Krāsns būvmateriāli: SILTUMIZOLĀCIJAS UN CITI MATERIĀLI PODIŅU KRĀSNIJ.

Azbests.

Azbesta auklu lieto podnieku darbos kā blīvējuma materiālu starp metallu durvtinu ārmalu un podiņiem; azbesta papi lieto kā izolācijas materiālu pret aizdegšanos. Azbests nedeg un slikti vada siltumu. Az­besta pulveri piejauc ķieģeļu krāsns apmetuma javai, lai apmetums ne­plaisātu. Azbests izraisa nopietnas elpceļu saslimšanas un tā lietošana būvniecībā mūsdienās ir aizliegta!

Stikla vilna.

Stikla vilnu lieto kā augstvērtīgu siltuma izolācijas materiālu, piem., krāsns durvtinu pasargāšanai no pārmērīgas sakarsēšanās. Tā ir azbesta aizstājēja.

Tūba (filcs).

Tūba aiztur siltumu labāk nekā azbests un ir arī lētāka, tādēļ to bieži lieto kā siltuma izolāciju tādās vietās, kur temperatūra nav se­ višķi augsta. Ar māliem piesātināta tūba nedeg, bet gruzd un izplata asu, smacīgu smaku, kas ir labs brīdinājums ugunsgrēka izcelšanās ga­ dījumā. Tūbu ievieto, piem., starp ķieģeli un koka durvju aplodu (sleņģi) u. t. t.

Šiferits.

Šifcritu Latvijā pagatavoja no azbesta un portlandcementa. Pēdējā lūkā azbestu aizstāj stikla vilna. Līdz 300°C augstas temperatūras ši­ ferits iztur bez bojājumiem. Augstākās temperatūrās šiferita plāksnes (sevišķi lielākās) plaisā un paliek greizas.
Plāksnes lieto kā aizstājēju materiālu skārdam. Ar labām sekmēm tās lieto krāsns kājā un zem cepešu krāsns malkas ailas pārsegšanai. Dažos gadījumos šiferita caurules izlieto kā skursteņus. Šāds vairākus gadus lietots skurstenis nav uzrādījis nekādus bojājumus. Bēniņu telpā un virs jumta šāds skurstenis jāizolē, lai dūmu gāzes pārāk neatdzistu.

ĢIPSIS.

Ģipsi piejauc ķieģeļu krāsns apmetuma javai, lai apmetums neplai­ sātu. Ar ģipsi izšuvo podiņu krāsns šuves; šim nolūkam gan labāk lietot olbaltumu un pludinātu krītu, kas sajaukts vājpienā, ņemot 1 kg krīta uz 1 olbaltumu.

Podnieka betons.

Pagatavojot krāsni no betona, izšķir ārsienu un oderējuma betonu.

1. Betona krāsns ārsienas elementus pagatavo, rūpīgi samaisot 1 tilpuma daļu portlandcementa, 1,5 tilp. daļas māla, kas šķīdināts krē­ juma biezumā, un 4 tilp. dalās ķieģeļu šķembu, kas nav lielākas par 15 mm.

3. Ugunturīgu krāsns kurtuves betona oderējumu pagatavo, samai­sot:
a) 5 tilpuma daļas māla, 2,5 tilp. daļas ķieģeļu šķembu, kas nav lielākas par 15 mm, 1,5 tilp. daļas maltu ķieģeļu smeltnes (ar graudu caurmēru 3 mm), 1 tilp. daļu malta krīta un 2,5 tilp. daļas šķidra stikla (nātrija silikāta).
b) 1 tilp. daļu portlandcementa, 5 tilp. daļas ķieģeļu šķembu, kas nav lielākas par 15 mm, un 1,5 tilp. daļas ugunturīga māla.

No podnieku betona var pagatavot veidgabalus, no kuriem pēc to sacietēšanas saliek krāsni.

Kā top Rīgas pils atjaunotie dekori?

Apmeklē mūsu amatnieku forumu – spied šeit!

AS „Būvuzņēmums Restaurators” tēlnieks Oskars Žuks ir viens no tiem meistariem, kurš šobrīd piedalās Rīgas pils Priekšpils restaurācijas un rekonstrukcijas darbu veikšanā. Tā kā uzsāktos darbus plānots pabeigt līdz šī gada novembrim, Oskars ir tieši tas cilvēks, kurš labo un izgatavo no jauna pils Baltās zāles sienu un griestu dekorus, tāpēc viņš par to atjaunošanas procesu var pastāstīt visvairāk. Darbnīcā uz galdiem rindojas grezni ģipša atlējumi. Tie ir jaunie dekori, kas tiks izmantoti zāles restaurācijas darbos. 

Process nav ne viegls, ne ātrs. Tomēr šis darbs skulptoram sagādā prieku. „Vispirms mēs no pils saņemam oriģinālo detaļu, un visbiežāk ir tā, ka tai ir dažādi bojājumi. Citreiz gadās, ka noplīsusi vien kāda lapiņa, reizēm atkal trūkst gandrīz puse no oriģinālās detaļas,” stāsta Oskars Žuks.

Tēlnieks uzsver, ka pats svarīgākais ir atgriezt oriģinālajām detaļām to sākotnējo izskatu. Ja tā ir tikai nolūzusi lapiņa, tad tā tiek izgatavota no jauna un pielīmēta atpakaļ. Ja no dekora ir saglabājušies tikai daži fragmenti (trūkst, piemēram, puse), tad restauratoru komanda no jauna izgatavo otru pusi – gluži kā spoguļattēlu.

JA PŪST KARTUPEĻI

Rudenī kartupeļi sāk pūt, ja ir par daudz lietus. Smagā augsnē dažreiz aiziet bojā 3/4 no bojātās ražas, un pat vieglā augsnē sabojājas 20—30%. Tādos gadījumos jābaidās, ka pa­grabā var aiziet bojā arī tas, kas vēl savākts. Samaitājošais kraupis pēc novākšanas paliek pie kartupeļiem un pagrabā tur­pina savu postīšanas darbu. Lai kraupi padarītu nekaitīgu, ieteikti dažādi paņēmieni.
Viens ir šāds: kartupeļus mazgā hlorkaļķu šķīdumā. 100 sto­piem ūdens pieliek 1/2 mārciņu hrolkaļķu (tiem jābūt neatstāvē­jušiem). Kartupeļus pakāpeniski ieber sagatavotajā šķīdumā, labi apstrādā ar slotu, tad tīrā ūdenī nomazgā un beidzot žāvē. Šāda metode dodot labus rezultātus. Pēc cita avota pietiekot jau ar to vien, ja kartupeļi kādu laiciņu dabūjot pastāvēt minētajā šķīdumā.
Vēl pēc cita paņēmiena kartupeļus apstrādā ar sēra dioksīda gāzi. To iegūst, pagrabā laiku pa laikam sadedzinot sēru. Gāzēšanas laikā pagrabā blīvi noslēdz logus un ventilācijas atveres. Sēra pulveri ar papīra gabaliņu uzliek uz šķīvja un aizdedzina. Pašam tūlīt jāiet prom. Logiem un durvīm dažas stundas jābūt noslēgtiem. Pēc tam pagrabu izvēdina. Un pēc trešā paņēmiena kartupeļus ievietojot pagrabā, tajos kārtām iekaisa ogļu putekļus, vecus kaļķus, ģipsi, pelnus. Ar šo pūšanu gan pilnīgi nepārtrauc, tomēr to ierobežo.