Izmanto malkas pelnus, vislabāk lapu koku. Tos izsijā uz līdzenas grīdas, izklīdina plānā kārtā, apslaka ar ūdeni un sagrūž kaudze. Kaudzes vidū iztaisa iedobumu. Iedobumā ieber nedzēstus (dedzinātus) kaļķus, rēķinot uz 4 daļām pelnu 1 dalu kalku. Kaļķus aplej ar ūdeni tik daudz, lai tie dzēstos. Dzēšanās laikā kaļķus aprauš ar pelniem. Pec tam visu labi samaisa un ieber iepriekš pārbūvēta muca.
Mucu pārtaisa tā: netālu no dibena ierīko krānu; divas pēdas virs mucas dibena ieliek otru dibenu, lai paliktu telpa, kur sakrāties sārmam. Otrajam dibenam jābūt caurumotam. Uz caurumotā dibena liek vienu kārtu garkūļu salmu, virsū -uzber abas sārma vielas (labi sajauktas), cieti sastampā un visu nolīdzina» virsū atkal liek nelielu kārtiņu salmu. Atstāj tā stāvēt 24 stundas. Tad visu salaista ar ūdeni, cik tik pelni, spēj uzņemt. Atver krānu un notecina sārma šķīdumu. Kad vairs netek, tad vēl uzlej ūdeni. Tā atkārto vairākas reizes, vājo sārmu uzkrājot atsevišķā traukā.
Ja sārmā ielikta svaiga vistas ola peld pa virsu, tad tādu sārmu sauc par stipru, bet, ja ola grimst dibenā, tad tas ir vājš sārms. Ja ir iegūts pietiekami daudz stiprā sārma ziepju vārīšanai, tad no mucas vēl ilgi var ņemt vājo sārmu. Tas ir ļoti piemērots veļas mazgāšanai.
Sastādītāja piezīme. Šādi iegūtais sārms ir kālija hidroksīds (KOH). Ir iespējams pelnu sārmu iegūt ari bez kaļķu piedevas. Šādā gadījumā iegūtais sārms būs kālija karbonāts (K2CO3). Tā mazgāšanas un apziepjošanas spēja ir daudz vājāka.
