1) Pavarda mūrējuma masai jābūt iespējami mazai, lai pavarda mū ris neuzņemtu daudz siltuma un pavards ātri sasiltu. Tādēļ visos mūra sabiezinājumos iekārtojamas gaisa izolācijas joslas.
 |
| 80. att. Parasta pavarda shēma. |
Rāda ziņas ar etiķeti krāsns podiņi. Rādīt visas ziņas
Rāda ziņas ar etiķeti krāsns podiņi. Rādīt visas ziņas
PAVARDA KONSTRUKCIJA: KAS JĀZINA BŪVĒJOT MALKAS PLĪTI
Pavardu jeb plīti būvējot jāievēro šādi noteikumi:
1) Pavarda mūrējuma masai jābūt iespējami mazai, lai pavarda mū ris neuzņemtu daudz siltuma un pavards ātri sasiltu. Tādēļ visos mūra sabiezinājumos iekārtojamas gaisa izolācijas joslas.
1) Pavarda mūrējuma masai jābūt iespējami mazai, lai pavarda mū ris neuzņemtu daudz siltuma un pavards ātri sasiltu. Tādēļ visos mūra sabiezinājumos iekārtojamas gaisa izolācijas joslas.
KRĀSNS KONSTRUKCIJA: LABĀKĀS PODIŅU KRĀSNIS - TIPS A UN B
 |
| 56. att. Telpu apkures krāsns A1, pec RIS 126 sildamvirsa 4,9 m2 |
Racionalizācijas institūts 1939. g. izdarīja mēģinājumus ar apkures krāsnīm Rīgas pilsētas Amatnieku skolas mēģinājumu ēkās. Šo mēģinājumu rezultātā izveidoti divi standartkrāšņu veidi, kuru uzbūve, materiālu saraksts un izpildījums uzrādīts standartā RIS 126.
KRĀSNS UZBŪVE: KĀ PODIŅI UZKRĀJ UN ATDOD SILTUMU
Podiņu krāsns ir jo vērtīgāka, jo lielākus siltuma daudzumus tā var uzkrāt. Tādēļ krāsns būvē jālieto būvmateriāli ar iespējami augstāku sil tuma ietilpību. Podiņi jāpilda un jāoderē (45. att.).
Piezīme: Krāsns siltuma uzkrāšanas spēja ir krāsns apkures sevišķa priekšrocība un pa lielākai daļai pat nepieciešamība.
Siltuma daudzums, ko podiņu krāsns var uzkrāt, atkarīgs no tās sa silšanas temperatūras, krāsns materiālu īpatnējā siltuma un daudzuma; jo tie ir lielāki, jo vairāk siltuma krāsns var uzkrāt. No šī viedokļa, piem., šamota ķieģeļi ir vērtīgāki par parastajiem māla ķieģeļiem; tos var stip rāk sakarsēt, nebojājot krāsni, bez tam to īpatnējais siltums ir augstāks. Tālāk, piem., masīvas krāsnis ar lielu siltuma ietilpību un lielu svaru uzkrās vairāk siltuma nekā viegli būvētas krāsnis. Podiņi jāpilda materiāla daudzuma palielināšanas nolūkā; tas jāizdara rūpīgi un blīvi, jo citādi tukšumos sakrātos pelni un sodrēji, traucējot siltuma caurplūdi.
Krāsns siltuma izdalīšanos var palielināt:
a) lietojot dzelzs sildamvirsu, jo tās temperatūra var būt augstāka par podiņu krāsns sildāmvirsas temperatūru, skat. 46. attēlu;
b) izbūvējot lēnās sadegšanas kurtuvi, jo tad sildāmvirsas vidējo temperatūru var uzturēt augstāku;
c) ar piespiedu gaisa vadīšanu, kas turpmāk sīkāk aplūkota.
Avots: Krāsnis un pareiza kurināšana, Rīga, 1943
Piezīme: Krāsns siltuma uzkrāšanas spēja ir krāsns apkures sevišķa priekšrocība un pa lielākai daļai pat nepieciešamība.
 |
| 45. att. Podiņu pildījums un oderējums. |
Siltuma daudzums, ko podiņu krāsns var uzkrāt, atkarīgs no tās sa silšanas temperatūras, krāsns materiālu īpatnējā siltuma un daudzuma; jo tie ir lielāki, jo vairāk siltuma krāsns var uzkrāt. No šī viedokļa, piem., šamota ķieģeļi ir vērtīgāki par parastajiem māla ķieģeļiem; tos var stip rāk sakarsēt, nebojājot krāsni, bez tam to īpatnējais siltums ir augstāks. Tālāk, piem., masīvas krāsnis ar lielu siltuma ietilpību un lielu svaru uzkrās vairāk siltuma nekā viegli būvētas krāsnis. Podiņi jāpilda materiāla daudzuma palielināšanas nolūkā; tas jāizdara rūpīgi un blīvi, jo citādi tukšumos sakrātos pelni un sodrēji, traucējot siltuma caurplūdi.
SILTUMA IZDALĪŠANĀS NO KRĀSNS SILDĀMVIRSAS.
Krāsns jāizveido tā, lai gar sildamvirsu varētu plūst pēc iespējas vairāk gaisa. Gaisa strāvai, kas kāpj uz augšu gar sildamvirsu, nedrīkst likt ceļā nekādus šķēršļus, piem., tālu uz āru izvirzītas dzegas u. c.Krāsns siltuma izdalīšanos var palielināt:
a) lietojot dzelzs sildamvirsu, jo tās temperatūra var būt augstāka par podiņu krāsns sildāmvirsas temperatūru, skat. 46. attēlu;
b) izbūvējot lēnās sadegšanas kurtuvi, jo tad sildāmvirsas vidējo temperatūru var uzturēt augstāku;
c) ar piespiedu gaisa vadīšanu, kas turpmāk sīkāk aplūkota.
 |
| 46. att. Siltuma izdalīšanas atkarība no virsas temperatūras. |
Avots: Krāsnis un pareiza kurināšana, Rīga, 1943
Krāsns būvmateriāli: KRĀSNS PODIŅI.
Māli krāsns podiņu ražošanai atrodami daudzos Latvijas novados. Lai iegūtu veidošanai derīgu mālu, tas vispirms jātīra un labi jāsajauc. Pēc podiņu veidošanas un žāvēšanas tos apdedzina un pa lielākai daļai glazē (vāpē) baltā, retāk citā krāsā.
Krāsainos, glazētos podiņus līdz šim rnaz lietoja krāsns būvē, kaut gan tie lētāki par baltiem un to vērtība siltumtechniskā ziņā ļoti maz atšķiras. Sevišķi lauku ēku krāšņu būvei zaļā, brūnā vai zilā krāsā glazētie podiņi ir labi piemēroti.
 |
| Foto: www.krasnspodini.lv |
Krāsainos, glazētos podiņus līdz šim rnaz lietoja krāsns būvē, kaut gan tie lētāki par baltiem un to vērtība siltumtechniskā ziņā ļoti maz atšķiras. Sevišķi lauku ēku krāšņu būvei zaļā, brūnā vai zilā krāsā glazētie podiņi ir labi piemēroti.
MALKAS KRĀŠŅU RENESANCE
Mūsu aptaujātie malkas krāšņu speciālisti stāsta, ka pēdējos gados ir stipri pieaudzis pieprasījums pēc klasiskajiem apkures veidiem un risinājumiem – gan skaistām, glazētām podiņu krāsnīm un somu ziepjakmens pavardiem, gan arī čuguna un tērauda krāsniņām – gan importētām, gan arī vietējā ražojuma.
Abonēt:
Ziņas (Atom)