Krāsns būvmateriāli: KRĀSNS PODIŅI.

Māli krāsns podiņu ražošanai atrodami daudzos Latvijas novados. Lai iegūtu veidošanai derīgu mālu, tas vispirms jātīra un labi jāsajauc. Pēc podiņu veidošanas un žāvēšanas tos apdedzina un pa lielākai daļai glazē (vāpē) baltā, retāk citā krāsā.

Foto: www.krasnspodini.lv

Krāsainos, glazētos podiņus līdz šim rnaz lietoja krāsns būvē, kaut gan tie lētāki par baltiem un to vērtība siltumtechniskā ziņā ļoti maz atšķiras. Sevišķi lauku ēku krāšņu būvei zaļā, brūnā vai zilā krāsā glazētie podiņi ir labi piemēroti.


Pēdējā laikā glazūru trūkuma dēļ daudz ražo un lieto arī nevāpētos krāsns podiņus. Šo podiņu redzamo virsu pēc apdedzināšanas var slīpēt, ar ko panāk gludu krāsns virsu.
Lai atvieglotu podnieka darbu, ir svarīgi samazināt podiņu apstrā­ dāšanu būves vietā, proti — malu apskaldīšanu. To panāk, noslīpējot fabrikā podiņu malas. Šī iepriekšējā podiņu apstrādāšana tomēr nav ieviesusies plašākos apmēros praksē tādēļ, ka apstrādātie podiņi nepa­ nes transportu; viegli nodrūp asās maliņas, un tad podiņus grūti izlabot.

Podiņu šķiras un izpildījums.


Pēc labuma krāsns podiņus iedala trijās šķirās.

I šķiras podiņam jābūt bez glazūras plaisām un vienādā krāsu tonī; izmēru starpība nedrīkst būt lielāka par 2 mm. Šos podiņus lieto krāsns spoguļu redzamākās vietās.

II šķiras podiņiem pieļaujama neliela atkāpšanās izmēros un krāsu
tonī, kā arī nedaudzas plaisiņas glazūrā; tie jāievieto mazāk redzamās krāsns sānu virsās.

III šķiras podiņus, kas neatbilst ne pirmās, ne otrās šķiras podiņu noteikumiem, parasti ievieto virtuves pavardos un mazāk redzamās krāsns vietās, ja tiem nav nepieļaujamu defektu, apdauzītu stūru, malu un tml.

Neglazētie, slīpētie podiņi jāapstrādā tāpat kā glazētie podiņi. 

  • Podiņa priekšējās puses virsai jābūt pilnīgi gludai.
  • Glazēto podiņu glazūrai jābūt pietiekami biezai, lai tā pilnīgi segtu mālu.
  • Glazūrā nedrīkst būt plaisu. Lai to konstatētu, glazūras virsa jāsa­ silda, jānoziež ar tinti un pēc tam jānoslauka ar lupatu; glazūrā nedrīkst palikt krāsainas līnijas.
  • Podiņu stūriem jābūt ģeometriski pareiziem, bez bojājumiem.
  • Podiņu mugurpusē jāizveido četrstūrains, ieapaļi izliekts, 3—4 cm augsts valnītis ar 2 caurumiem dzinteles (cemmītes) iedzīšanai un stiepules piestiprināšanai. Caurumu caurmērs ir 0,6—0,8 cm.
  • Podiņiem jābūt veidotiem no labi maisītas blīvas, viendabīgas masas, bez tukšumiem, plaisām, akmeņu un kaļķakmeņu gabaliem, kas redzams podiņu lūzumā.
  • Podiņiem jābūt labi apdedzinātiem; sitot ar āmuru pa podiņu, tam jādod tīra metalla skaņa.
  • Glazūrai jābūt cieši savienotai ar māliem; ja ar naža palīdzību atdala glazūru no māliem, glazūrai jāsadrūp; tā nedrīkst atdalīties slā­ņiem.





PILDĪŠANAS UN NOSTIPRINĀŠANAS MATERIĀLI.

Krāsns podiņus vislabāk pildīt ar īpašām šim nolūkam darinātām šamota plātnēm, kas nav apvilktas ar glazūru; oderēšanu izdara ar šamota plāksnēm, māla kārniņiem vai vāji apdedzinātiem ķieģeļiem, kas ļaujas pieskaldīties. Sala bojātus un izdegušus kārniņus nedrīkst lietot, jo to siltuma ietilpība un siltuma vadīšana ir maza. Podiņus nedrīkst oderēt ar stipri apdedzinātiem dzelzsķieģeļiem, klinkeriem, kaļķa un tml. materiāliem, kas karstumā ātri atdalās no mālu javas.



28. attēlā parādīti šādi podiņu pildīšanas un nostiprināšanas mate­riāli:
1. Atcirtņi rodas, podiņus apcērtot.
2. Sprauži (cviķi) — piemērota lieluma ķieģeļu šķembas, kuras lieto podiņu likšanā („zecēšanā") to nostiprināšanai, iespraužot tās iek­ šējās šuvēs starp podiņiem.
3. DzintelE (cemmīte) — lietojama podnieka stiepules piestiprinā­ šanai pie podiņiem.
4. Skavas (klamburīši) -— pagatavoti no stīpdzelzs podiņa sastiprināšanai.
5. Ugunturīga māla trauka lūžņi (šos traukus lieto porcelāna u. c. apdedzināšanai).
6. Kārniņi — lieto oderēšanai un pildīšanai. 
7. Šamota ķieģelis.

Avots: Krāsnis un pareiza kurināšana, Rīga, 1943


Nav komentāru:

Ierakstīt komentāru