Apmeklē mūsu amatnieku forumu – spied šeit!
Balkonu uzlabojumi ir tik pat seni kā paši blokmāju balkoni. Iestiklot, uztupināt jomtiņu un nekaunēties par to, ka konstrukcijai ir izmantotas vecas autobusa durvis. Toties vairs lietus uz galvas nelīst un ir labāk nekā kaimiņam, kurš pieejamo materiālu trūkuma dēļ ir savu valkonu iestiklojis ar armētas polietilēna plēves strēmelēm.
Laiki ir mainījušies un materiālu pieejamība ļauj balkona noformējumā vairs nelīdzināties Indijas graustu rajoniem vai Rio favellām. Tai pat iestiklot būvvalde oficiāli ļaus tikai lodžiju, turklāt saskaņojot projektu skatīsies šķībi, ja tas būs jebkas cits izņemot padārgo bezrāmju stiklu konstrukciju vai pakešu logu sienu baltos PVH rāmjos. Līdz ar to iespējas variēt patiesībā ir stipri ierobežotas.
Acij tīkamās flīzes
Tai pat laikā ar pelēko balkona betona grīdu gan var darīt visu, kas vien ienāk prātā, kaut vai iestādīt skaistu zaļu mauriņu, ja vien būs pacietība to kopt, pļaut un laistīt.
Visvienkāršākais veids, ka padarīt balkona grīdu estētiski ciešamu ir to noflīzēt. Lai to paveiktu ir jānopērk betonam paredzēta grunts krāsa, āra apstākļiem derīga, elastīga flīžu līme un elastīgs šuvotājs spraugām starp flīzēm. Un protams pašas flīzes, tādas, kas derīgas āram un grīdām, vēlams ar reljefu, lai kājas neslīd.
Darbarīku arsenāls
No instrumentiem jāsagādā liela birste gruntēšanai, plata zobaina špakteļlāpsta, ar ko uzklāt flīžu līmi, gumijas špakteļlāpsta un beržamais šuvošanas masa un uzparikte flīžu graizīšanai. Te derēs gan stacionārs mehānisks griezējs, gan iznomāts vai palienēts stacionārais flīžu ripzāģis ar ūdens dzesi, gan arī leņķa slīpmašīna jeb fleksis ar dimanta geizējdisku. Pēdējais ir visuniversālākais variants, jārēķinās vienīgi ar putekļiem un ellīgu troksni. Ja pret pēdējo līdz ausu aizbāžņi sev un kaimiņiem, tad no putekļiem var izbēgt vienīgi atritinot pagarinātāju tā patālāk no mājas un griežot tur.
Labs mehāniskais flīžu griezējs ir zelta vērts, jo dara to klusi un bez putekļiem. Tomēr ne katra flīze tādam būs pa zobam, sevišķi jau no resnās akmens masas grīdas flīzes, kādas parasti kā reizi izvēlas balkoniem. Savukārt stacionārā flīžu zāģa pluss ir tas, ka ar to flīzes var griezt tepat uz balkona. Putekļu nav nemaz, troksnis ir paciešams, toties ar flīžaino dzesēšanas ūdeni gan viss būs bagātīgi notašķīts, ar pašu operatoru priekšgalā.
No instrumentiem nedrīkst arī aizmirst urbjmašīnu ar maisāmo uzgali. Tādu kārtīgu, ar vadu, nevis ķīniešu akumulatoru pintiķi.
Virsmas sagatavošana
Balkona grīdu nosūc ar putekļu sūcēju un nogruntē. Var negruntēt, bet tad pastāv risks, ka flīzes pie grīdas turēsies daudz sliktāk, kā iecerēts. Grunts no rokām ir jānomazgā uzreiz, pretējā gadījumā ar pleķainām rokām nāksies staigāt vairākas dienas.
Flīžu līmi visu jaukt ar ūdeni nevajag, pietiks ar kādu daļu. Pēc pirmreizējās sajaukšanas jānogaida pāris minūtes lai uzbriest un tad jāsamikserē vēlreiz. Vispār, ja runājam par grīdas flīzēšanu, ir divas skolas. Vienas audzēkņi sagriež un saliek flīzes pa vietām pirms plēst vaļā līmes maisu, otras audzēkņi uzskata, ka tas ir lieks čakars un flīzes jāzāģē līmēšanas procesa laikā, pēc fakta. Es laikam piederu pie otrajiem, jo pirmo metodi neesmu izmantojis ne riezi, neraugoties uz to, ka ir liels vilinājums nedaudz paķēpāties un pēc tam visu salīmēt tā vienkārši un uzreiz.
Septiņreiz nomērīt
Zāģējot flīzes vienmēr ir risks nokļūdīties mērījumos un nozāģēt par daudz vai par maz. Sevišķi, ja jāizzāģē kāda sarežģītāka forma stūrī vai apkārt kādam balstam vai līdzīgai konstrukcijai. Te nu vienīgais ieteikums ir septiņas reizes nomērīt un tad vēl talkā paņemt šablonu. Vienādas šuves starp flīzēm var panākt izmantojot plastmasas distancerus jeb «krustiņus», bet to jau laikam mūsdienās zina katrs bērns, kas pabijis būvniecības veikala flīžu nodaļā. Jāatceras, ka klājuma kritumam jābūt projām no mājas sienas, pretējā gadījumā lietus ūdens tecēs iekšā ēkas konstrukcijās un apakšējā stāva kaimiņam pie griestiem augs dīvainas sēnes.
Nākamajā dienā pēc flīžu pielīmēšanas aizpilda šuves ar šuvotāju. Tas ir ķēpīgākais no flīzēšnas procesiem, jo liekais šuvotājs šā vai tā, bet pirms sacietēšanas no flīzēm būs jānotīra. Jāatceras, ka likt uz grīdas baltu šuvotāju ir pats dumjākais, ko viens flīzējošs cilvēks var izdarīt. Balts tas šuvotājs būs vien precīzi kādas dienas trīs.
Varbūt labāk koks
Vienīgais labums no flīzēta balkona ir tāds, ka tas puslīdz pieklājīgi izskatās. Viss pārējais ir slikti – flīzes ir vai nu aukstas vai ļoti aukstas, pie jebkuriem nokrišņiem sasodīti slidenas un momentā tiek iznīcinātas, ja rīta rosmes laikā uz tām nokrīt čuguna hantele.
Risinājums – uzklāt balkona grīdai koka segumu. Te derēs gan klājums no impregnētajiem gatavajiem terases dēļiem, gan režģis, kādu mēdz likt uz grīdas pirtīs, gan arī būvniecības izstādē redzētais, supermodernais plastmasas dēlis, kam smaidīgs pārdevējs sola tik ilgu saules mūžu, ka pati saule ātrāk apdzisīs, nekā tas plastmasas gabals izgaros un saplīsīs.
Dēļu klājums
Labākā koka klājuma īpašība ir tā, ka dēlis šķitīs silts pat tad, ja izskriesi zeķēs uz balkona kad ārā notiek mīnus divdesmit grādu kailsals. Turklāt dēļus nevajag daudz, līdz ar to iespējams izvēlēties arī pašus labākos un dārgākos, un neķēpāties ar atgriezumiem, bet laist dēļus visā balkona garumā.
Terases dēļus nav vēlams skrūvēt pa tiešo pie terases grīdas, jo zem tiem krāsies mitrums, kas bojās koku. Vislabāk klājuma lāgām izmantot 10 milimetrus bieza mitrumizturīgā saplākšņa strēmeles, pie kurām tad arī no apakšas pieskrūvēt terases grīdas segumu un ieriktēt uz balkona grīdas. Ja klājumu nav iespējams apmest riņķī, tad droši var dēļus pie lāgām skrūvēt arī no augšas. Vienīgā piņķerīgā vieta būs balkona durvju ailes rajonā, tur nu katram pašam jāraugās, kādu risinājumu izvēlēties. Tāpat jābūt piesardzīgiem, ja balkona durvis verās uz āru – ka segums nesanāk par augstu un nenobloķē durvis, tad būs šmuce. Tāpat jāacerās, ka koks nav tas ilgmūžīgākais materiāls – sevišķi, ja dēļi nav impregnēti zem spiediena un balkons ir ziemeļu pusē. Jāatceras, ka šādas balkona terases mūžu var paildzināt, ja to reizi sezonā noklāj ar karstu lineļļu.
Kosmosa tehnoloģijas
Trešais un smalkākais variants ir uzklāt uz balkona polipropilēna flīžu grīdas segumu, šādu materiālu parasti izmanto uz kuģa klājiem. Zviedrijā ražotais Duri Bergo segums izmaksās aptuveni 50 eiro par kvadrātmetru, kamēr ķīniešu analogs no aliexpress.com – aptuveni divas reizes lētāk. Turpat par 4 dolāriem metrā var nopirkt arī līdzīgu segumu no polivinilhlorīda, tomēr šim materiālam nebūs tāda mehāniskā noturība sala apstākļos un aizsardzības pret UV starojumu, kāda būs dārgākajiem variantiem ar pareizo ķīmisko sastāvu.
Grīdas segums samontējas kopā kā puzle, no 25 x 25 cm lielām plāksnēm, ir viegli zāģējams un neslīd.
Plastikāta segums būs tik pat patīkams kā koka, turklāt to neapdraud mitrums. Vācoties projām no dzīvokļa, segumu var paņemt arī līdzi. Turklāt zviedru materiāls ir ilgmūžīgs – pirms 40 gadiem klātie segumi bez problēmām kalpo joprojām. Par ķīniešu pakaļdarinājumu tiesa nekas nav zināms, lai gan paši pārdevēji raksta, ka turot labi...
Izcenojumi:
Flīzes: sākot no 6 eiro par kvadrātmetru
Dēļu klājs: Sākot no 6 eiro par kvadrātmetru par impregnētiem frēzētiem terases dēļiem. Parastie dēļi būs lētāki.
Lētais PVC segums: Sākot no 3 eiro par kvadrātmetru
Dārgais PP segums: Sākot no 20 eiro par kvadrātmetru
Kur nopirkt:
Flīzes: tuvējais būvniecības veikals. Ja vēlaties ietaupīt, meklējiet veco kolekciju pārpalikumu izpārdošanas, balkonam parasti pārāk daudz flīžu nevajag.
Terases dēļi: ss.lv vai tuvējais kokmateriālu veikals. Pērkot frēzētos terases dēļus var ietaupīt izvēloties nelikvīdus ar zaru caurumiem, tos parasti tirgo ar atlaidēm,
Sintētiskie segumi: Buri produkciju meklējiet www.5metri.lv, savukārt lētie ķīniešu segumi atrodami šeit: ej.uz/segums-letais un ej.uz/mazliet-dargaks
