NEDEGOŠI SALMU JUMTI

Apmeklē mūsu amatnieku forumu – SPIED ŠEIT!

Lauksaimnieku ēkām salmu jumti ir ļoti piemēroti. Tie labi aizsargā pret ziemas salu, tāpat pret vasaras karsto sauli. Salmu jumti ir izturīgi. Tomēr salmu jumtu trūkums ir ugunsnedrošība, dažreiz tie aizdegas no mazas dzirksteles.

Lai salmu jumtus padarītu ugunsdrošus, tad salmus jumta gatavošanai piesūcina ar māliem. Tā apstrādāti salmi arī nepūst, vējš tos neplosa. Jo vairāk salmus ar māliem piesūcina, jo tie kļūst pret uguni iztu­rīgāki. Jāpanāk, lai salmu vidus būtu pilns ar māliem. Netālu no jauni jumjamās ēkas (lai mērcētie salmi nebūtu tālu jānes) ierīko 1 aršinu dziļu bedri, tik platu, cik salmi gari, un garumā pēc jumta lieluma un salmu daudzuma (bedres ga­rums, piemēram, 10 aršinas).
Bedrē samet mālus. Vispiemērotākie ir trekni māli, bez smiltīm. Var izmantot arī mālus ar smilšu piejaukumu, bet tad ir jāgaida, kamēr smiltis nogrimst dibenā. Bedrē iemestos mālus ap ej ar ūdeni un mīca, līdz maisījums iegūst skāba krējuma konsistenci. Mālu maisījuma biezumam bedrē jābūt 4 collām.

Vispirms noliek vienu rindu mazu, vaļīgi sasietu kūlīšu, aplej ar mālu ūdeni un, ar kājām mīdot, iegremdē mālu ūdenī. Tā no salmiem izspiež tajos esošo gaisu. Tas redzams pēc gaisa pūslīšiem, kas izdalās no salmiem. Jo ilgāk mīda, jo pūslīšu izdalās arvien mazāk.
Kad tie vairs neizdalās nemaz, tad liek otru kārtu salmu, atkal uzlej mālu ūdeni tik daudz, lai salmi zem kājām iegrimst ūdenī, un mīda, tāpat kā pirmo reizi. Pēc tam, ja bedrē ir vieta, var likt vēl kādas kārtas, kamēr bedre pilna. Tādā stāvoklī salmus atstāj bedrē uz vienu nakti (vai arī diennakti), bet ne ilgāk, jo tad salmi sāk bojāties. Bedrei vaja­dzētu būt tik lielai, lai varētu sagatavot salmus vienas dienas darbam.

Otrajā dienā salmi jāliek uz jumta. To kārta uz jumta ne­drīkst būt pārāk bieza, jo tad vajadzīgi resni kūļi, kurus grūti labi piesūcināt ar māliem. Bez tam tāds jumts būtu ļoti smags. Kad jumts ir gatavs un sacietējis, tad to pārklāj ar cementējošu maisījumu, tas padara jumtu pilnīgi cietu un izturīgu.
Cementējošo maisījumu gatavo no 8 daļām nedzēstu kaļķu, 6 daļām smilšu un 3 daļām mālu. Maisījumu šķidrina ar ūdeni līdz bieza krējuma konsistencei, labi izmaisa.
Ar dēlīti, kuram ir rokturis, cementējošo maisījumu izlīdzina uz jumta virsas, tāpat kā nolīdzina mūri. Jumtu jumjot, tāpat arī ar cementējošo maisījumu pārvelkot, jārūpējas, lai jumts būtu pilnīgi līdzens, lai kādā vietā nevarētu sakrāties lietus ūdens. Karstā saulē cementējošais parvilkums plaisā, tomēr no tā nav jābaidās, jo, ja pēc lietus plaisas aizziež, jumts kļūst līdzens.
Lai jumtu padarītu vēl cietāku un izturīgāku, to tūlīt pēc nodrīvēšanas apkaisa ar maltiem ķieģeļiem vai granti. Jumta jumšana jāizdara siltā un sausā laikā. Var pagatavot salmu paklājus, tādus, ar kuriem pavasaros lecektis sedz.

Salmu paklājus arī izmērcē mālu ūdenī, tad izkaltē uz steķiem saliktus. Tā jumšana ir daudz patīkamāka, paklājus liek uz jumta 2—3 kārtās. Dažreiz arī pilsētās gatavo jumtus no salmu paklājiem. Ar šādiem salmu paklājiem var ne tikai klāt jumtu, bet apšūt arī visu ēku.