Rāda ziņas ar etiķeti pērkons. Rādīt visas ziņas
Rāda ziņas ar etiķeti pērkons. Rādīt visas ziņas

ZIBENS MĒDZ SPERT DIVREIZ



Uz planētas Zeme katru sekundi notiek aptuveni trīsdesmit līdz čerdesmit zibens izlādes, gada laikā zibens sper aptuveni 1.4 miljardus reižu. Ne velti senie latvieši par vienu no galvenajiem dieviem bija nozīmējuši tieši Pērkontēvu. Vēl saka, ka divas reizes vienā vietā nesper.

Sper gan divreiz
«Par to ka zibens vienā vietā divas reizes nesper - tā gan nav tiesa,» stāsta jomas eksperts Ervīns Elksnis. Viņš ar zibens aizsardzības iekārtu uzstādīšanu nodarbojas gadiem sen un šai amatā uzkrājis lielu pieredzi: «Iespaidīgākais objekts kurā esam strādājuši, ir minerālmēslu terminālis Rīgas brīvostā.» Slēgtajās minerālmēslu glabātuvēs pie noteiktiem temperatūrs un gaisa mitruma apstākļiem var veidoties sprādzienbīstama vide, līdz ar to pareizas zibens novadīšanas sistēmas uzstādīšana šādā objektā būtībā ir nacionālās drošības jautājums: «Zibens aizsardzība ir komleksa problēma, un šai gadījumā tika būvēta gan īpaša mastu sistēma, gan arī citi knifi, lai virs šā termināļa būtu drošs aizsardzības kupols.»

Ervīns Elksnis, zibens aizsardzības eksperts, uzņēmuma Baltic Lightning Protection īpašnieks

Viss atkarīgs no attieksmes
Šādas sistēmas izveide maksā vairākus tūkstošus latu un, protams, privātmājai tāda nav vajadzīga: «Runājot par zibens aizsardzību ir jāsaprot, cik riskants ir objekts - vai tā ir sabiedriska celtne, augstceltne, skola vai varbūt privātmāja lauka vidū vai mežā - katram no šiem objektiem ir savs riska līmenis un savas prasības. Ja mēs runājam par «iesācēju komplektu» nelielai privātmājai, tad materiālu izmaksas būtu kādi divsimt - trīssimt eiro.» Eksperts skaidro, ka prasmīgs saimnieks nelielai mājai šādu sistēmu var uzstādīt arī pats: «Tomēr konsultācija pie speciālista pirms šādu darbu veikšanas ir obligāta. Ir daudz dažnedažādi knifi kas jāievēro - sākot ar matemātiskiem aprēķiniem, lai noteiktu zibens uztvērēju daudzumu un augstumu, zibens novadītāju skaitu un diametriem un pazemes kontūra izmēriem.»

Veidojot zibens aizsardzības sistēmu, jālieto korekti materiāli, piemēram pareiza izmēra distanceri. Ja sistēmu uzstādāt pats, labāk būs, ja pēc izbūves parādīsiet to profesionālim, ar kuru konsultējāties.  Jā un neaizmirstiet nopirkt labu konjaku.


Kur kļūdās
Kā tipiskākās kļūdas meistars uzskaita nepiemērota metāla izmantošanu zemējuma enkurojumā un dažādu iekārtu montāžu pie zibensnovadītājiem: «Lielākā kļūda ir tā, ka zemē ierok kontūru no melnā metāla. Šis metāls sarūsē un rūsas kārtiņa izveido pretestību, kā rezultātā zibens var izvēlēties citu ceļu ar mazāku pretestību. Tāpat bieži vien pie zibensnovadītājiem tiek piestiprināti kustību sensori, apgaismojums, kameras, tiek piestiprināti vadi - tas viss ir nepareizi un tā nedrīkst darīt. Bieži ir tā, ka mēs uzstādām zibensnovadīšanas sistēmu, bet pēc tam atbrauc montieri un par zibens uztvērēju divreiz garāku mastu interneta antenai. Zibens, protams spers šajā mastā.» Zibensnovadītāja zemējums ir jāveido vai no no cinkota tērauga, vai arī jāizmanto vars vai nerūsošais tērauds:«Arī alumīniju izmantot nedrīks - arī šis metāls korodē un var salūzt.»
Tāpat, pašrocīgi veidojot zibensnovadīšanas sistēmu, jāizvēlas pareizā diametra stieple: «Pārāk tieva stieple zibens spēriena brīdī vienkārši sadegs un zibens atradīs citu īsāko ceļu uz zemi - pa ēkas sienu, caurulēm, vadiem.» Tādēļ arī stieplei jābūt pietiekami resnai un atkarībā no garuma aprīkotai ar stiepes kompensatoriem un distanceriem, kas neļauj tai pieskarties ēkas jumtam un sienām.

Ja netālu no mājas aug augsti koki, variet uzskatīt ka īpašums ir pasargāts. Savukārt, ja šādus kokus nozāģējat, labāk ierīkot zibens aizsardzības sistēmu.

Koki pasargā
Agrākos laikos ap viensētām stādīja augstus kokus. E. Elksnis uzskata, ka šī prakse ir pareiza: «Tas pats ozols ir lielisks zibens novadītājs - iespējams tādēļ, ka šiem kokiem patīk augt āderu krustpunktos. Tāpat, ja pie mājas ir divdesmit metrus augsta egle, arī tas var likt justies drošāk, tomēr pilnīgi pasargāt šāds risinājums nevar. Ja koks stāv pārāk tuvu mājai un zibens tajā iesper, egle var nolūzt un uzkrist mājai virsū,» skaidro eksperts. Viņš stāsta, ka pēdējā laikā zibens intensitāte pieaug: «Ja pirms pieciem sešiem gadiem mērījumos vidējais zibens lādiņa stiprums bija ap trīssimt kiloampēru, tad pirms diviem gadiem tie jau bija 900 kiloampēri. Pieaug arī negaisu intensitāte, kas atspoguļojas arī Valsts Ugunsdzēsības un Glābšanas dienesta statistikā.» E.Elksnis stāsta, ka šāds pieaugums ir saistīts ar globālajām klimata izmaiņām - iespējams gaisā ir vairāk mitruma: «Īpaši aktīvi Latvijā zibeņo  Jēkabpils, Madonas, Gulbenes apkaimē - Balvi, Varakļāni, Līvāni, tur veidojas tāds kā četrstūris.»

Šāda iekārta maksā pārdesmit eiro un ir noteikti lētāka,
kā jūsu mājas elektronika, kas var nosvilt zibens spēriena
rezultātā.


Lai nebūtu pārspriegums
Par to, vai ir vērts uzstādīt zibens novadīšanas sistēmu vecā mājā, par to ir jāizlemj pašam: «Protams, grūti noticēt, ka ja ēkai 100 gadus nekas nav noticis, pēkšņi iespers zibens, sevišķi, ja apkārt ir citas ēkas un koki. Tomēr, ja māja ir klajā laukā, vai piemēram ir tikko uzlikts metāla jumta segums kāda cita seguma vietā. Šāds jumta segums negaisa laikā ap sevi veido jonizējošo lauku un var piesaistīt zibens spērienu.» Tā lieta, ko saimniekam noteikti būtu vēlams izdarīt - uzstādīt pārsprieguma aizsardzības drošinātājus nulles vadam un zemējumam: «Pusotra līdz divu kilometru rādiusa ap vietu, kur ir iespēris zibens, gruntī veidojas pārsprieguma potenciāls, kas caur eletroierīču zemējuma vai nulles vadu var sastrādāt nepatīkamus nedarbus ar  jūsu elektrotehniku - nodedzināt televizorus, datorus un citas smalkas elektriskās iekārtas, kurās ir elektronikas komponentes. Šādi automātiskie drošinātāji nemaksā dārgi un aiztaupīs daudzas klapatas.» Līdzīga iemesla dēļ negaisa laikā nebūtu vēlams arī peldēties: «Lai kā man pašam patiktu lietū peldēties, es tomēr negaisā to darīt neieteiktu: «Iespēja, ja zibens iespers jums galvā ir niecīga, tomēr ja spēriens trāpīs blakus esošā kokā, ciest variet arī jūs - pārspriegums izplatās pa ūdens virsmu, metra līdz pusotra metra dziļumā. Jūs taču negribat izjust to, ko izjūt zivis, kad ezerā iebrauc malu zvejnieks ar akumulatoru laivā?»

Padomi:
Zibens uztvērēja šķērsgriezuma minimālais izmērs: 50 mm2
Zibens novedēju šķērsgriezuma minimālais izmērs: 50 mm2
Solis starp zibens novadītājiem pa ēkas perimetru: 10-15 m
Distanceru nodrošinātais attālums: no 2 līdz 20 cm, atkarībā no objekta.

Papildus informācija:
Rokasgrāmata par zibens aizsardzības sistēmu ierīkošanu: www.ej.uz/zibens_novedeji
Biežāk pieļautās kļūdas uzstādot zibens aizsardzības sistēmu: www.ej.uz/zibens_kludas 

Apmeklē mūsu amatnieku forumu – spied šeit!