KRĀSNS KONSTRUKCIJA: DŪMVADU UN DŪMEJU IZBŪVE.

Dūmvadu izbūve.

Lai krāsns apakšējā dala iespējami vairāk sasiltu, tā jākonstruē tā, lai dūmgāzes apskalotu vismaz 3/4 no krāsns apakšējās daļas.

Foto: www.skurstenmeistars.lv

Piezīme: Svarīga no.higiēniskā viedokļa ir prasība, lai temperatūra pie griestiem un pie grīdas tai pašā telpā pēc iespējas maz atšķirtos; apakšējo gaisa slāņu stiprākai sasilšanai tādēļ ir liela nozīme. Labs līdzeklis šī mērķa sasniegšanai ir krāsns apakšējas dalās stiprāka sasil­šana.

Dūmeju šķērsgriezums.

Dūmeju šķērsgriezumi jāsaskaņo ar vienā stundā sadedzināmo kuri­ nāmā daudzumu. Spēji šķērsgriezuma paplašinājumi un sašaurinājumi jā­ novērš. Vadu šķērsgriezumi virzienā uz skursteni pakāpeniski jāsamazina. Vada virzienam mainoties, pāreja pēc iespējas jānoapaļo.

Piezīme: Ļoti šauri vadi patērē daudz vilkmes spēka; tādēļ kurināmā materiāla sadedzināšanai laika vienībā pievadītais gaisa daudzums sama­zinās un degtuvē attīstītais siltuma daudzums klust mazāks. Bez tam pā­ rāk šaurās dūmejās siltums nepāriet pietiekamā mērā uz krāsni, jo to virsa pārāk maza.

Loti plašos vados dūmgāzu saskaršanās ar vadu sienām ir nepietie­ kama; bez tam gāzu ātrumi ir pārāk mazi, kādēļ siltums slikti pāriet uz dūmeju sienām. Apkures ierīces vāji sasilst.
Spēji vada šķērsgriezuma paplašinājumi un sašaurinājumi jānovērš tādēļ, ka citādi daudz vilkmes spēka iet zudumā.

Dūmeju šķērsgriezumi virzienā uz skursteni pakāpeniski jāsamazina, jo dūmgāzu tilpums šajā virzienā samazinās. Gāzes atdod siltuma dūm­ eju sienām un atdziest.
Dūmeju noapalojumi, to virzieniem mainoties, aiztaupa nepieciešamo vilkmes spēku.

Dūmeju garums.

Dūmeju garumam jābūt tādam, lai dūmgāzes paspētu atdot siltumu dūmeju sienām. Krāsnīm ar loti gariem dūmvadiem jāiebūvē ierosmes vilkmes vads vai sprauga, lai iekurināšanas laikā telpā neieplūstu dūmi; šis vads jānoslēdz, kad skurstenis pietiekami iesilis un sasniegta laba vilkme.
Piezīme: Ja dūmgāzu ceļš ir par īsu, tad gāzes atdod krāsnij maz siltuma. Bez tam īsā ceļa dēļ vilkmes spēka zaudējumi ir mazi; apkures ierīcē var tādēļ ieplūst par daudz gaisa un laika vienībā attīstītais siltuma daudzums var pieaugt tā, ka krāsns to nespēj uzņemt; iad siltuma zau­ dējumi var būt loti lieli.

Dūmeju garums vidēja lieluma podiņu un ķieģeļu krāsnij (ar sildāmvirsu 5—8 m2) būs pareizi izvēlēts, ja krāsns iekšējā sildāmvirsa būs apm. 1,3 reizes lielāka par krāsns ārējo sildāmvirsu.

Cenšanās izveidot gāzu ceļu pēc iespējas garāku atrod rīcībā esošā skursteņa vilkmes spēkā zināmu dabisku robežu. Bez tam gāzu vados pārak atdzisušas dumgāzes sak izdalīt kondensudeni, kas boja skursteni un telpu sienas (t. s. svīšana).

43. att. Dumgazu pievads skurstenim.

Dūmgāzu pievadi skurstenim.

No gariem dūmgāzu pievadiem jāizvairās, lai gāzes pārāk neatdzistu (43. att.). Gari pievadi, it sevišķi, ja tie iet caur aukstām telpām, tādēļvajadzības gadījumā jāizolē. Pret skursteni pievadiem jākāpj. Pievados jāiebūvē vajadzīgās vietās tīrāmās lūciņas, kurām jābūt blīvi noslēdza­mām.

Tīrāmās lūciņas.

Krāsns tīrīšanas caurumi jāizbūvē tādās vietās un tādā daudzumā, lai katrs dūmvads būtu iespējami ērti un viegli tīrāms. Tīrāmo caurumu noslēdzējiem jābūt pilnīgi blīviem.
Piezīme: Dūmeju sienas vienmēr jātur tīras no pelniem un sodrējiem.
Kvēpu un pelnu nosēšanās un pieķeršanās vadu sienām ne tikai sa­ mazina vadu šķērsgriezumu, bet prasa arī daudz vairāk kurināmā ma­ teriāla krāsns sasildīšanai. Pelni un sodrēji ir ļoti labi siltuma izolatori; tādēļ dūmgāzu siltuma piekļūšana vadu sienām lielā mērā traucēta un dumgāzes aiznes skurstenī lielus neizmantotus siltuma daudzumus (44. att.).
Tādēļ visās krāsnīs un pavardos jāierīko ērti pieejamas tīrīšanas lū­ ciņas tādā skaitā, lai katru vadu varētu jo biežāk viegli un ērti iztīrīt.

44. att. Sodrēju iespaids uz siltuma caurplūdi.

Šī iemesla dēļ krāsns sienā, kas piekļaujas telpas sienai, bez sevišķi sva­ rīgiem iemesliem tīrāmās lūkas nevajadzētu iebūvēt; ja tas tomēr jādara, tad attālumam starp krāsns un telpas sienu jābūt vismaz 15 cm platam.

Avots: Krāsnis un pareiza kurināšana, Rīga, 1943