KRĀSNS SKAIDU KURINĀŠANAI

Apmeklē mūsu amatnieku forumu – spied šeit!

Šis ir no 1943. gadā izdotās grāmatas «Krāsnis un pareiza kurināšana»:

«Zāģētavu tuvumā, kur dabūjamas zāģu skaidas, diezgan plaši lieto skārda zāģu skaidu krāsnis, skat. 75. un 76. attēlu. Tā kā šīs krāsnis bieži konstruētas bez aprēķina un tā kā krāsns izmantotājiem nav bijusi skaid­rība par kurināšanas techniku un krāsns īpašībām, tad, neskatoties uz to, ka krāsns var izmantot kurināmo materiālu ļoti taupīgi, daudzkārt no­ vērotas sliktas sekmes. Dūmgāzes bieži tik tālu atdziest, ka skursteņa dūmvados sākas svīšana, kas sabojā kā skursteņus, tā dzīvokļa sienas un griestus. Šeit vainojama vai nu nepareiza skārda krāsns konstrukcija, pā­ rāk mitras zāģu skaidas, gari dūmu pievadi, vai arī nepareiza kurināšana. Tādēļ aplūkosim šādas krāsns konstrukciju un darbību.

75. attēls. Skārda krāsns skaidu kurināšanai.

Kurināmo materiālu — zāģu skaidas — ieblietē skārda cilindrā, skat. 76. attēlu. Lai skaidas vēlāk varētu aizdedzināt, cilindra vidū blietešanas laikā ievieto apaļu, apm. 5 cm resnu nūju, kuru pēc blietešanas izvelk ārā. Zāģu skaidas turas tik labi kopā, ka caurums cilindra vidū neaizbirst. Šādi sagatavotu (mazāku) skārda cilindru ievieto krāsns lielākā cilindra vidū; jāraugās uz to, lai gaiss no iekurināšanas ('reizē arī pelnu) lūciņas nekādā gadījumā nevarētu aizplūst uz skursteni. Caur pelnu lūciņu zem zāģu skaidu ailas novieto ātri uzliesmojošu kurināmu materiālu, piem., skalus, papīru u. c., un to aizdedzina. Skaidu degšana notiek lēnām, jo zāģu skaidas, kā labs siltuma izolators, nejauj aizdegties visai skaidu masai reizē; deg tikai zāģu skaidu kārtiņa, kas veido skaidu cilindra cauruma iekšējo virsu.

76. Attēls. Skaidu krāsns konstrukcija.

Ja vilkme ir laba un ja pievada daudz gaisa, tad krāsns skārda vāks var sakarst līdz sarkankvēlei. Tas nav vēlams, jo krāsns vāks tad ātri izdegs; arī skaidas ātrāk izdegs un siltuma zaudējumi būs lieli. Var no­ tikt arī otrādi, t. i. gaisu pievada par maz; tad attīstītais siltuma daudzums būs arī mazs. Bet pat kurināmam pilnīgi sadegot dūmgāzēs ir ūdens tvaiki, kas zemākās temperatūrās pārvēršas ūdenī. Krāsns skārda virsa, gar kuru plūst dūmgāzēs, pēdējām strauji atņem siltumu; ja nu krāsnī vēl ieplūst lieks gaiss, kas tālāk pazemina dūmgāzu temperatūru un samazina gaisa pieplūdi liesmai, tad bieži temperatūra skurstenī ne­ pārsniedz 40°C, un ūdens tvaiki stipri kondensējas. 
Dažreiz kondensūdens sāk atdalīties jau dūmu pievadā un pil uz grīdas. Lai tas nenotiktu, zāģu skaidu krāsnīm visas neblīvās vietas, kas samazina sadegšanas gaisa pie­ plūdi liesmai, nekavējoties jāizlabo.Spraugas resp. neblīvumi rodas galvenokārt šādos gadījumos:

1. Ja iekšējais cilindrs negul blīvi uz pamata, piem., ja, cilindru iz­ ņemot vai ieliekot, uz skārda pamata plātni uzkrīt kāds koka gabaliņš, malkas šķiliņa u. c, tad caur pelnu krātuvi ieplūstošā gaisa dala plūst pa radušos spraugu tieši uz skursteni, atdzesējot dūmgāzēs, bet degšanai gaisa trūkst.
2. Ja skārda pamata plāksne, uz kuras novietots krāsns iekšējais skārda cilindrs, nav rūpīgi piestiprināta pie krāsns ārējā skārda cilindra, vai arī izrūsējusi, vai citādi laiž cauri gaisu.

Labi būvēta skursteņa svīšana būs novērsta, ja dūmgāzu temperatūra skārda pievadā pie skursteņa būs apm. 110—120°C.Degšanas ilgums vienam zāģu skaidu krāsns pildījumam ir 8—12 un vairāk stundas; tādēļ šīs krāsnis jāpieskaita lēnās sadegšanas krāsnīm. Pareizi noregulētas un apkalpotas šāda veida skārda skaidu krāsnis ir loti ekonomiskas un labi izmanto kurināmo materiālu.Ja vilkme ir vāja, tad krāsnī bieži sakrājas gāze, kas viegli eksplodē, — pat tik stipri, ka nocel krāsns vāku; tā ir zīme, ka iekārtā kaut kas nav kārtībā.

Konstruēta arī skaidu mazkrāsniņa, kuru bez apkures nolūkiem var izmantot ēdienu gatavošanai. Šāda tipa mazkrāsniņu novieto uz pavarda riņķiem (līdzīgi t. s. malkas prīmusiem), blīvi noslēdz pavarda kurtuves durvis un pelnu durvis. Skaidu mazkrāsniņa darbojas līdzīgi parastajām skaidu krāsnīm ar to starpību, ka degšanas gāzes uzsūc pavarda dūmu vads pa riņķu aiļu.

Lai raksturotu šo skaidu mazkrāsniņu no taupības viedokļa, atzīmē­ sim šādus pārbaudes rezultātus: 2 kg zāģu skaidu sadegušas 2,5 stun­ dās. Šai laikā aluminija katliņā uzvārīti 3X6 litri ūdens ar sākuma tem­ peratūru 10°C. Pareizi noregulējot vilkmi, zāģu skaidas sadeg bez dūmiem.Izvērtējot šos datus, jākonstatē, ka ūdens uztvēris apm. 27% no ku­ rināmā materiāla sildāmspējas. Ja šo skaitli salīdzina ar to (3—15%) sil­ tuma daudzumu, kuru ūdens uzņem parastajos malkas pavardos, tad ku­ rināmā ietaupījums tiešām ievērojams. Šādas skaidu mazkrāsniņas gal­venais trūkums ir zināmas neērtības iekurināšanas resp. skaidu aizdedzi­nāšanas laikā.»