KĀ IETAUPĪT BŪVĒJOT PAMATUS?

Ja vēlaties uzbūvēt ēkas pamatus neiztērējot kaudzi naudas, iemācieties lasīt. Aizejiet uz vietējo bibliotēku un paņemiet kādu no Jura Novika grāmatām - Ģimenes māja I vai Būvdarbi I un II. Ja mākat lasīt krieviski, tad Forumhouse.ru ir gigabaits dažādu individuālo būvētāju pieredzes. Galu galā, ja lasīšana sagādā problēmas, tad ir jūtūbs, kurā vakara seriālu un holivudas grāvēju vietā vietā varat stundām ilgi gremdēties videosižetos, kuros buldozeri stumj grunti, vīri sien armatūras un skraida apkārt ar bumbieru snuķiem, no kuriem gāžas ārā betona strūklas.



Pareizs stiegrojums
Man savukārt būtisks ir cilvēciskais kontakts, tādēļ ar jautājumiem nolēmu uzmākties savam labam kaimiņam Egilam Emersonam, kurš ne tikai nodarbojas ar ne tikai ar betonēšanas veidņu nomu, bet arī ir atzīts hidroizolācijas speciālists.

Īsumā ar pamatiem - jo labāka būvpamatne un vieglāka plānotā ēka, jo lētāki būs pamati. Laba būvpamatne ir vienmērīga, smilšaina, mālaina, klinšaina - ja dzīvojat, piemēram, dolomīta karjera malā. Tas noteikti nav purvs, bet drīzāk uzkalniņš: «Modernie sienu materiāli – putu betons, riģipsis un citi ir ļoti jūtīgi pret pamatu kustīgumu. Ja pamati nevienmērīgi sēžas, interjerā uz sienām parādās plaisas. šī problēma ir risināma diezgan vienkārši, pamatu apakšējā un augšējā joslā ir jābūt stiegrojumam. Un, protams, pamatiem jābūt zemē pietiekami dziļi, būs drošāk, ka tie būs zem sasalšanas zonas.»



Dūriens zemē
Būvpamatni visvienkāršāk var izpētīt iedzenot tajā 3 - 4 metrus garu metāla stieni ar tajā iezāģētām kabatām dažādos augstumos. Kabatas aizpilda ar kādu tehnisku smēri, piemēram tavotu. Stieni iedzen zemē, izvelk ārā un pēc kabatās esošajiem grunts paraugiem iespējams noteikt, kas tad īsti ir tam gruntsgabalam vēderā. Procesu ir vērts izveikt vairākās vietās, lai noteiktu, vai sastāvs ir vienmērīgs. Precīzākus rezultātus iespējams noteikt ar urbšanas palīdzību, veicot nopietnāku ģeoloģisko izpēti. Varbūt, pasarg-dies mantotais vai nopirktais gruntsgabals atrodas purvā vai vecas upes gultnes malā, kāda, piemēram, ir puse no Valdemāra ielas vēsturiskās apbūves.

Paziņa izdomāja treknajos gados uzbliezt sapņu māju pārdošanai Klapkalciema purvā. Rezultātā tā māja joprojām stāv tukša, bet pats slapstās no pasākuma investoriem kaut kur taizemē. Tiesa, ar pamatiem tur viss bija labi, potenciālajiem pircējiem nepatika 10cm siltinājums bēniņos un kroplie purva bērziņi ap māju. Cits atkal pamanījās dabūt būvatļauju applūstošā teritorijā pie Lielupes. Viss ņemtais kredīts aizgāja uzbēršanas darbos un beigu beigās pusuzcelto villu pievāca banka.

Ja izrādās, ka pazemē ir kūdra, vai arī būvpamatne nav vienmērīga, jāsaprot, ka pamatu izbūves izmaksas pieaugs, iespējams ka pat vairākkārtīgi. Pamatne ir jānostiprina. Šķūrējam visu nost un vietā vedam šķembas vai drupinātus būvgružus, blietējam, lai viss ir vienmērīgs, gluds un smuki drenējās.

Savukārt, ja būvpamatne ir laba, ir jārēķinās tikai ar grunts sasalšanas dziļumu un gruntsūdeņu līmeni rudeņos un pavasaros. Sasalšanas dziļums Latvijā ir no 0.8 līdz 1,2 metriem atkarībā no novada, savukārt gruntsūdeņu līmenis nosakāms ar bedres izrakšanas metodi. Rudenī izrokam bedri un skatāmies, cik dziļi būs ūdens. Drošības pēc pierēķinām klāt 20-30 centimetrus īpaši lietainiem periodiem un gruntsūdeņu maksimālais augstums ir noteikts.



Lente veidņos
Egils Emersons stāsta, ka nav slikti ja  pamatiem ir atsevišķs projekts, tomēr arī paši projektētāji daždien mēdz būt pavirši , tāpēc arī pašam būvniekam ir vērts painteresēties par grunts sastāvu un ēkas  kopējo spiedienu uz grunti.
Egis Emersons uzskata, ka pamatu būvniecība ir salīdzinoši vienkārša: «Ko tur daudz, izrok bedri, ielej pēdu uz kuras liek veidņus. Lentveida pamatus parasti būvē, ja ēkai ir paredzēts viedot masīvas sienas un pārsegumus, arī ja mājai ir paredzēts pagrabs.»
Lentveida pamatus bezpagraba ēkām ir lietderīgi veidot tikai sausās gruntīs, kur nav nepieciešams liels iebūves dziļums. Šai gadījumā lentveida pamatu būvniecība ir ļoti lēta un vienkārša Savukārt, ja gruntī sala ietekmē var rasties deformācijas, spēcīgi pieaug šādu pamatu izbūvei nepieciešamais materiālu patēriņš, jo pamati ir jābūvē dziļāk.

Sasalšanas dziļums
Būvējot pamatus uz labas būvpamatnes, pietiek novākt melnzemi, un izrakt tranšeju pamatu pēdai. Tranšejas dziļums jāizvēlas atkarībā no zemes sasalšanas dziļuma un tā, vai plānojat ēku būvēt ar pagrabu, vai bez tā. Pagrabs ir laba lieta - ja šobrīd turpmākos pāris gadus jūsu vienīgais hobijs būs mājas būvēšana un iekārtošana, tad nākotnē var gadīties, ka sāksiet nodarboties ar riteņbraukšanu, niršanu vai laivošanu. Galu galā būs, kur nolikt grila aprātu, dārza mēbeles, galu galā pagrabā var ierīkot apkures telpu, saunu, dzeramā ūdens filtrus, darbnīcu, glabāt piecus gadus obligāti uzglabājamos grāmatvedības dokumentus, vai dauzīt boksa maisu. Galu galā, variet izbūvēt pagrabu ar logu un audzēt pie tā gurķus. Ja blakus būs apkures katls, tas ir lielisks veids kā derīgi izmantot tehnisko siltumu.
Pie aptuvenās transportbetona cenas ap 50 eiro par kubikmetru, un pamatu sienas biezuma 20cm,  pagrabs ar divmetrīgiem griestiem nav nesamaksājama summa. Tiesa gan, būvējot pagrabu, jārēķinās ar papildu izmaksām grīdas betonēšanai un hidroizolācijai.

Gruntsūdeņu dziļumu var pazemināt ar drenāžas palīdzību, bet sasalšanas dziļumu ar grunts uzbērumu pie ēkas pamatiem. Savukārt ar mālainu grunti tikt galā ir daudz sarežģītāk.  Māls uzsūc ūdeni un ziemā augsne var sākt kūkumoties. Lai to novērstu, pamati ir jāizbūvē zem sasaluma robežas: «Latvijā 1,1 - 1,2 metri zem sasaluma zonas būtu jauki.  Manuprāt dārgi ir uztaisīt pavājus, nepareizus pamatus, vai arī nesamērīgi biezus, kas Latvijas projektos nav retums.»



«Ja vēlamies ietaupīt, pēc iespējas vairāk jāmēģina darīt pašiem,» stāsta E. Emersons. Tik pat būtiska ir izpēte un plānošana: «Pie mums, lai dabūtu labu piedāvājumu veidņu nomai, galvenais ir precīzs pamatu plāns. Tad mūsu speciālisti sarēķinās, optimālāko variantu par labāko cenu, lai nav jāpārmaksā par neizmantotiem veidņiem,» stāsta Egils Emersons.
«Veidņus var samontēt pašu spēkiem. Jāņem palīgā kaimiņš, kāds radinieks, vai draugs. Jāatceras, ka veidņus no transporta jāizkrauj pēc iespējas tuvāk montāžas zonai. Ja šoferis kaut kādu iemeslu dēļ negrib to darīt, ir vērts piemaksāt vairāk, lai veidņi nav lieki jānēsā. Ideālā gadījumā ja veidņi tiktu sadalīti pa būvbedri, pēc iespējas tuvāk katra veidņa montāžas vietai.»
Pēc betonēšanas veidņus uzreiz ir vērts nomazgāt ar ūdeni jo tas ir daudz vienkāršāk un lētāk nekā pēc tam sacietējušo betonu kasīt nost ar rokām.
«Praksē ir bieži sastopami gadījumi, kad nelielai dzīvojamai mājai izbūvē pārāk biezus pamatus. Manuprāt tas ir pārspīlējums, jo pat 200mm biezs stiegrots betons ir pilnīgi pietiekams lai noturētu vienas ģimenes dzīvojamo ēku. Lai nepārmaksātu, ir vērts palūgt būvinženierim sarēķināt pamatus atbilstoši pārējās ēkas masai, nevis liet uz dullo ar domu, ka dubults neplīst.»



1 komentārs: