REMONTĒJAM VECU KOKA MĀJU: SIENA

Es jau rakstīju savas vecās mājas bojāto sienu, kuru nepieciešams remontēt. Pagājušajā vasarā mainot jumtu atklājās, ka sienā ilgu laiku iekšā tecējis ūdens un ka viss ir slikti. Bojātās konstrukcijas, visi puvekļi un skaidas tika aizvāktas un nomainītas ar jaunu koka karkasu. Palika tikai apmetums, kas pa ziemu pamanījās mazliet izbirt.

ZĪMĒJUMS UZ KOKSNES

Uz mīksta koka var ļoti labi rakstīt ar tinti vai tušu, ja koks vispirms izkaltēts un tad aprakstāmā vieta labi ierīvēta ar kalifoniju vai sveķu pulveri. Pulverim jābūt ļoti smalkam. Uz šādi sagatavotas koksnes var rakstīt un zīmēt droši: līnijas neizplūst. Rakstu vai zīmējumu pēc tam var nolakot.

Apmeklē mūsu amatnieku forumu – spied šeit!

ĶĪNIEŠU CEMENTS

Šis cements derīgs ādas, marmora, ģipša, fajansa, porcelāna u. c. izstrādājumu salīmēšanai. 54 svara daļas dzēsto kaļķu sajauc ar 6 sv. d. alauna pulvera. Tad pieliek 40 sv. d. labi sakultu svaigu dzīvnieku asiņu (cūkas, teļa, vistas un taml.). Visu rūpīgi samaisa līdz iegūst vienmērīgu mīklas veida masu. To var izmantot dažādu priekšmetu salīmēšanai.

Ja ķīniešu cementa masu pagatavo šķidrāku, tad to var izmantot kā krāsu tādu priekšmetu pārklāšanai, kurus grib padarīt izturīgus un ūdensdrošus. Tā, kartonu pārklājot ar divām vai trijām šāda sastāva kārtām, tas iegūst kokam līdzīgu izturību.

Apmeklē mūsu amatnieku forumu – spied šeit!

VIENKĀRŠA SĒTA SAVĀM ROKĀM

Žogs ir viena no senākajām cilvēcei pazīstamajām būvēm. Jau pirmatnējie zemkopji mēdza nožogot savus tīrumus lai pasargātu tos no meža zvēriem un būvēja mājlopiem aplokus. Un tāpat kā viss ģeniālais, arī žoga būvniecība nav nekas sarežģīts.

Apmeklē mūsu amatnieku forumu – spied šeit!

Atšķirības.

Kā jau droši vien esat pamanījuši, pasaulē ir atrodami dažnedažādu veidu un izskatu žogi.  Sākot no nostiepta cinkotas stieples sieta un beidzot ar dzelzsbetonā lieto Berlīnes mūri. Parasti zemesgabala īpašnieki ap savu īpašumu kombinē vairāku veidu žogus: ielas pusē uzbūvē smukāku - no dēlīšiem, balstītu uz betona stabiņiem, savukārt lai nodalītos no kaimiņiem - sametās tam pašam stieples sietam ko pēcāk apstāda ar dzīvžoga elementiem.

Stabi.

Parasti izmanto koka, metāla vai dzelzsbetona stabus. Koka stabiem ieteicams izmantot pamatīgākas - vismaz 10 x 10 cm platas brusas vai apaļkoka stabus. Stabiem, tāpat kā jebkuriem citiem sētā izmantojamajiem kokmateriāliem jābūt impregnētiem. Vislabāk - ja variet atrast zem spiediena impregnētus kokmateriālus. Ja gribat ietaupīt, variet mēģināt impregnēt kokmateriālus saviem spēkiem - veikalos nopērkams visai plašs koksnes aizsardzības līdzekļu klāsts. Zemē ierokamā koka stabu daļa ir jāapstrādā ar bituma mastiku - ir jāapsmērē aptuveni 90 - 100 cm plata josla.

Jauni metāla stabi nav jāapstrādā, savukārt ja esat nopircis lietotas caurules, tās ir vērts noklāt ar norūsējušām virsmām piemērotu krāsu.

Bedre

Sētas stabiem jāizrok 75-90 cm dziļas bedrītes. Tas nepieciešams, lai zeme ziemā sasalstot nesašķiebtu un neizstumdītu žogu. Ja negribas rakt ar rokām stabu ierakšanai variet iznomāt speciālu zemes urbjmašīnu ar stabam atbilstoša diametra urbi. Lai stabi būtu vienā līnijā, pirms rakšanas novelciet virvi un atzīmējiet stabu vietas . Parasti stabi ir 2,5 līdz 3 metru attālumā cits no cita, atkarībā no žoga augstuma.

Stabu ieliek bedrē, nolīmeņo un iebetonē. Cementu ar smiltīm parasti jauc attiecībā 1:3. Lai taupītu javu, vietas aizpildīšanai var izmantot arī akmeņus, drātis vai pat saskaldītas vecu dzelzsbetona stabiņu paliekas. Galvenais, lai java aizpilda visas spraugas.

Ļaujiet betonam pāris dienas nožūt.

Sētas saturs

Drāšu sieta uzvilkšanai ļoti ērti var izmantot štropes - atsaites ko izmanto auto kravas nostiprināšanai. Nepieciešamas vismaz četras neliela izmēra štropes, kuras apmet riņķī trešajam vai ceturtajam stabam. Pie pirmā staba četrās vietās piestiprina sieta ruļļa sākumu. Stiprināšanai var izmantot stiepli, bet ērtāk un ātrāk būs strādāt ar atbilstoša garuma plastmasas savilcēm. Žogu izritina līdz trešajam stabam un nedaudz aiz otrā staba sietā ieāķē štropes. Tās, nesabojājot sietu, uzmanīgi nostiepj. Kad posms ir nostiepts, sietu piestiprina pie otrā staba, pārliek štropes uz nākamo stabu un darbības atkārto no jauna. Ja štropes nav pie rokas var iztikt ar grābekli, ar kuru kāds palīgs nostiepj sietu.

Būvējot sētu no dēļiem, pie stabiem piestiprina nesošās brusas - piemēram 5 x 10 cm biezas. Piestiprināšanai lieto atbilstoša izmēra leņķīšus. Vēlamais attālums no apakšējās brusas līdz zemei ir 20 centimetri. Tālāk pie šīm brusām ar skrūvēm vai naglām piestiprina sētas dēlīšus.

Žoga mūžs

Lai sēta ilgāk kalpotu, nepieciešams ievērot dažas elementāras lietas. Pirmkārt - gan stabiem, gan arī citām vertikālajām sētas daļām ir nepieciešams jumtiņš. Šim nolūkam ļoti labi der saplāksnis, tāpat var izmantot arī skārdu vai dēļus.

Tāpat koka žogu ik pēc 4-5 gadiem nepieciešams pārkrāsot vai no jauna apstrādāt ar impregnējošo sastāvu. Arī cinkotā metāla sieta mūžu var paildzināt, pārbraucot tam ar krāsas rullīti, ja sāk parādīties rūsa. Lai metāla stabos nekrātos ūdens, izgatavojiet tiem cinkotā skārda cepurītes.

Lai žogs neizmaksā miljonu.

Meklējiet labākās cenas. Ja veikalā viss šķiet dārgs - meklējiet materiālus sludinājumos internetā vai būvniecības forumos. Šādi metāla un betona stabiņus var atrast pat par 5 - 6 eiro gabalā, ss.lv ir jūsu draugs.

KOKA BRONZĒŠANA

Ar šķidrā stikla šķīdumu noziež koka priekšmetu, lietojot otu. Pēc tam apkaisa ar bronzas pūderi, lietojot bundžiņu vai pudelīti, kam kakls nosiets ar smalku sietiņu.
Pēc izžūšanas bronza tik stipri turas pie priekšmeta, ka to var pat pulēt. Ar šo paņēmienu bronzē gleznu rāmjus un tml.

KOKA NAGLAS

«Koka naglu labumu pie māju būves, iepretim dzelža nagl­ām uzteic kāds laikraksts šādā vīzē: kāpēc jūs pie būves nebrūķejat iz ozola koka taisītās, vecās, labās naglas? Noārdāt kādu pāru simtu gadu vecu ēku, un jūs tur neuziesat nevienu dzelža naglu; baļķi un spāres tik labi savienoti ar ozola naglām, ka noplēsēju ieroči priekš tā darba izrādās gandrīz par vājiem. Vecie sķūņi, kas jaunākos laikos tika noplēsti, parādīja, ka viņi bija būveti stiprāki nekā mūsu tagadējie staltie nami. Pie ēku būves zinams laika ietaupījums runā dzelža naglām par labu, bet ar laiku tas iegroza baļķu un spāru pūšanu, kamēr ozola tapas turas cieši kopā it kā saaugušas.»
(«Arājs», 1882. g., Nr. 19.)