Ar vārdu „grants" apzīmē dažādu iežu drumstalas ar caurmēru no 2 līdz 0,5 mm, ar vārdu „smilts" — drumstalas ar caurmēru no 0,5 līdz 0,05 mm.
Granti un smilti atkarībā no to nogulumu vietas var iedalīt kalnu, upju un jūras grantī vai smiltī.
Kalnu grants (tāpat arī pārējā grants) cēlusies no dažādiem iežiem, kas daudzos gadu tūkstošos sairuši atmosfairas un citu apstākļu ietekmē. Kalnu grants no izcelšanās sākuma savu vietu nav mainījusi, kas atspo guļojas graudiņu formā: graudiņi ir asšķautnaini ar nelīdzenu virsu.
Upes grants. Pretēji kalnu grantij upes grants graudiem virsa plūstoša ūdens ietekmē nogludināta, graudi noapaļoti.
Jūras grants formas un sastāva ziņā līdzīga upes grantij, tikai ar jūras sāļu piejaukumu.
Grants labums atkarīgs no daudziem apstākļiem; vislabākā grants ir tā, kuras graudiņi ir tīra kvarca; tāda grants ir ļoti cieta un ugunturīga.
Kvarcs (SiO2) ir ugunturīgs bālganas krāsas akmens; tādēļ arī kvarca grants krāsa ir gaiša.
Krāsns būvē jāizvēlas grants, kuras sastāvā būtu pēc iespējas daudz kvarca graudiņu, bet mazāk kaļķakmens un dolomīta graudiņu.
Otrs apstāklis, kas nosaka grants labumu, ir atsevišķo graudiņu ārējā forma. Krāsns būvē vēlama grants ar asām un nelīdzenām graudiņu šķautnēm, jo tāda grants labāk sasienas ar saistāmvielām, piem., māliem; atsevišķo graudiņu savstarpējā saķeršanās šādai grantij arī daudz labāka.
Mūsu grantsbedru grants ir cēlusies galvenokārt no ledus šļūdoņiem, un tādēļ dažās vietās tās graudiņi ļoti noapaļoti; citās vietās tur pretim upes grants ir ar pietiekami asām šķautnēm; piem., par Rīgu var sacīt, ka tā uzbūvēta ar Daugavas granti, kas nosēžas Rīgas rajonā.
Trešais apstāklis, kas nosaka grants labumu, ir blakus piemaisījumu saturs. Ja granti nevar atrast dabā pietiekami tīru, tad grants jātīra, piem., jāsijā, tā atdalot rupjākās iežu drumstalas u. c. piejaukumus.
Avots: Krāsnis un pareiza kurināšana, Rīga, 1943
Nav komentāru:
Ierakstīt komentāru