Lai sastrādātā malka labāk žūtu, tā tūliņ jāmizo un rupjākie kluči jāsaskalda.
Visintensīvākā malkas žūšana tomēr notiek caur pagaļu galiem: caur galu šķērsgriezumu koksne izžūst 10—15 reizes ātrāk nekā caur tāda paša lieluma radiāla griezuma virsu, bet caur tangenciālu griezumu izžūst 1,5 reizes intensīvāk nekā caur radiālu griezumu ar tādu pašu virsu (par tangenciālu var uzskatīt ar mizošanu un svītrošanu radītu griezumu, jo te vietām iedobj koksni).No šiem novērojumiem izriet skaidra prasība, lai malku mājas patēriņam arvien iespējami ātrāk sastrādātu jo īsākās pagalēs, lai galu šķērsgriezumu virsa būtu iespējami lielāka. Dzelzceļu ēku un arī citu pavardu apkurināšanai malku parasti sagatavo 25 cm garas un līdz 5 cm resnās, bet krāsnīm apm. 35 cm garās un līdz 7,5 cm resnās pagalēs. Pagaļu izmēri, protams, jāpieskaņo kurtuvju izmēriem. Šādu smalki sastrādātu malku, ja to nav iespējams novietot nojumēs, ieteicams sakraut uz palikteņiem apaļās gubiņās, kas pēc savas formas atgādina nelielas siena kaudzes. Tās pēc iespējas jākrauj ar tukšu vidu un ar vēdināšanas lūkām pakājē un Čukurā (7. att.).
 |
| 7. att. Smalki sastrādātas malkas krāvumi: a) vienkāršais (pa labi) un b) ar vēdi- nāšanas lūkam (pa kreisi). Augšā no pagalēm izveido jumtveida segumu, lai lietus iidens neiesūktos grēdā. |
Arī rupjāku malku nokraujot (8. un 10. att.) nedrīkst piemirst, ka svarīgi to iespējami ātrāk izžāvēt. Ja koksni ilgāku laiku glabā mitru, tad tā sāk viegli pūt un līdz ar to kļūst kurināšanai mazvērtīgāka. Izpuvušas daļas pie tam viegli uzsūc no gaisa daudz mitruma; bērza malkai nevajag nemaz būt daudz puvušai, lai tās sildāmspēja pamazinātos par nepilnu trešo daļu. Tas pats sakāms par zāģētavu atkritumiem, kurus pirms lietošanas izdevīgi žāvēt.
 |
| 8. att. Grēda ar vēdināšanas kanāliem |
Lai malka ātri žūtu, svarīgi pareizi izvēlēties krautuves vietu. Krautuves, kurās malka stāv gadu no gada ilgāku laiku, jāizvēlas ar zemu gruntsūdens līmeni un, ja tās nav dabiski labi drenētas, tās jādrenē mākslīgi, vai arī to līmenis jāpaaugstina ar grants uzbērumu vismaz par 5—10 cm. Krautuvē jābūt brīvai gaisa cirkulācijai, un tā nedrīkst būt aizaugusi krūmiem vai pat ar lielāku zāli. Purvainas vietas šim nolūkam nemaz neder; arī pārāk nelīdzenas vietas nav piemērotas, jo tur apgrūtināta malkas pareiza novietošana. Krautuvē un tās apkārtnē nedrīkst atrasties pūstošas koku daļas, kas sekmē kaitīgo sēnīšu izplatīšanos.
 |
| 10. att. Mežu izstrādāšanas laika priekšzīmīgi nokrauta malka Somijā. |
Malka krautuvēs jānovieto katrā ziņā uz palikteņiem. Grēdām jābūt blīvām un stabilām. Grēdas galos pagales jāliek ar šķelto malu uz āru, lai pie grēdu balstu kokiem nepaliktu tukšas vietas. Mežā parasti krauj 1 m augstas grēdas ar 12 cm virsmēru (10. att.). Krautuvēs vis biežāk krauj 2 m augstas grēdas ar virsmēru — zaļai 15 cm, apžuvušai 12 cm un sausai (ziemā cirstai, to pēc 1. jūlija nokraujot) — 7 cm. Grēdu garums krautuvēs ir līdz 20 m.
 |
| 11. att. Malkas krautuvē pie Somijas dzelzceļiem ar vedinašanas kanāliem. |
Starp blakus novietotām grēdām jāatstāj vismaz 50 cm plata sprauga; labākai gaisa cirkulācijai grēdās jāizkrauj vislabāk trīsstū- raini (var izkraut arī kvadrātiskus) 0,60X0,75 m gaisa šķērskanāļi (logi). Šādus kanālus izveido ar ik pēc 3—4 m caur grēdām to nostiprināšanai izlaistām kārtīm. Somijā pāri katrām 3—5 grēdām no malkas pagalēm vai kādiem mazvērtīgākiem dēļiem izveido piemērota slīpuma jumtu (11. att.). Pavasarī sagatavotai malkai to uzliek tikai vasaras beigās.
Šādi sastrādāta malka sver apmēram:
Avots: Krāsnis un pareiza kurināšana, Rīga, 1943
Nav komentāru:
Ierakstīt komentāru