Azbests.
Azbesta auklu lieto podnieku darbos kā blīvējuma materiālu starp metallu durvtinu ārmalu un podiņiem; azbesta papi lieto kā izolācijas materiālu pret aizdegšanos. Azbests nedeg un slikti vada siltumu. Azbesta pulveri piejauc ķieģeļu krāsns apmetuma javai, lai apmetums neplaisātu. Azbests izraisa nopietnas elpceļu saslimšanas un tā lietošana būvniecībā mūsdienās ir aizliegta!Stikla vilna.
Stikla vilnu lieto kā augstvērtīgu siltuma izolācijas materiālu, piem., krāsns durvtinu pasargāšanai no pārmērīgas sakarsēšanās. Tā ir azbesta aizstājēja.Tūba (filcs).
Tūba aiztur siltumu labāk nekā azbests un ir arī lētāka, tādēļ to bieži lieto kā siltuma izolāciju tādās vietās, kur temperatūra nav se višķi augsta. Ar māliem piesātināta tūba nedeg, bet gruzd un izplata asu, smacīgu smaku, kas ir labs brīdinājums ugunsgrēka izcelšanās ga dījumā. Tūbu ievieto, piem., starp ķieģeli un koka durvju aplodu (sleņģi) u. t. t.Šiferits.
Šifcritu Latvijā pagatavoja no azbesta un portlandcementa. Pēdējā lūkā azbestu aizstāj stikla vilna. Līdz 300°C augstas temperatūras ši ferits iztur bez bojājumiem. Augstākās temperatūrās šiferita plāksnes (sevišķi lielākās) plaisā un paliek greizas.Plāksnes lieto kā aizstājēju materiālu skārdam. Ar labām sekmēm tās lieto krāsns kājā un zem cepešu krāsns malkas ailas pārsegšanai. Dažos gadījumos šiferita caurules izlieto kā skursteņus. Šāds vairākus gadus lietots skurstenis nav uzrādījis nekādus bojājumus. Bēniņu telpā un virs jumta šāds skurstenis jāizolē, lai dūmu gāzes pārāk neatdzistu.
ĢIPSIS.
Ģipsi piejauc ķieģeļu krāsns apmetuma javai, lai apmetums neplai sātu. Ar ģipsi izšuvo podiņu krāsns šuves; šim nolūkam gan labāk lietot olbaltumu un pludinātu krītu, kas sajaukts vājpienā, ņemot 1 kg krīta uz 1 olbaltumu.Podnieka betons.
Pagatavojot krāsni no betona, izšķir ārsienu un oderējuma betonu.1. Betona krāsns ārsienas elementus pagatavo, rūpīgi samaisot 1 tilpuma daļu portlandcementa, 1,5 tilp. daļas māla, kas šķīdināts krē juma biezumā, un 4 tilp. dalās ķieģeļu šķembu, kas nav lielākas par 15 mm.
3. Ugunturīgu krāsns kurtuves betona oderējumu pagatavo, samaisot:
a) 5 tilpuma daļas māla, 2,5 tilp. daļas ķieģeļu šķembu, kas nav lielākas par 15 mm, 1,5 tilp. daļas maltu ķieģeļu smeltnes (ar graudu caurmēru 3 mm), 1 tilp. daļu malta krīta un 2,5 tilp. daļas šķidra stikla (nātrija silikāta).
b) 1 tilp. daļu portlandcementa, 5 tilp. daļas ķieģeļu šķembu, kas nav lielākas par 15 mm, un 1,5 tilp. daļas ugunturīga māla.
No podnieku betona var pagatavot veidgabalus, no kuriem pēc to sacietēšanas saliek krāsni.
Nav komentāru:
Ierakstīt komentāru