Degtuves telpas lielums.
Vidēja lieluma (ar apm. 3 m3 sildāmvirsas laukumu) krāsns degtuvei (malkai vai kūdrai) jābūt vismaz 60 cm augstai.
Lielākām krāsnīm, kurās vienā stundā sadedzina vairāk kurināmā, nepieciešama vismaz 70 cm augsta degtuve. Mazākām krāsnīm pietiek ar vismaz 50 cm augstu degtuvi.
 |
| 40. att. Krāsns kurtuves augstums. |
a) kvēlgāzēm, kas izplūst no kurināmām vielām, degtuvē nepieciešama telpa, kurā gāzes varētu pietiekami labi sajaukties ar pievadīto gaisu un sadegt.
b)Zemās degtuves telpās sadeg neliels kvēlgāzu daudzums; liels kvēlgāzu daudzums dūmu un sodrēju veidā nokļūst skurstenī nesadedzis vai nepilnīgi sadedzis, un tādēļ temperatūra krāsns dūmejās (dūmvados) pazeminās; krāsns mazāk sakarst, un līdz ar to krāsns sildāmvirsa izdala mazāku siltuma daudzumu.
c) Augstas degtuves garantē labu siltuma izstarošanu uz degtuves sienām, kādēļ krāsns apakšējā daļa labāk sakarst. Mūsu kurināmie ma teriāli — malka un kūdra — ir bagāti ar ogļūdeņražu gāzēm, tādēļ to liesma ir gara; zemās degtuves tā nevarētu labi attīstīties (40. att.).
Gaisa pievadīšana.
Kurtuves telpas un dūmvadu sienām jābūt viscaur blīvām. Kurināša nas regulēšanas ierīcēm jāpieļauj iespējami viegla gaisa daudzuma regu lēšana, kā arī vajadzības gadījumā pilnīga gaisa pieplūdes noslēgšana.
Piezīme: Krāsns un pavarda blīvums visās vietās ir priekšnoteikums saimnieciskai siltuma izmantošanai. Caur neblīvumiem dūmvados iekļūst lieks gaiss. Tas ir ļoti kaitīgs šādu iemeslu dēļ:
a) Ja kurināšanas laikā dūmejās ieplūst lieks gaiss, tad degtuvē caur ārdiem ieplūstošā sadegšanas gaisa daudzums samazinās par tikpat daudz. Ja degtuvē sadegšanas gaisa trūkst un vilkme samazinās, tad līdz ar to kurināmais nepilnīgi, t. i. nesaimnieciski sadeg. Bez tam dūmvados ie plūstošais liekais gaiss atdzesē dūmgāzes un samazina krāsns sasilšanu.
b) Liekais gaiss, kas caur neblīvumiem ieplūst krāsnī pēc kurināšanas, atņem krāsnij siltumu un aiznes to uz skursteni; līdz ar to krāsns nelietderīgi un ātri atdziest.
Virsgaisa pievadīšana.
Lai panāktu pēc iespējas pilnīgāku kvēlgāzu sadegšanu, kas lielā dau dzumā rodas malkai vai kūdrai sadegot, nepieciešama virsgaisa (sekun dārā gaisa) pievadīšana degtuvei virs ārdiem (41. att.).
Virsgaiss jāpievada tā, lai tas tieši saskartos un labi sajauktos ar kvēlgāzēm. V irsgaiss pēc iespējas iepriekš sasildāms. V irsgaisa kanāli jāiekārto tā, lai to izplūdes caurumi neaizbirtu ar pelniem vai kurināmo. Virsgaisa pievadīšanai jābūt pēc iespējas noslēdzamai un regulējamai; ja tā pievada pārāk daudz, degtuves temperatūra var krist.
 |
| 41. att. Virsgaisa pievadīšana. |
Ārdi.
Krāsns ārdu laukumam jābūt pareizā attiecībā pret kopējo krāsns sildāmvirsas laukumu. Ārdiem jādod iespēja izplesties vismaz 0,5 cm. Iebūvējot ārdus, tādēļ jāatstāj brīva vieta. Priekšpusē un dibenpusē ār diem jābalstās uz šķērsām liktiem dzelzs palikteņiem vai līdzīgiem atbalstiem. Ārdu virsai jāguļ dažus centimetrus zemāk par kurtuves durvtiņu apakšējo malu.
Katra apkures ierīce patērē noteiktā laika sprīdī (piem., sekundē, stundā) savai izdevīgākai sasilšanai noteiktu, ar dūmgāzēm pievadītu, siltuma daudzumu. Ja tas par lielu, tad lieki pievadīto siltuma daudzumu krāsns nespēj uzņemt; apkures ierīce strādā nesaimnieciski, jo dūmgā- zes, aizejot ar loti augstu temperatūru skurstenī, aiznes sev līdzi daudz neizmantota siltuma. Ja, turpretim, siltuma daudzums ir par mazu, tad krāsns sasilst pārāk lēni.
Noteiktā laika sprīdī kurtuvē attīstītais siltuma daudzums tieši at karīgs no tai pašā laikā sadedzinātā kurināmā daudzuma; tas prasa no teiktu gaisa daudzumu, kas tai pašā laikā jāievada kurtuvē.
Jo lielāks ir kopējais un līdz ar to brīvais ārdu laukums (t. i. ārdu spraugu koplaukums), jo vairāk sadegšanas gaisa ieplūst kurtuvē, ja vilk mes stiprums nemainās; kurināmā sadeg vairāk, arī siltuma attīstās vai rāk, un krāsns vairs nespēj to uzņemt.
Gaisa regulēšana.
Krāsnij jāierīko kurināšanas (resp. pildīšanas) un pelnu durvtiņas, kurām jābūt blīvi noslēdzamām. Kurināmā materiāla sadegšanas ātrums jāregulē ar sadegšanas gaisa pievadīšanu, saskaņā ar krāsns siltuma uz ņemšanas spēju. Bez tam pēc kurināšanas krāsns blīvi jānoslēdz, lai no vērstu tvana ieplūdi telpā. Viss tas sasniedzams tikai ar blīvām durvtiņām. Būvēt krāsnis bez tādām vai arī nelietot tās pareizā veidā ir gandrīz tautsaimniecisks noziegums.
 |
| 42. att. Apkures krāsns atbrīvošana no pelniem. |
Pelnu krātuve (Birde).
Pelnu krātuves augstumam, mērījot no ārdu apakšas uz leju, jābūt vismaz 15 cm. Saskaņā ar būvinspekcijas un ugunsdzēsības noteikumiem pelnu krātuves apakšai jābūt pilnīgi ugunsdrošai. Pelnu krātuvi vēlams izveidot izvelkamā pelnu trauka veidā (42 att.).
Avots: Krāsnis un pareiza kurināšana, Rīga, 1943
Nav komentāru:
Ierakstīt komentāru