KĀDĒĻ ES SILTINĀŠU SAVU VECO KOKA MĀJU AR EKOVATI

Apmeklē mūsu amatnieku forumu – spied šeit!

Šis ir no sērijas – lasītāji jautā.

Ekovate jeb celulozes izolācija nav nekas jauns. Vispirms ekovate parādījās Skandināvijas valstīs 20 gadsimta trīsdesmitajos gados, savukārt  rietumu pasaulē šo izolācijas materiālu sāka lietot pagājušā gadsimta piecdesmitajos gados, kad tā pakāpeniski aizstāja zāģu skaidu izolāciju, ko izmantoja koka ēku siltināšanā līdz tam.  

Arī mana māja ir siltināta ar zāģu skaidām - sienās ir aptuveni 12 centimetru izolācijas slānis, cik bija bēniņos nav zināms. Bēniņi gadiem tika izmantoti dažādu krāmu glabāšanai un līdz ar to skaidas ir piemīdītas un nosēdušās. 

Mana mamma atceras, ka bērnībā māja esot bijusi «ļoti silta,» tiesa gan tajā laikā 50 kvadrātmetru divistabu dzīvoklī mitinājās 5 cilvēki, ēst gatavošanai tika izmantota malkas plīts un manas mammas bērnībā cilvēki ziemā pa māju nestaigāja tēkreklos, bet gan čībās un adītos džemperīšos.

Kopš tiem laikiem ir pagājuši gadu desmiti, mājai šur tur ir ticis mitrums, šis tas ir pašķiebis, koka futerlogi, lai cik arī skaisti tie būtu, savu mūžu ir nokalpojuši, un ir vienās spraugās. Tāpat zēģelē gar logu rāmjiem, gar grīdlīstēm un vēl dažnedažādās vietās. Tas viss ir jānovērš.

Atgriezīsimies pie celulozes vates. 

Ekovate tiek izgatavota izmantojot pārstrādātu makulatūru. Būtībā tiek samaltas vecas avīzes un piejaukta borskābe un boraks – kā līdzeklis pret kukaiņiem, sēnēm un grauzējiem. Tas ir svarīgi, jo remontējot ēku man ir nācies sastapties ar dažādām dzīvības formām sienās. vietās, kur bija ticis mitrums, bija iemājojis kāds no pelējuma sēnes veidiem, celtniecībā izmantotajos nogaļos bija ieperinājušies mizgrauži, bet skaidu izolācijā atradās pamests, vecs lapseņu vai tamlīdzīgu lidkukaiņu pūznis. Mājai ir vairāk kā 90 gadu un tas nav nekāds brīnums. Tai pat laikā borsābe un boraks šo visu kreņķi lieliski atrisina pašā saknē. Tiesa gan, nesen borskābi aizliedza, kā kaitīgu grūtniecēm. Tai pat laikā, mēs taču visi esam spēlējuši novusu, un pa lielam mums no tā ne silts ne auksts. Tāpat ekovatē ir iestrādāti negaistoši antipirēni, kas traucē vatei uzliesmot. 

Sienās ekovatei jābūt labi izolētai no dzīvojamām telpām jebkurā gadījumā, līdz ar to panika «ZOMFG tagad es elpošu negaistošos antipirēnus un borskābi, un tipogrāfijas tintes,» nav īsti vietā. Negribi elpot putekļus, sapūt putas visās šķirbās.

Protams, var arī iegādāties īpašus mājas tērpus, kas pasargās ne tikai no borskābes, bet arī no kosmiskā starojuma un kaimiņa, kurš zog domas un uzsūta galvassāpes.

Kādēļ ne minerālvate? 

Minerālvatei ir jābūt 100 % hermētiski izolētai no ūdens tvaikiem. Pretējā gadījumā tvaiks nonāk vatē, tajā paliek mūžīgi mūžos āmen un pamet to ļoti negribīgi.  Izolācija vējā, un ja tur vēl ir blakus koks, tad labrīt sēnes! 

Tā kā mana māja tiek renovēta pa segmentiem, 100% hermetizācija ir neiespējamā misija. Savukārt visu uzreiz plēšot nost un liekot minerālvati no ārpuses tiek zaudēta ēkas vēsturiskā fasāde un izskats. Manā gadījumā tas ir no-no. Liekot starp koka paneļiem būtu jāizolē katrs segments atsevišķi, plus vēl viss kopā, lai tvaiks pastiprināti neietu cauri statnēm, neglābjami tās sapūdējot. Turklāt hermetizējot vienu mājas daļu, palielinātos tvaika slodze uz pārējām daļām. Savukārt 100% hermetizācija nav iespējama tādēļ, ka tā ir veca māja un vienmēr atradīsies kāda sprauga, kurā starp plēvēm tvaikam izspraukties. Tāpat nāktos atteikties no visa vecā apmetuma iekštelpās šūt visu ar riģipšiem, kas būtiski sadārdzinātu izmaksas, kas man nav vajadzīgs.

Ah, jā, viena neapdomīgi ieskrūvēta skrūve sienā gleznai, un atkal – visa izolācija vējā.

Labrīt sēnes! Labrīt OSB!

Plus vēl tas brīnumainais stāsts par kaitīgajiem akmens vates, stikla vates putekļiem, kas lidinās mājā pa gaisu un nonāk plaušās, pēc kāda laika izraisot vēzi.

Brīdinājums - spiežot uz linka varat nonākt sazvērestības teoriju ellē :)

Es esmu padzīvojis īrētās mājās un visos gadījumos, tiem kas klājuši minerālvati ir bijis pilnīgi pie dirsas visas tvaika barjeras un vate ārsienās ir vienkārši pičkāta aiz riģipša. YOLO!

Kādēļ ekovate?

Pirmkārt jau ekovatei netraucē mitrums saprātīgās devās. Minerālvates šķiedras, tām samirkstot , aplīp ar ūdens pilieniem  un vate zaudē savas īpašības. Celulozes šķiedra pēc savas būtības ir mazas caurulītes, kas, tām samirkstot, mitrumu uzsūc un savas īpašības nezaudē. Ekovatē var būt pat 23,5% mitruma, tai pat laikā siltuma izolācijas īpašības saglabāsies. Ražotājs raksta, ka 15 cm ekovates izolācija ir līdzvērtīga 18 cm minerālvates slānim, 46 cm gāzbetona blokam, 50 cm megaguļbūves sienai vai 146 cm ķieģeļu mūrim. Tiem, kas saprot kaut ko no lambdām - celulozes siltumvadītspēja λ=0,039 W/mK

Celulozes šķiedra mitrumu uzsūc

Minerālvates šķiedra ar ūdens pilieniem uz tās

Līdz ar to, no ārpuses ir nepieciešama vien pretvēja barjera, kas manā gadījumā ir 4 cm Steico plāksne, bet iekšpusē - ūdens tvaikus bremzējošai izolācijai - manā gadījumā būvkartons parastais, 3 mm biezais. Arī šajā gadījumā spraugas gan iekšpusē gan ārpusē ir jāizolē. Ārpusē - lai nepūš vējš, bet iekšpusē, lai tvaiki plūst cauri būvkartonam vienmērīgi, nevis pa vienu konkrētu spraugu. Nu un lai nav jāelpo borskābe, negaistošie antipirēna sāļi un pārējās reptiloidu indes.

Par ugunsdrošību.

Pirmkārt, tā ir veca koka māja. Vecai koka mājai manā apkaimē pamatā trīs draudi. Jauno projektu attīstītāji, kas grib atbrīvoties no klasiskās Jūrmalas apbūves, lai varētu uzbliezt piecstāveni Slāviem, bomži un kļūdas elektroinstalācijā. Manā gadījumā uzmanība ir jāpievērš tikai pēdējam apstāklim.

Ekovate nedeg. Punkts. Un grauzēji tur nedzīvo. Jo tur ir borskābe. Un sēnes nedzīvo. Jo tur ir boraks.

Tai pat laikā minerālvates izmantošana siltināšanā nekādā veidā nenovērš ugunsgrēka iespējamību. Sekojot šādai loģikai, blokmājās, kas celtas no dzelzsbetona ugunsgrēku nebūtu vispār.

Jā arī ekovate nedeg. Tas gan diez ko nepalīdz, ja runājam par problēmām elektroinstalācijā. Un nevajag pat elektroinstalāciju, pietiek ar vieni aizkūrušos ķīniešu barokli vai uzliesmojušu mobilo telefonu. 

Par iestrādi.

Celulozes vati iespējams iestrādāt trijos veidos. Mitrā mehāniskā iestrāde parasti tiek izmantota vertikālās jaunbūvēs. Pūšot ekovati, no papildus sprauslām tiek pievadīta līme vai ūdens, atkarībā no tā, vai pašā vatē ir vai nav pievienota līmes piedeva. Šai gadījumā siena ir atklāta, pie bieza izolācijas slāņa virs 20 centimetriem vēlams savilkt armējošas auklas, lai slapjā vate neizgāžas ārā. Tāpat arī sienām 24 stundas ir jāpažūst. Šādā veidā ieklātas vates patēriņš ir mazāks – 35 – 40 kg uz kubikmetru, tāpat nav arī nosēšanās riska, jo vate tiek salīmēta vienā veselā gabalā.

Veicot mehānisko sauso iestrādi līmes injekcija vates strūklā nenotiek. Tai pat laikā, lai ieklātu vati šādā veidā nav nepieciešams atklāts sienas karkas, pietiek ar caurumu pretvēja plāksnē vai būvkartonā. Gaisa strūkla vati sapūš visās nišās un spraugās, patēriņš šai gadījumā ir 45 - 60 kilogrami uz m3 vertikālām un slīpām sienām, un 27 – 40 kilogrami uz kubikmetru vēdināmiem bēniņiem.

Tāpat ekovati var iestrādāt ar rokām, bez mehāniskām iekārtām. Nopērkam maisu vates Krasta ielas Depo, uzputojam saturu celtniecības bļodā ar urbjmikseri un izberam bēniņos. Šādi var arī siltināt sienu fragmentus vietās, kur ir nosēdušās skaidas, jaunas sienas šādi siltināt nav vēlams, jo var netikt panākts vajadzīgais blīvums un siltinājums var nosēsties.

Problēmas

Lielākā problēma ir tā, ka Latvijā nav iespējams iznomāt ekovates iestrādes iekārtas. Piemēram, ASV, pērkot noteiktu ekovates daudzumu, iekārta uz pāris dienām tiek piedāvāta bez maksas. 

Profesionālie vates pūtēji bez 700 - 800 eiro nekur nebrauks. Jo tā ir viena darba diena diviem cilvēkiem plus iekārtas vērtības amortizācija, plus degviela. Līdz ar to mazāk par 30 kubiem pie cenas 25 eiro par kubu, iestrādāt neatmaksājās. Attiecīgi, ja ir jānosiltina tikai viena istabas siena, tas nav izdevīgi.

Varianti.

Viens variants – bēniņus siltināt ar mikseri. Problēma – maisi būs augšā jānes pašam un tas ir elles darbs. Var mēģināt sienās vati bakstīt ar rokām, bet jautājums ir par efektivitāti. Var būvēt ekovates pūšamo aparātu pats. Tas nav sliktākais variants – cilvēki šim nolūkam efektīvi izmanto dārza lapu sūcējus, kas vati sasmalcina un aizpūš tur kur vajag. 

Kā darīšu es? To jūs drīz vien redzēsiet.

Atbilde uz jautājumu.

Kādēļ es ēku siltināšu ar ekovati? Tādēļ, ka tas man šķiet atbilstošs, efektīvs un videi draudzīgs siltumizolācijas risinājums manai vecajai mājai. Jā, un es vēlos atbalstīt vietējos ražotājus.

P.S. Jā, un nekas tur nenosēžās.