TEPE KRĀSNS REMONTAM

Recepte Nr. 1 
Izsijātus koka pelnus sajauc ar sāli un visu izmaisa ūdenī, lai veidotos mīkla. Tad piejauc nedaudz mālus, labi izmīca. Ar šo tepi var aizziest spraugas dzelzs krāsnī.




Recepte Nr. 2 
Verdošā ūdenī izšķīdina vārāmo sāli un pieliek kartupeļu miltus, lai veidotos mīkla. Tad pieliek mālus un labi samīca. Ar šo tepi aizziež spraugas krāsnī.

JA PŪST KARTUPEĻI

Rudenī kartupeļi sāk pūt, ja ir par daudz lietus. Smagā augsnē dažreiz aiziet bojā 3/4 no bojātās ražas, un pat vieglā augsnē sabojājas 20—30%. Tādos gadījumos jābaidās, ka pa­grabā var aiziet bojā arī tas, kas vēl savākts. Samaitājošais kraupis pēc novākšanas paliek pie kartupeļiem un pagrabā tur­pina savu postīšanas darbu. Lai kraupi padarītu nekaitīgu, ieteikti dažādi paņēmieni.
Viens ir šāds: kartupeļus mazgā hlorkaļķu šķīdumā. 100 sto­piem ūdens pieliek 1/2 mārciņu hrolkaļķu (tiem jābūt neatstāvē­jušiem). Kartupeļus pakāpeniski ieber sagatavotajā šķīdumā, labi apstrādā ar slotu, tad tīrā ūdenī nomazgā un beidzot žāvē. Šāda metode dodot labus rezultātus. Pēc cita avota pietiekot jau ar to vien, ja kartupeļi kādu laiciņu dabūjot pastāvēt minētajā šķīdumā.
Vēl pēc cita paņēmiena kartupeļus apstrādā ar sēra dioksīda gāzi. To iegūst, pagrabā laiku pa laikam sadedzinot sēru. Gāzēšanas laikā pagrabā blīvi noslēdz logus un ventilācijas atveres. Sēra pulveri ar papīra gabaliņu uzliek uz šķīvja un aizdedzina. Pašam tūlīt jāiet prom. Logiem un durvīm dažas stundas jābūt noslēgtiem. Pēc tam pagrabu izvēdina. Un pēc trešā paņēmiena kartupeļus ievietojot pagrabā, tajos kārtām iekaisa ogļu putekļus, vecus kaļķus, ģipsi, pelnus. Ar šo pūšanu gan pilnīgi nepārtrauc, tomēr to ierobežo.

KĀ IZGATAVOT SĀRMU

Izmanto malkas pelnus, vislabāk lapu koku. Tos izsijā uz līdzenas grīdas, izklīdina plānā kārtā, apslaka ar ūdeni un sagrūž kaudze. Kaudzes vidū iztaisa iedobumu. Iedobumā ieber nedzēstus (dedzinātus) kaļķus, rēķinot uz 4 daļām pelnu 1 dalu kalku. Kaļķus aplej ar ūdeni tik daudz, lai tie dzēstos. Dzēšanās laikā kaļķus aprauš ar pelniem. Pec tam visu labi samaisa un ieber iepriekš pārbūvēta muca. Mucu pārtaisa tā: netālu no dibena ierīko krānu; divas pēdas virs mucas dibena ieliek otru dibenu, lai paliktu telpa, kur sakrāties sārmam. Otrajam dibenam jābūt caurumotam. Uz cau­rumotā dibena liek vienu kārtu garkūļu salmu, virsū -uzber abas sārma vielas (labi sajauktas), cieti sastampā un visu nolīdzina» virsū atkal liek nelielu kārtiņu salmu. Atstāj tā stāvēt 24 stun­das. Tad visu salaista ar ūdeni, cik tik pelni, spēj uzņemt. Atver krānu un notecina sārma šķīdumu. Kad vairs netek, tad vēl uzlej ūdeni. Tā atkārto vairākas reizes, vājo sārmu uzkrājot atsevišķā traukā. Ja sārmā ielikta svaiga vistas ola peld pa virsu, tad tādu sārmu sauc par stipru, bet, ja ola grimst dibenā, tad tas ir vājš sārms. Ja ir iegūts pietiekami daudz stiprā sārma ziepju vārīšanai, tad no mucas vēl ilgi var ņemt vājo sārmu. Tas ir ļoti piemērots veļas mazgāšanai.
Sastādītāja piezīme. Šādi iegūtais sārms ir kālija hidroksīds (KOH). Ir iespējams pelnu sārmu iegūt ari bez kaļķu piedevas. Šādā gadī­jumā iegūtais sārms būs kālija karbonāts (K2CO3). Tā mazgāšanas un apziepjošanas spēja ir daudz vājāka.

KOKA TRAUKI

Lai koka traukus atbrīvotu no pelējuma un citiem netīrumiem, tos piepilda ar ūdeni, kurā iejauc klijas, un ļauj sarūgt. Kliju maisījumu pēc tam vēl var izbarot cūkām kā nekaitīgu barību.
Lai no pelējuma un tā smakas atbrīvotu mucu, vislabākais līdzeklis ir koncentrēta sērskābe. Sērskābi mucā ielej tik daudz, lai mucu valstot, tā visur piekļūtu. Pēc apmēram stundas ce­turkšņa mucu izskalo ar ūdeni. Lielas mucas, kuras nevar valstīt, jāizārda un mucas galdiņi jāieziež ar sērskābi.
Vieglākai mucas tīrīšanai tajā ieber dažas mārciņas nedzēstu kaļķu, tad ielej ūdeni un mucu aizspundē. Saturs drīz sakarst un tvaiki iesūcas kokā. Tad vēl ielej ūdeni un mucu valsta. Pēc dažām stundām šķidrumu izlej un mucu skalo ar tīru ūdeni. Kad viss izdarīts, mucā vēl ielej nedaudz vīna vai degvīna un to atkal izvalsta.
Ja etiķa mucā ielej no lapu koku pelniem darinātu karstu sārmu un mucu, labi aizspundētu, krietni valsta, tad pēc dažām stundām sārmu izlej, bet vietā ielej tīru ūdeni un valsta atkal, tad muca kļūst tīra un derīga katrai vajadzībai.
Izkaltušus koka traukus grūti sabriedināt, jo tajos ielietais ūdens tūlīt iztek. Tāpēc tos piebāž ar salmiem vai vecu sienu, ko salej ar ūdeni un noslogo. Trauki drīz vien sabriest.