BIEZPIENA PERNICA

Biezpienu mīca tīrā ūdenī, ņemot ūdeni 3 reizes vairāk par biezpienu. Tad izliek uz smalka sieta un vēl mazgā ar aukstu ūdeni, lai atņemtu biezpienam visu skābumu.
Tad biezpienu iesien tīrā drānā un nopresē, līdz ūdens vairs neizdalās.
Pēc tam ņem nedzēstos kaļķus 1/4 daļu no biezpiena svara, tos sajauc ar trīskāršu ūdens daudzumu. Iegūto kaļķu pienu sajauc ar biez­pienu.
Masa veido krējumam līdzīgu šķidrumu. Tajā iejauc eļļā vai ūdenī saberztu minerālkrāsas pigmentu. Ar to var krāsot telpu sienas un tml., arī visa veida mūrus.
Ja jākrāso koka priekšmeti vai agrāk ar eļļas krāsu krāsoti priekšmeti, tad pieliek 1/10 linu eļļas.
Biezpiena pernica nav ilgi uzglabājama, labāk to vienmēr gatavot svaigu.

UNIVERSĀLĀ LĪME

Mājās var pagatavot arī līmi. Līme ir šķidra, ar to vienkārši rīkoties, un līmēt var dažādus materiālus.

 Recepte Nr. 1 
20 ml etiķa esences (2 ēdamkarotes) ielej ūdens vannas iekšējā bundžā un atšķaida ar 30 ml ūdens (3 ēdamkarotes).
Sasmalcinātu galdnieku līmi 50 g pieliek atšķaidītajai etiķa esencei. Bundžu silda uz mazas uguns, līdz kamēr šķidrums uz­vārās, pēc tam ieliek ūdens vannas lielākajā bundžā (tajā eso­šais ūdens arī iepriekš jāuzvāra). Šķidrumu ietvaicē līdz medus konsistencei.
Ietvaicēšana ilgst 1—3 stundas, un šajā laikā visai līmei pilnīgi jāizšķīst. Karstai līmei pievieno maisījumu no 3 ml etiķa esences, 3 g salicilskābes un 15 g spirta lakas. Salicilskābi var atvietot ar tādu pašu daudzumu borskābes vai formalīna. Gatavo līmi uz­glabā blīvi noslēdzamās pudelītēs.

Recepte Nr. 2 
50 g labas galdnieku līmes vai želatīna savāra ar 50 ml ūdens, līdz izveidojas vienmērīga masa. Nepārtraukti maisot, pielej šādu sajaukumu: 10 ml ūdens, 5 ml sālskābes, 7,5 g cinka sulfāta. Masu silda ūdens vannā 6 stundas, šajā laikā temperatūra nedrīkst pārsniegt 60 °C. Tā kā sildot ūdens iztvaiko un masa iebiezē, laiku pa laikam pielej tīru ūdeni. Atdzisušu iepilda blīvi noslēdzamās pudelītēs.

Recepte Nr. 3
No šķidras galdnieku līmes var pagatavot universālu līmi, ar kuru var līmēt papīru, kartonu, stiklu, porcelānu un citus materiālus.
Sajauc dzēstos kaļķus (3 svara daļas), cukuru (6 svara daļas), uzvāra un ļauj maisījumam 30 stundas nostāvēties. Tad šķidrumu no virsas nolej un maisot tam pielej šķidru galdnieku līmi, kuru pagatavo no 12 svara daļām sausas galdnieku līmes.

 Recepte Nr. 4 
20 g cietes labi samaisa ar 125 g auksta ūdens, pieliek 5 g glicerīna un, nepārtraukti maisot, silda ūdens vannā, līdz izvei­dojas klīsteris. Iegūst galertveidīgu masu. Tai pieliek 1 plāksnīti baitā želatīna, kas izšķīdināts 25 ml karsta ūdens. Lai līmi kon­servētu, pieliek vēl mazliet fenola vai formalīna un ļauj atdzist.

KĀ IZGATAVOT SĀRMU

Izmanto malkas pelnus, vislabāk lapu koku. Tos izsijā uz līdzenas grīdas, izklīdina plānā kārtā, apslaka ar ūdeni un sagrūž kaudze. Kaudzes vidū iztaisa iedobumu. Iedobumā ieber nedzēstus (dedzinātus) kaļķus, rēķinot uz 4 daļām pelnu 1 dalu kalku. Kaļķus aplej ar ūdeni tik daudz, lai tie dzēstos. Dzēšanās laikā kaļķus aprauš ar pelniem. Pec tam visu labi samaisa un ieber iepriekš pārbūvēta muca. Mucu pārtaisa tā: netālu no dibena ierīko krānu; divas pēdas virs mucas dibena ieliek otru dibenu, lai paliktu telpa, kur sakrāties sārmam. Otrajam dibenam jābūt caurumotam. Uz cau­rumotā dibena liek vienu kārtu garkūļu salmu, virsū -uzber abas sārma vielas (labi sajauktas), cieti sastampā un visu nolīdzina» virsū atkal liek nelielu kārtiņu salmu. Atstāj tā stāvēt 24 stun­das. Tad visu salaista ar ūdeni, cik tik pelni, spēj uzņemt. Atver krānu un notecina sārma šķīdumu. Kad vairs netek, tad vēl uzlej ūdeni. Tā atkārto vairākas reizes, vājo sārmu uzkrājot atsevišķā traukā. Ja sārmā ielikta svaiga vistas ola peld pa virsu, tad tādu sārmu sauc par stipru, bet, ja ola grimst dibenā, tad tas ir vājš sārms. Ja ir iegūts pietiekami daudz stiprā sārma ziepju vārīšanai, tad no mucas vēl ilgi var ņemt vājo sārmu. Tas ir ļoti piemērots veļas mazgāšanai.
Sastādītāja piezīme. Šādi iegūtais sārms ir kālija hidroksīds (KOH). Ir iespējams pelnu sārmu iegūt ari bez kaļķu piedevas. Šādā gadī­jumā iegūtais sārms būs kālija karbonāts (K2CO3). Tā mazgāšanas un apziepjošanas spēja ir daudz vājāka.

KOKA TRAUKI

Lai koka traukus atbrīvotu no pelējuma un citiem netīrumiem, tos piepilda ar ūdeni, kurā iejauc klijas, un ļauj sarūgt. Kliju maisījumu pēc tam vēl var izbarot cūkām kā nekaitīgu barību.
Lai no pelējuma un tā smakas atbrīvotu mucu, vislabākais līdzeklis ir koncentrēta sērskābe. Sērskābi mucā ielej tik daudz, lai mucu valstot, tā visur piekļūtu. Pēc apmēram stundas ce­turkšņa mucu izskalo ar ūdeni. Lielas mucas, kuras nevar valstīt, jāizārda un mucas galdiņi jāieziež ar sērskābi.
Vieglākai mucas tīrīšanai tajā ieber dažas mārciņas nedzēstu kaļķu, tad ielej ūdeni un mucu aizspundē. Saturs drīz sakarst un tvaiki iesūcas kokā. Tad vēl ielej ūdeni un mucu valsta. Pēc dažām stundām šķidrumu izlej un mucu skalo ar tīru ūdeni. Kad viss izdarīts, mucā vēl ielej nedaudz vīna vai degvīna un to atkal izvalsta.
Ja etiķa mucā ielej no lapu koku pelniem darinātu karstu sārmu un mucu, labi aizspundētu, krietni valsta, tad pēc dažām stundām sārmu izlej, bet vietā ielej tīru ūdeni un valsta atkal, tad muca kļūst tīra un derīga katrai vajadzībai.
Izkaltušus koka traukus grūti sabriedināt, jo tajos ielietais ūdens tūlīt iztek. Tāpēc tos piebāž ar salmiem vai vecu sienu, ko salej ar ūdeni un noslogo. Trauki drīz vien sabriest.