Rāda ziņas ar etiķeti galdniecība. Rādīt visas ziņas
Rāda ziņas ar etiķeti galdniecība. Rādīt visas ziņas

TRANSFORMĒJAMU MĒBEĻU KOLEKCIJA MAZIEM DZĪVOKĻIEM

Apmeklē mūsu amatnieku forumu – spied šeit!


Es vienmēr esmu apbrīnojis tās gultas, kas ielokās skapī. Tepat kolēģis no feisbuka pat bija tādu uzbūvējis.

Savukārt šeit mēs redzam pilnu transformējamo mēbeļu klāstu vidējiem un maziem dzīvokļiem. Salokās, sabīdās, atveras un saliekas tā, ka prieks. Itāļi ir baigie malači, tas tiesa. 




ŪDENSIZTURĪGS KRĀSOJUMS NELIELĀM KOKA CELTNĒM



2,5 kg dzelzs vitriola izšķīdina 10 litros ūdens un šķīdumā iejauc 2,5—3 kg smalki maltu rudzu miltu. Vēl pielej 50 litrus ūdens un visu vāra 15—20 minūtes. Tad piejauc 10 kg minerālkrāsas pigmenta, kas iepriekš ir saberzts ar ūdeni. Pēc tam vēl vāra ceturtdaļstundu. Uzkrāso siltu vai atdzisušu.

Apmeklē mūsu amatnieku forumu – spied šeit!

ZĪMĒJUMS UZ KOKSNES


Uz mīksta koka var ļoti labi rakstīt ar tinti vai tušu, ja koks vispirms izkaltēts un tad aprakstāmā vieta labi ierīvēta ar kalifoniju vai sveķu pulveri. Pulverim jābūt ļoti smalkam. Uz šādi sagatavotas koksnes var rakstīt un zīmēt droši: līnijas neizplūst. Rakstu vai zīmējumu pēc tam var nolakot.

Apmeklē mūsu amatnieku forumu – spied šeit!

KOKA PORU PIEPILDĪŠANA

Lai atvieglotu pulēšanu, koka poras var piepildīt ar galdnieku līmi vai kazeīna līmi. Pēdējo gatavo tā. Piestā sastampā biez­pienu, līdz veidojas homogēna masa. Tad pieliek svaigi dzēstus kaļķus vai ožamo spirtu (amonjakūdeni).

LIETASKOKU ŽĀVĒŠANA

Lai iegūtu labus, vieglus un sausus lietaskokus galdniecības vajadzībām, tos kaltē, nokrautus nevis guļus, bet stāvus. Tad sula iztek ātrāk pa tiem pašiem kanāliņiem, pa kuriem tā kāpa uz augšu, kokam augot. Ja kokus sakrauj guļus, tad sula meklē citu izeju, kas koka kalšanu aizkavē.

MILTU KLĪSTERIS

Izmanto papīra un kartona līmēšanai. 1 litra klīstera paga­tavošanai ņem 200 g kviešu miltu un 50 g sausas galdnieku līmes. Miltus iejauc vēsā ūdenī un, pastāvīgi maisot, pielej verdošu ūdeni, līdz izveidojas šķidra putriņa. Tad ielej ūdenī izmērcēto galdnieku līmi (mērcēta 6—12 stundas vēsā ūdenī). Iegūto masu vāra uz lēnas uguns, nepārtraukti maisot, lai nepiedegtu. Kad sāk vei­doties burbuļi un masa kļūst zilgana, tā ir gatava.

SAULES KOLEKTORS

Raksts par to, kā vienkārši ierīkot saules kolektoru - Andžas blogā.


LĪME ĀDAI UN KARTONAM

Lai salīmētu ādu ar kartonu, pagatavo šādu līmi. Sasmalci­nātu galdnieku līmi (20 svara daļas), sajauc ar terpentīnu (2 sv. d.) un ūdeni (40 sv. d.). Maisījumu diennakti uzbriedina, tad sasilda ūdens vannā un pievieno kartupeļu cieti (40 sv. d.), ūdeni (60 sv. d.) un vāra, līdz viss izšķīst.

ŪDENSDROŠA LĪME


Ja 100 daļām karstas galdnieku līmes pievieno 25 daļas pernicas vai linu eļļas, tad iegūstam jaunu, ūdensdrošu līmi.

ASINS LAKA

Ņem 3 daļas defibrinētu vērša asiņu, 4 daļas dzēsto kaļķu un nedaudz alauna. Iegūto masu var tūlīt izmantot. Priekšmeti (piemēram, mapes, salmu izstrādājumi) kļūst ūdensizturīgi.

BIEZPIENA PERNICA



Biezpienu mīca tīrā ūdenī, ņemot ūdeni 3 reizes vairāk par biezpienu. Tad izliek uz smalka sieta un vēl mazgā ar aukstu ūdeni, lai atņemtu biezpienam visu skābumu.
Tad biezpienu iesien tīrā drānā un nopresē, līdz ūdens vairs neizdalās.
Pēc tam ņem nedzēstos kaļķus 1/4 daļu no biezpiena svara, tos sajauc ar trīskāršu ūdens daudzumu. Iegūto kaļķu pienu sajauc ar biez­pienu.
Masa veido krējumam līdzīgu šķidrumu. Tajā iejauc eļļā vai ūdenī saberztu minerālkrāsas pigmentu. Ar to var krāsot telpu sienas un tml., arī visa veida mūrus.
Ja jākrāso koka priekšmeti vai agrāk ar eļļas krāsu krāsoti priekšmeti, tad pieliek 1/10 linu eļļas.
Biezpiena pernica nav ilgi uzglabājama, labāk to vienmēr gatavot svaigu.

LAKA ČUGUNA KRĀSNIJ



Sakarsē gandrīz līdz viršaņai 1 kg darvas un pieliek 50 g dzelzs vitriola pulvera.
Ar šādu laku, kamēr tā vēl karsta, no­krāso karstu čuguna krāsni. Laka ātri žūst, ir glīta un tai nav smakas.

KAZEĪNA LĪME


Ņem biezpienu (kazeīnu) un nelielām porcijām liek to pie­sātinātā boraka šķīdumā, līdz kamēr biezpiens vairs nešķīst. Izveidojas biezs caurspīdīgs šķidrums ar ielu lipšanas spēju.
Pirms salīmēšanas priekšmetu nedaudz samitrina. Ja pieliek maz­liet formalīna, tad līmi var ilgi uzglabāt. Stikla līmēšanai sajauc 2 svara daļas kazeīna ar 12 sv. d. šķīstošā stikla.

STABU DARVOŠANA


Savāra kopā 3 korteļus akmeņogļu darvas, 5 mārciņas piķa un 2 mārciņas sēra. Karstā vārījumā iemērcē stabus un mietus tik tālu, lai mērcējums vēl sniegtos 1 pēdu virs zemes.

HROMA LĪME


Galdnieku līme un želatīns reaģē ar kālija bihromātu, vei­dojot ūdenī nešķīstošu savienojumu. Reakcija gaismas klātbūtne norit strauji, bet tumsā lēni.
Kālija bihromātu pieliek 2 procen­tus no līmes svara. Pagatavo koncentrētu kālija bihromata šķī­dumu un to pieliek gatavajai līmei tieši pirms lietošanas, jo šāda līme nav uzglabājama.
Arī kālija bihromata šķīdums jāuzglabā tumsā.
Ar hroma līmi var noziest papīru, audumu un tml. Pēc kāda laika ar līmi noziestie priekšmeti kļūst pilnīgi ūdensdroši, tos var mazgāt gan ar aukstu, gan ar karstu ūdeni.
Ar šo paņē­mienu japāņi gatavojot savus papīra lietussargus.

UNIVERSĀLĀ LĪME

Mājās var pagatavot arī līmi. Līme ir šķidra, ar to vienkārši rīkoties, un līmēt var dažādus materiālus.

 Recepte Nr. 1 
20 ml etiķa esences (2 ēdamkarotes) ielej ūdens vannas iekšējā bundžā un atšķaida ar 30 ml ūdens (3 ēdamkarotes).
Sasmalcinātu galdnieku līmi 50 g pieliek atšķaidītajai etiķa esencei. Bundžu silda uz mazas uguns, līdz kamēr šķidrums uz­vārās, pēc tam ieliek ūdens vannas lielākajā bundžā (tajā eso­šais ūdens arī iepriekš jāuzvāra). Šķidrumu ietvaicē līdz medus konsistencei.
Ietvaicēšana ilgst 1—3 stundas, un šajā laikā visai līmei pilnīgi jāizšķīst. Karstai līmei pievieno maisījumu no 3 ml etiķa esences, 3 g salicilskābes un 15 g spirta lakas. Salicilskābi var atvietot ar tādu pašu daudzumu borskābes vai formalīna. Gatavo līmi uz­glabā blīvi noslēdzamās pudelītēs.

Recepte Nr. 2 
50 g labas galdnieku līmes vai želatīna savāra ar 50 ml ūdens, līdz izveidojas vienmērīga masa. Nepārtraukti maisot, pielej šādu sajaukumu: 10 ml ūdens, 5 ml sālskābes, 7,5 g cinka sulfāta. Masu silda ūdens vannā 6 stundas, šajā laikā temperatūra nedrīkst pārsniegt 60 °C. Tā kā sildot ūdens iztvaiko un masa iebiezē, laiku pa laikam pielej tīru ūdeni. Atdzisušu iepilda blīvi noslēdzamās pudelītēs.

Recepte Nr. 3
No šķidras galdnieku līmes var pagatavot universālu līmi, ar kuru var līmēt papīru, kartonu, stiklu, porcelānu un citus materiālus.
Sajauc dzēstos kaļķus (3 svara daļas), cukuru (6 svara daļas), uzvāra un ļauj maisījumam 30 stundas nostāvēties. Tad šķidrumu no virsas nolej un maisot tam pielej šķidru galdnieku līmi, kuru pagatavo no 12 svara daļām sausas galdnieku līmes.

 Recepte Nr. 4 
20 g cietes labi samaisa ar 125 g auksta ūdens, pieliek 5 g glicerīna un, nepārtraukti maisot, silda ūdens vannā, līdz izvei­dojas klīsteris. Iegūst galertveidīgu masu. Tai pieliek 1 plāksnīti baitā želatīna, kas izšķīdināts 25 ml karsta ūdens. Lai līmi kon­servētu, pieliek vēl mazliet fenola vai formalīna un ļauj atdzist.

KAZEĪNA PAGATAVOŠANA

Biezpienu vāra ūdenī, ņemot uz 1 svara daļu biezpiena 3 dalās ūdens. Tad visu izlej uz smalka sieta un vēl vairākkārt mazgā ar aukstu ūdeni. Pēc tam atlikumu ieliek drānā un nopresē. Tad žāvē saulē.
Tehniskais kazeīns ir sausi poraini graudi.

MILTU KLĪSTERIS




Izmanto papīra un kartona līmēšanai. 1 litra klīstera paga­tavošanai ņem 200 g kviešu miltu un 50 g sausas galdnieku līmes. Miltus iejauc vēsā ūdenī un, pastāvīgi maisot, pielej verdošu ūdeni, līdz izveidojas šķidra putriņa.

Tad ielej ūdenī izmērcēto galdnieku līmi (mērcēta 6—12 stundas vēsā ūdenī). Iegūto masu vāra uz lēnas uguns, nepārtraukti maisot, lai nepiedegtu. Kad sāk vei­doties burbuļi un masa kļūst zilgana, tā ir gatava.

IZTURĪGS KRĀSOJUMS DĒĻIEM


Neēvelētus dēļus noziež ar šādu maisījumu: l daļa cementa, 2 daļas smalku pludinātu smilšu, 1 daļa biezpiena un 3/4 daļas paniņu.

Maisījumu gatavo tieši pirms lietošanas, jo tas ātri sa­cietē. Krāsojumu pēc vajadzības var atkārtot. Pēc tam dēļus no­krāso ar eļļas krāsu.

Gludus dēļus noklāj ar līdzīgu maisījumu no 2 daļām ce­menta, 1 daļas biezpiena un 1 daļas paniņu.

KOKA NAGLAS

«Koka naglu labumu pie māju būves, iepretim dzelža nagl­ām uzteic kāds laikraksts šādā vīzē: kāpēc jūs pie būves nebrūķejat iz ozola koka taisītās, vecās, labās naglas? Noārdāt kādu pāru simtu gadu vecu ēku, un jūs tur neuziesat nevienu dzelža naglu; baļķi un spāres tik labi savienoti ar ozola naglām, ka noplēsēju ieroči priekš tā darba izrādās gandrīz par vājiem. Vecie sķūņi, kas jaunākos laikos tika noplēsti, parādīja, ka viņi bija būveti stiprāki nekā mūsu tagadējie staltie nami. Pie ēku būves zinams laika ietaupījums runā dzelža naglām par labu, bet ar laiku tas iegroza baļķu un spāru pūšanu, kamēr ozola tapas turas cieši kopā it kā saaugušas.»
(«Arājs», 1882. g., Nr. 19.)