KAS JĀZINA MŪRĒJOT PODIŅU KRĀSNI

Lai uzbūvētu podiņu vai ķieģeļu krāsnis, jāveic pilnīgi vai pa daļai šādi darbi:

1. Pirms būves darbu sākšanas jāaprēķina vajadzīgā krāsns sildāmvirsa, kā arī nepieciešamo būves materiālu daudzumi.

2. Darbam vajadzīgie materiāli jānovieto katrs savā vietā tādā kār­tībā, lai tos varētu ērti sasniegt un lai tie netraucētu kustības brīvību nedz krāsns būvētājam, nedz arī tam, kas krāsns būvi uzrauga.

3. Rūpīgi jāapskata krāsns pamats un jānovērtē tā nesējspēja, jo masīvo krāšņu svars dažreiz ir vairākas tonnas. Vispārīgi pieņem, ka katrs krāsns sildāmvirsas kvadrātmetrs sver 125—500 kg.

4. Jānoskaidro, kuram skursteņa dūmvadam krāsni var pieslēgt; ventilācijas vadam krāsni nedrīkst pieslēgt. Jāpārbauda arī skursteņa vilkme.

5. Jāpārbauda un jāšķiro podiņi pēc labuma, lai krāsns redzamā daļā varētu iestrādāt labākos podiņus.

6. Pirms apstrādāšanas vāpētie podiņi jāsaskaņo pēc nokrāsas; tum­šākie novietojami apakšā, gaišākie augšā.

7. Pirms krāsns nospraušanas nepieciešami zināt grīdas augstumu (ja grīda nav vēl uzbūvēta), jo krāsns kājas podiņu apakšējai malai jā­ būt vismaz vienu cm zem grīdas virsas. Pēc grīdas augstuma noskaidro­ šanas krāsni nosprauž, t. i. atzīmē krāsns novietni plānā un krāsns pa­mata augstumu.

8. Krāsns pamati, kas balstās uz zemes, jāsevina ar attiecīgiem sevinātājiem.  Augšstāvos degamā materiāla grīdas daļa, kas atrodas zem krāsns, jānosedz ar skārdu vai šiferita plātni, kuru pārklāj ar liesu māla javas kārtu un kārniņiem vai arī citiem nedegamiem materiāliem.

48. att. Podii.ia daļas: a — glazūra: b — māla daļa; c— rumpis; d — iedobums; e — plātne.

49. att. Podiņu saistīšana ar skavām.

9. Lai podiņus saliekot („zecējot") iznāktu iespējami šauras šuves, po­diņi jāapcērt un jāslīpē; vāpējums jānoslīpē tā, lai tas diviem podiņiem nesaskartos; jāsaskaras tikai divu podiņu māla daļām.

10. Podiņus saliekot („zecējot"), tie iepriekš jāiemērc ūdenī un podiņu malas jāieberž ar māliem; rumpja rievā (skat. 48. attēlu) mālus ievieto tā, laitie neskartu podiņu vāpējumu (glazūru), jo pretējā gadījumā šuvē ie­ kļuvušie māli traucē pareizu podiņu salikšanu.

11. Saistot podiņus ar skavām, jāievēro, lai skavas (klamburi) blīvi pieglaustos podiņa rumpim (skat. 49. attēlu).

12. Saistot podiņus ar stiepuli, jāievēro:
a) uz katru podiņu kārtu jā­ liek apm. 2 mm resna stiepule (Nr. 13), kas iet krāsnij visapkārt;
b) stiepule jāmetina krāsns sānu vidū, liekot stiepuļu galus pamīšus; nedrīkst metināt krāsns stūrī;
c) stiepulei jāiegulstas podiņa rumpja gropē, un tā ar dzintelēm (cemmītēm.) jāpiestiprina pie podiņa.

13. Pirms podiņu pildīšanas tie no krāsns iekšpuses jāsaslapina ar ūdeni; tad podiņu iedobumos ar roku iepilda mīkstu javu, kurā pēc tam iespiež šamota plātnes vai labus pildāmos kārniņus. Ja to nav, tad podiņa iedobumā var iepildīt granītakmeņu šķembas, jo arī tām ir liela siltuma ietilpība. Pildāmos materiālus nekur nedrīkst atstāt ārpus podiņa rumpja. Jāievēro, ka māli nav pildāmviela, bet gan tikai saistāmvicla pildījuma un arī oderējuma materiāla saistīšanai.

14. Oderēšanas materiāli, ķieģeļi un kārniņi pirms lietošanas jāiemērc ūdenī, lai materiāls jau piesūktos ar ūdeni un to neatņemtu mālu javai. Tikai šai gadījumā materiāli labi saistās. Lai nodrošinātu krāsns sienu blīvumu, oderējuma materiāla, ķieģeļu un kārniņu, līmeniskās un svērtc- niskās šuves nedrīkst sakrist ar podiņu šuvēm.

15. Mūrējot ķieģeļu krāsnis, jāievēro iepriekš minētais un bez tam vēl tas, ka nedrīkst savienot sējumā dažāda materiāla ķieģeļus, piem., ša­ mota ķieģeļus un krāsns ķieģeļus, jo tiem ir dažāds siltuma izplešanās reizulis. Lietojot vecus ķieģeļus, no tiem rūpīgi jānotīra vecā java un pirms iemūrēšanas tie labi jāsaslapina. Ķieģeļu šuvēm jābūt iespējami plānām.

16. Uzbūvētas krāsnis rūpīgi jāžāvē 6—10 dienas. Šai laikā krāsni nedrīkst stipri kurināt; jākurina vairākas reizes dienā ar mazu malkas devu, pilnīgi atverot aizbīdni un atstājot krāsns durvtiņas pilnīgi vaļā. Var arī kurināt ar dažām resnām malkas pagalēm, kas ilgāku laiku gruzd un pamazām attīsta krāsns žūšanai nepieciešamo siltumu.
Šāda kurinā­šana uztur labu vilkmi un veicina gaisa caurplūšanu caur krāsns dūmejām, kas vajadzīgs labai un lēnai žūšanai.
Pirmā dienā krāsni iekurina tikai tik daudz, lai tā izsiltu, bet nesakarstu; katrā nākamā dienā kurināšanu nedaudz pastiprina un pēdējās divās dienās kurina ar normālo malkas daudzumu.
Visā žāvēšanas laikā krāsns gaisa regulēšanas ierīces nedrīkst aiz­ vērt, lai ūdens garaiņiem būtu brīva izeja.
Telpa, kurā atrodas žāvējamā krāsns, jāvēdina; arī tas veicina krāsns žūšanu. Nevāpēto podiņu krāsnis žūst ātrāk nekā vāpēto podiņu krāsnis; pēdējās mitrums var izdalīties tikai krāsns dūmejās, kamēr nevāpēto po­ diņu krāsnīs mitrums izdalās arī caur krāsns sildāmvirsu.

Avots: Krāsnis un pareiza kurināšana, Rīga, 1943