu Kanādā ražotu eļļu, kas iesūcās katrā plaisā un spraudziņā, un atrodot katru mazāko krāsojuma poru vai sarūsējušo vietu, izstumj no tās ārā ūdens molekulas. Šī vieta pārstāj rūsēt, savukārt veselās vietas paliek eļļainas. Automašīnas virsbūvē ir dažādi tehnoloģiskās kabatas, kurām nav piekļuves - piemēram sliekšņos, durvīs. Tur mēs izdarām tehnoloģiskos urbumus un sapūšam pretrūsas līdzekli ar garu sprauslu palīdzību.» Rezultātā mitrumam nav vairs saskarsmes ar metālu un korozijas risks uz laiku tiek novērsts.
«Protams, no automašīnas apakšas līdzeklis ar laiku nomazgājas, tādēļ mēs rekomendējam procesu  atkārtot reizi gadā,» stāsta Raivis Alksnis. Viņš skaidro, ka šo procesu iespējams paveikt arī saviem spēkiem: «Pretrūsas līdzekli mēs pārdodam arī atsevišķi – gan mazos flakonos, piemēram, lai uzpūstu ķerrai vai velosipēdam, gan arī litrīgos iepakojumos kopā ar kompresoram pieslēdzamu uzgali un sprauslu. Ja ir pieejama estakāde vai pacēlājs, automašīnas apakšu nomazgā un nopūš ar šo līdzekli. Nepieciešams būs kompresors, krāsotāja kombinezons un brilles. Līdzeklis T40 nav toksisks, nav smirdīgs, tomēr drēbes gan paliks eļļainas. Galvenais - visus urbumus izdarīt ar prātu un pēc tam neaizmirst aizvērt ar gumijas aizbāžņiem.»

Krown T40 eļļa tiek sapūsta arī auto virsbūves tehnoloģiskajos tukšumos – sliekšņos, durvīs un citur. Izdarītie urbumi tiek aizvērti ar gumijas korķiem.

Raivis Alksnis skaidro, ka garantiju pret rūsēšanu uzņēmums dod tikai tām mašīnām, kas pirktas jaunas un nav vecākas par trim gadiem: «Tas tādēļ, ka lietota mašīna var būt bijusi sasista un pēc tam nekvalitatīvi saremontēta. Šādā gadījumā rūsu ir ļoti grūti uzvarēt. Un kurš gan gribēs atbildēt par kāda cita slikti padarīto darbu. Tai pat laikā mūsu pieredze liecina, ka apstrādājot mašīnu, kam nav šādu slēptu defektu, regulāri, tā nesarūsēs. Pa šiem gadiem es varu nosaukt tikai divus gadījumus, kad pēc apstrādes rūsēšana ir turpinājusies. Mēs kārtīgi šos gadījumus izpētījām un abās reizēs izrādījās, ka pie vainas ir slikti paveikts virsbūves remonts pēc avārijas.»

Audi ir cinkoti un tiem nevajadzētu rūsēt. Šeit acīmredzot bijis negadījums.

Auto duša arī ziemā.

Abi speciālisti atzīst, ka ir dažas universālas lietas, kas pasargā automašīnu no rūsēšanas. Jānis Kārkliņš skaidro, ka elementārākā lieta ir regulāra auto mazgāšana ziemā: «Parasti jau mašīnu biežāk mazgā vasarā, ziemas periodā par to aizmirstot, jo ceļi slapji, tāpat paliks netīra. Tas nav pareizi, sāls ir jānomazgā. Ja ne reizi nedēļā, tad vismaz reizi mēnesī vajadzētu saņemties. Rīgā tagad vairākās vietās ir pieejamas pašapkalpošanās mazgātuves, kur tad arī iespējams kārtīgi izmazgāt gan arkas, gan arī puslīdz noskalot mašīnas apakšu. Tāpat ieteiktu lietot kādu no virsbūves pārklājumiem - keramiku, vasku. Tos var nopirkt katrā autopreču veikalā un pats, atbilstoši instrukcijai uzklāt. Šie visi līdzekļi ne tikai palīdzēs mašīnai izskatīties labāk, bet arī samazina iespēju, caur mikroplaisām pie virsbūves nonākt ūdens un sāls molekulām.»
«Galvenais ir vispār kaut ko darīt. Kaut vai nopirkt par pāris eiro T40 baloniņu un sapūst virsū tai vietai, kur ir izlecis brūnums, un pa tehonoģiskajām atverēm sapūst to iekšā attiecīgajā virsbūves detaļā - tas gan rūsu nenovāks, tomēr jūtami nobremzēs tās tālāko izplatību,» skaidro Raivis Alksnis.

Reti kura auto bagažnieka vāks ir pasargāts no rūsas.

Raksts tapis sadarbībā ar žurnālu Praktiskais Latvietis