KARSTUMIZTURĪGA DZELZS TEPE

Sastāvs:

140 g dzelzs skaidu;
20 g dzēsto kaļķu;
25 g smalku smilšu;
3 g ožamā spirta.

Sastāvdaļas vispirms rūpīgi samaisa un tad pielej etiķi, līdz izveidojas bieza mīkla.
Ar šo tepi aizziež bojātās metāla vietas un pēc izžūšanas izkarsē.

Vai arī: 50 g grafīta, 10 g svina sulfāta un 10 g krīta labi samaisa un tad sajauc ar dabīgo pernicu.

TEPE GRIESTU PLAISĀM

Griestu plaisas stingri jāpiepilda ar ģipša un krīta tepi.

Tepi gatavo tā. 
Litrā ūdens izšķīdina 20 g galdnieku līmes. Samaisa 1,5 kg ģipša un 2 kg smalki samalta ķrīta, pielej līmes šķīdumu un atkal maisa, līdz iegūst vienveidīgu masu.

Šī tepe uz griestiem jāuzstrādā ātri, jo apmēram pec 1/2 stundas tā sacietē.

CEMENTS MĀLA TRAUKIEM

Ieplīsušajā māla traukā ieliek 3—4 cukura graudus, aplej tos ar ūdeni un trauku karsē.
Kad cukurs pārvērties sīrupā, ar to, trauku grozot, piepilda plaisu.
Iekļūstot spraugās, cukurs pārogļojas un noslēdz spraugas.
Šāda masa tik labi noslēdz plaisu, ka trauks var tikt izmantots arī šķidrumam.

CIETES KLĪSTERIS

Kā izgatavot kartupeļu cietes klīsteri?




Cietes klīsteri ar alauna piedevu var izmantot ādas, koka un audumu līmēšanai.
Cieti (kartupeļu miltus) iejauc aukstā ūdenī un ielej verdošā 0,5% alauna šķīdumā.

MATĒTA LAKA

Kā iegūt matētu laku?

Labai spirta lakai pieliek 30—40% cietes pulvera.

Virsmu vispirms nolako ar parasto laku, pēc izžūšanas lako ar matēto laku.

Priekšmets iegūst skaistu izskatu, kas atgādina pulētu akmeni.

BIEZPIENA TEPE

4 svara daļas biezpiena samīca ar 1 sv. daļu svaigi dzēstu kaļķu un pieliek kādu minerālkrāsas pigmentu (piem., okeru). 

Tepi nevar uzglabāt, tā tūlīt jāizlieto.

Šī tepe piemērota plaisu un spraugu aizdrīvēšanai kokā, tā ir ļoti cieta un izturīga. To var izmantot arī metāla un stikla priekšmetiem.

Tā kā tepe ātri sacietē, var rīkoties arī tā. Iepriekš sagatavo kazeīna (biezpiena) šķīdumu amonjaka ūdenī (ožamajā spirtā). Ar šo šķīdumu ieziež līmējamās vietas un ļauj apžūt. Pēc tam malas noziež ar kaļķu pienu un saspiež kopā.

PERNICAS AIZVIETOTĀJS

100 g kazeīna sajauc ar 10—15 g ziepju šķīduma un 20— 30 g dzēstiem kaļķiem. 
Masu rūpīgi samaisa un tai pakāpeniski pielej 25—40 g terpentīna. 
Pēc tam atšķaida ar ūdeni līdz perni­cas konsistencei.

Lai izvairītos no kalcija kazeināta nogulsnēšanās (tas vei­dojas, šādu pernicu ilgstoši uzglabājot), pielej nedaudz ožamā spirta. Šāda pernica ir ievērojami lētāka par eļļas pernicu, un daudzos gadījumos pēdējo var sekmīgi aizvietot. Tā ātri žūst.

 Maisījumā ar minerāliem pigmentiem to var izmantot krāsoša­nas darbos.

TEPE METĀLA, PORCELĀNA, STIKLA, MARMORA UN GRANĪTA SALĪMĒŠANAI

Šāda tepe ir ļoti stipra, cieta un karstumizturīga.
Gatavo pirms lietošanas.

Svina oksīds

Uz 100 svara daļām svina oksīda ņem 1—5 sv. d. koncen­trēta glicerīna, un ātri saberž.
Līmējamās vietas rūpīgi notīra, plāni samitrina ar glicerīnu un tūlīt tepē. Tepe ātri cietē, jāstrādā 10 minūšu laikā. Pilnīgi sacietē pēc 24 stundām.

Savukārt olas baltumu sajaucot ar kviešu miltiem, iegūst ļoti labu tepi porcelānam, fajansam un stiklam.

TEPE KOKA PRIEKŠMETIEM

Lai aizziestu spraugas koka priekšmetos, var izmantot Šāda sastāva tepi: 

120 g cukura un 30 g dzēsto kaļķu izšķīdina 400 gramos ūdens un 4 stundas karsē uz lēnas uguns.
Šajā šķī­dumā ieliek sasmalcinātu galdnieku līmi un atstāj stāvēt vienu  diennakti.
Tad lieko šķidrumu nolej, bet uzbriedušo līmi karsē ūdens vannā. Izkusušajai līmei pieliek zāģu skaidas līdz vaja­dzīgajai konsistencei.
Tepe sacietē pēc 2 diennaktīm.

ZIEPJU LAKA

Ziepju laka ir lēta, elastīga un izturīga pret mitrumu.

Labas kodola ziepes vāra mīkstā lietus ūdenī.
Izveidojušos dzidro šķīdumu, vēl karstu, filtrē caur vairākām auduma kārtām.
Tad vēlreiz uzkarsē, atšķaida ar tādu pašu tilpumu lietus ūdens un pielej karstu piesātinātu alauna šķīdumu tik ilgi, kamēr izkrīt nogulsnes.

Nogulsnes izmazgā karstā ūdenī, izžāvē un tik ilgi karsē ūdens vannā, līdz tās kļūst caurspīdīgas. Atsevišķi, arī ūdens vannā, gandrīz līdz viršanai uzkarsē terpentīnu un tajā izšķīdina ziepju nogulsnes, līdz iegūst pernicas konsistenci.

KRĀSA AKMENS CELTNĒM

Mūra sienām piemērotu lētu krāsu var pagatavot šādi. 

Saga­tavo kaļķu pienu un tam piejauc dzelzs vitriola ūdens šķīdumu.
Maisījumam sākumā ir zaļgana krāsa, bet nožūstot tā kļūst dzel­tena.
Jo vairāk dzelzs vitriola kaļķu pienam pielikts, j.o tumšāks ir dzeltenais tonis.

Krāsojums labi turas pie mūra, tas nav no­mazgājams un glīti izskatās.

KODNE VARAM UN TĀ SAKAUSĒJUMIEM

Attaukotus vara izstrādājumus iegremdē vispirms šķīdumā no 200 g slāpekļskābes, 1 līdz 2 g nātrija hlorīda (vai arī 10 g stipras sērskābes).

Pēc apstrādāšanas šajā šķīdumā priekšmetus iegremdē kodnē. Tās sastāvs: 75 daļas stipras slāpekļskābes, kurai, pastāvīgi maisot, lēni pielieti 100 g sērskābes.

Maisījumam ļauj atdzist līdz istabas temperatūrai.

Tad uz 1 kg maisījuma pieliek 5 kg nātrija hlorīda. Izstrādājumus ātri iegremdē šķīdumā; nepārtraukti kustinot, tos tur patur 1—2 sekundes. Tad izņem un skalo ar lielu ūdens daudzumu.

Ja kodne ilgi iedarbojas, tad uz iz­strādājumiem veidojas plankumi. Tos var likvidēt iegremdējot cinka hlorīda šķīdumā.

KO IESĀKT AR MITRU MŪRA SIENU

Brīnumains senlaiku padoms, lai mūra siena nebūtu mitra. Tātad:

1. Iepilda čuguna katlā 8 daļas lineļļas un 1 daļu sēra ziedes. 
2. To visu karsē smilšu vannā, līdz sērs izkūst. 
3. Masu uzziež uz sienas ar suku vai otu.

Man ir grūti pateikt, kāds būs rezultāts. Tāpat nav skaidrs, vai šis brīnums ir jāziež no iekšpuses vaino ārpuses. Acīmredzot virsū tai vietai, kur mūra siena ir mitra. Droši vien darbojas kā impregnējošs līdzeklis...

Ja kāds pamēģina šo vella ziedi, pastāstiet, kā sanāca. Un varbūt kāds ķīmiķis var pastāstīt, kā tas viss darbojas.

TEPE KRĀSNS REMONTAM

Recepte Nr. 1 
Izsijātus koka pelnus sajauc ar sāli un visu izmaisa ūdenī, lai veidotos mīkla. Tad piejauc nedaudz mālus, labi izmīca. Ar šo tepi var aizziest spraugas dzelzs krāsnī.




Recepte Nr. 2 
Verdošā ūdenī izšķīdina vārāmo sāli un pieliek kartupeļu miltus, lai veidotos mīkla. Tad pieliek mālus un labi samīca. Ar šo tepi aizziež spraugas krāsnī.

ĶĪNIEŠU CEMENTS

Šis cements derīgs ādas, marmora, ģipša, fajansa, porcelāna u. c. izstrādājumu salīmēšanai.

1. 54 svara daļas dzēsto kaļķu sajauc ar 6 sv. d. alauna pulvera. 
2. Tad pieliek 40 sv. d. labi sakultu svaigu dzīvnieku asiņu (cūkas, teļa, vistas un taml.). 
3. Visu rūpīgi samaisa līdz iegūst vienmērīgu mīklas veida masu. 

To var izman­tot dažādu priekšmetu salīmēšanai.
Ja ķīniešu cementa masu pagatavo šķidrāku, tad to var izmantot ka krāsu tādu priekšmetu pārklāšanai, kurus grib pa­darīt izturīgus un ūdensdrošus.
Tā, kartonu pārklājot ar divām vai trijām šāda sastāva kārtām, tas iegūst kokam līdzīgu izturību.

KOKA KODINĀŠANA

Laba kodne, kas dod ļoti skaistus toņus, ir šāda:

1. Ūdenī izšķīdina vienādās daļās kālija bihromātu un skābeņskābi. 
2. Kad gāzu atdalīšanās beigusies, kodne ir gatava. 

Labi noslēgtā pudelē to var ilgi uzglabāt.
Jo šķīdums koncentrētāks, jo tumšāku toni iegūst koksne.
Ja ar vienreizēju iegremdēšanu nepietiek, kodi­nāšanu var atkārtot.

UGUNSDROŠI KOKMATERIĀLI

Baļķus, spāres un skaidu jumtus var padarīt ugunsdrošus. Tos divas reizes apziež ar akmeņogļu darvu un pēc tam tūlīt apkaisa ar smalki sagrūstu izsijātu ķieģeļu pulveri. Tik daudz, cik darva spēj uzņemt.

LATVIEŠU MAĢISKĀS ZĪMES

Dieva zīme – simbolizē debesjumu, vīrišķo spēku, gaismu, tiekšanos uz augšu. Plaši pazīstams Dieva zīmes veids ir tradicionālais trijstūris ar vienu aplīti (t.s. Dieva acs) vai trim aplīšiem virsotnē. Šai zīmei ir ļoti liela simboliskā jēga, tā piesaista dievišķos un radošos spēkus.

KRĀSNS SKAIDU KURINĀŠANAI

Apmeklē mūsu amatnieku forumu – spied šeit!

Šis ir no 1943. gadā izdotās grāmatas «Krāsnis un pareiza kurināšana»:

«Zāģētavu tuvumā, kur dabūjamas zāģu skaidas, diezgan plaši lieto skārda zāģu skaidu krāsnis, skat. 75. un 76. attēlu. Tā kā šīs krāsnis bieži konstruētas bez aprēķina un tā kā krāsns izmantotājiem nav bijusi skaid­rība par kurināšanas techniku un krāsns īpašībām, tad, neskatoties uz to, ka krāsns var izmantot kurināmo materiālu ļoti taupīgi, daudzkārt no­ vērotas sliktas sekmes. Dūmgāzes bieži tik tālu atdziest, ka skursteņa dūmvados sākas svīšana, kas sabojā kā skursteņus, tā dzīvokļa sienas un griestus. Šeit vainojama vai nu nepareiza skārda krāsns konstrukcija, pā­ rāk mitras zāģu skaidas, gari dūmu pievadi, vai arī nepareiza kurināšana. Tādēļ aplūkosim šādas krāsns konstrukciju un darbību.

75. attēls. Skārda krāsns skaidu kurināšanai.

Kurināmo materiālu — zāģu skaidas — ieblietē skārda cilindrā, skat. 76. attēlu. Lai skaidas vēlāk varētu aizdedzināt, cilindra vidū blietešanas laikā ievieto apaļu, apm. 5 cm resnu nūju, kuru pēc blietešanas izvelk ārā. Zāģu skaidas turas tik labi kopā, ka caurums cilindra vidū neaizbirst. Šādi sagatavotu (mazāku) skārda cilindru ievieto krāsns lielākā cilindra vidū; jāraugās uz to, lai gaiss no iekurināšanas ('reizē arī pelnu) lūciņas nekādā gadījumā nevarētu aizplūst uz skursteni. Caur pelnu lūciņu zem zāģu skaidu ailas novieto ātri uzliesmojošu kurināmu materiālu, piem., skalus, papīru u. c., un to aizdedzina. Skaidu degšana notiek lēnām, jo zāģu skaidas, kā labs siltuma izolators, nejauj aizdegties visai skaidu masai reizē; deg tikai zāģu skaidu kārtiņa, kas veido skaidu cilindra cauruma iekšējo virsu.

76. Attēls. Skaidu krāsns konstrukcija.

Ja vilkme ir laba un ja pievada daudz gaisa, tad krāsns skārda vāks var sakarst līdz sarkankvēlei. Tas nav vēlams, jo krāsns vāks tad ātri izdegs; arī skaidas ātrāk izdegs un siltuma zaudējumi būs lieli. Var no­ tikt arī otrādi, t. i. gaisu pievada par maz; tad attīstītais siltuma daudzums būs arī mazs. Bet pat kurināmam pilnīgi sadegot dūmgāzēs ir ūdens tvaiki, kas zemākās temperatūrās pārvēršas ūdenī. Krāsns skārda virsa, gar kuru plūst dūmgāzēs, pēdējām strauji atņem siltumu; ja nu krāsnī vēl ieplūst lieks gaiss, kas tālāk pazemina dūmgāzu temperatūru un samazina gaisa pieplūdi liesmai, tad bieži temperatūra skurstenī ne­ pārsniedz 40°C, un ūdens tvaiki stipri kondensējas. 
Dažreiz kondensūdens sāk atdalīties jau dūmu pievadā un pil uz grīdas. Lai tas nenotiktu, zāģu skaidu krāsnīm visas neblīvās vietas, kas samazina sadegšanas gaisa pie­ plūdi liesmai, nekavējoties jāizlabo.Spraugas resp. neblīvumi rodas galvenokārt šādos gadījumos:

1. Ja iekšējais cilindrs negul blīvi uz pamata, piem., ja, cilindru iz­ ņemot vai ieliekot, uz skārda pamata plātni uzkrīt kāds koka gabaliņš, malkas šķiliņa u. c, tad caur pelnu krātuvi ieplūstošā gaisa dala plūst pa radušos spraugu tieši uz skursteni, atdzesējot dūmgāzēs, bet degšanai gaisa trūkst.
2. Ja skārda pamata plāksne, uz kuras novietots krāsns iekšējais skārda cilindrs, nav rūpīgi piestiprināta pie krāsns ārējā skārda cilindra, vai arī izrūsējusi, vai citādi laiž cauri gaisu.

Labi būvēta skursteņa svīšana būs novērsta, ja dūmgāzu temperatūra skārda pievadā pie skursteņa būs apm. 110—120°C.Degšanas ilgums vienam zāģu skaidu krāsns pildījumam ir 8—12 un vairāk stundas; tādēļ šīs krāsnis jāpieskaita lēnās sadegšanas krāsnīm. Pareizi noregulētas un apkalpotas šāda veida skārda skaidu krāsnis ir loti ekonomiskas un labi izmanto kurināmo materiālu.Ja vilkme ir vāja, tad krāsnī bieži sakrājas gāze, kas viegli eksplodē, — pat tik stipri, ka nocel krāsns vāku; tā ir zīme, ka iekārtā kaut kas nav kārtībā.

Konstruēta arī skaidu mazkrāsniņa, kuru bez apkures nolūkiem var izmantot ēdienu gatavošanai. Šāda tipa mazkrāsniņu novieto uz pavarda riņķiem (līdzīgi t. s. malkas prīmusiem), blīvi noslēdz pavarda kurtuves durvis un pelnu durvis. Skaidu mazkrāsniņa darbojas līdzīgi parastajām skaidu krāsnīm ar to starpību, ka degšanas gāzes uzsūc pavarda dūmu vads pa riņķu aiļu.

Lai raksturotu šo skaidu mazkrāsniņu no taupības viedokļa, atzīmē­ sim šādus pārbaudes rezultātus: 2 kg zāģu skaidu sadegušas 2,5 stun­ dās. Šai laikā aluminija katliņā uzvārīti 3X6 litri ūdens ar sākuma tem­ peratūru 10°C. Pareizi noregulējot vilkmi, zāģu skaidas sadeg bez dūmiem.Izvērtējot šos datus, jākonstatē, ka ūdens uztvēris apm. 27% no ku­ rināmā materiāla sildāmspējas. Ja šo skaitli salīdzina ar to (3—15%) sil­ tuma daudzumu, kuru ūdens uzņem parastajos malkas pavardos, tad ku­ rināmā ietaupījums tiešām ievērojams. Šādas skaidu mazkrāsniņas gal­venais trūkums ir zināmas neērtības iekurināšanas resp. skaidu aizdedzi­nāšanas laikā.»

ŪDENS UN UGUNSIZTURĪGA TEPE

Ūdens un uguns izturīgu tepi var izgatavot sajaucot kopā 10 svara daļas mālu, 5 svara daļas  dzelzs skaidu, 2 svara daļas etiķa, 3 svara daļas ūdens.

Ko ar šādu tepi var iesākt? Visticamāk ka salipināt akvāriju sarkanajam ugunspūķim. Mājdzīvnieki mēdz būt dažādi.

Apmeklē mūsu amatnieku forumu – SPIED ŠEIT!