Zaru malkas izstrādāšana un transports.

Tā kā koksne ir vērtīga izejviela rūpniecībai un no tās bez visiem pazīstamiem ražojumiem varam iegūt arī cellulozu, mākslīgo zīdu, vilnu, lopbarības cukuru, etilspirtu, lopbarības raugu u. c. ražojumus ar vis­ lielāko tautsaimniecisko nozīmi, tad par koku materiālu taupīšanas ne­ pieciešamību jāatceras it visos apstākļos. 

Lai taupītu malku, īpaši lauku sētās daudz vairāk nekā līdz šim jālieto žagaru un zaru malka. Lai tā neaizņemtu daudz telpas un nepadarītu saimniecības sētu neglītu, žagaru un sīkkoksnes malku vēlams sastrādāt jau mežā. Ja rudens pusē, kad pie mums parasti žagarus cērt, šī darba veikšanai nebūtu lai­ ka, tad žagarus saved mājās nesastradatus; sastradašanas darbs tad tomēr veicams ne vēlāk kā līdz pavasarim.

15. att. Augšā naži zaru nociršanai un sastrādāšanai. Apakšā zāģis vienrocis un stiepjams zāģis.

Celmu malkas izstrādāšana un nokraušana.

Avots: Krāsnis un pareiza kurināšana, Rīga, 1943

Celms kopā ar resnākām saknēm var dot 18—30% no virsze­mes koku masas. Lai iegūtu 1 steru celmu malkas, jāsastrādā šāds celmu skaits:

Pēc plašākiem novērojumiem uz 1 ha parastas biezības cērtama vecuma meža celmāja pie mums ir vidēji šāds celmu daudzums:

No 1 ha skuju koku kailcirsmas mūsu apstākļos parasti var iegūt vismaz 70—160 steru labas celmu malkas. Arī lapu koku celmi node­rīgi kurināšanai, bet to izlaušana un sasmalcināšana prasa daudz darba; tā atmaksājas vienīgi, ja mitrā vietā auguši bērzi, kuriem ir sekla sakņu sistēma. Mīksto lapu koku celmi dod samērā mazāk vērtīgu kurināmo. Izžuvušai priežu celmu malkai turpretim sildāmspēja ir ap 3100 kcal/kg, un 1 sters sver ap 320 kg (labai bērzu dedz. malkai sildāmspēja ir apm. 3180 kcal/kg, un stera svars ap 460 kg).

Malkas patēriņš krāsnij.

Avots: Krāsnis un pareiza kurināšana, Rīga, 1943

Dedzināmās malkas patēriņu 1 m3 apsildāmās telpas gaisa sasildī­šanai normālos apstākļos Latvijā atzīst: Dzelzceļa virsvaldes krāsns apkure — 0,036 stera, bet Rīgas pilsētas blokēkās — 0,045 stera dedzi­nāmās malkas gadā.

Pēc Somijas dzelzceļu normām atļauts gada laikā patērēt šādu daudzumu de­dzināmās malkas (steros):

Ja telpu apsildīšanai izbūvētas jaunlaiku krāsnis ar ārdiem un labi noslēdzamām durvtiņām, tad uzdotās normas, pēc Somijas novē­rojumiem, varēja samazināt par 25%.

*Sters ir kubikmetrs krautas malkas.

TEPE KRĀSNS REMONTAM

Recepte Nr. 1 
Izsijātus koka pelnus sajauc ar sāli un visu izmaisa ūdenī, lai veidotos mīkla. Tad piejauc nedaudz mālus, labi izmīca. Ar šo tepi var aizziest spraugas dzelzs krāsnī.




Recepte Nr. 2 
Verdošā ūdenī izšķīdina vārāmo sāli un pieliek kartupeļu miltus, lai veidotos mīkla. Tad pieliek mālus un labi samīca. Ar šo tepi aizziež spraugas krāsnī.

30 KILOGRAMI MALKAS UZ 100 KM

Apmeklē mūsu amatnieku forumu – spied šeit!

Vīrs uzbūvējis piekabē gāzģeneratoru un darbina ar to savu Audi 100 «cigāru». Iedarbināšanas process protams ir uz cienītāju, kurināšana, trubu likšana un karbūža tūnings aizņem krietnu pusstundu. Vēl ir jautājums, cik legāls uz ceļa ir šāds pepelacs. Lai gan pieļauju – ja apskatē ar piekabi nerādās, viss varētu būt kārtībā. 

Latvietis ar kārtīgu inžiniera talantu Arvīds Auniņš ir pamatīgi pārveidojis savu Audi 100, pievienojot tam piekabi ar koka gāzes ģeneratoru, lai savu auto varētu darbināt ar malku. Vienas krāsniņas tilpums ir ap 3 kilogramiem, ar ko pietiek aptuveni 35 kilometru veikšanai. Salīdzinājumam - tas ir apmēram tikpat, cik litrs benzīna, bet naudas izteiksmē ieguldījums ir ap 20 centi pret nedaudz vairāk kā eiro. 

 Jāpiebilst, ka šāda veida tehnoloģijas ir pazīstamas jau kopš otrā pasaules kara laikiem, kad daudzās vietās, tostarp Latvijā, materiālu deficīta laikā, auto darbināja koksne. Neviena mašīmbūves kompānija pašlaik sērijveidā šāda tipa vāģus nepiedāvā, tomēr visā pasaulē gana daudz entuziasti ir pacentušies modificēt jau esošos auto šāda tipa degvielai.

MALKAS KRĀŠŅU RENESANCE

Mūsu aptaujātie malkas krāšņu speciālisti stāsta, ka pēdējos gados ir stipri pieaudzis pieprasījums pēc klasiskajiem apkures veidiem un risinājumiem – gan skaistām, glazētām podiņu krāsnīm un somu ziepjakmens pavardiem, gan arī čuguna un tērauda krāsniņām – gan importētām, gan arī vietējā ražojuma.