Rudenī kartupeļi sāk pūt, ja ir par daudz lietus. Smagā augsnē dažreiz aiziet bojā 3/4 no bojātās ražas, un pat vieglā augsnē sabojājas 20—30%. Tādos gadījumos jābaidās, ka pagrabā var aiziet bojā arī tas, kas vēl savākts. Samaitājošais kraupis pēc novākšanas paliek pie kartupeļiem un pagrabā turpina savu postīšanas darbu. Lai kraupi padarītu nekaitīgu, ieteikti dažādi paņēmieni.
Viens ir šāds: kartupeļus mazgā hlorkaļķu šķīdumā. 100 stopiem ūdens pieliek 1/2 mārciņu hrolkaļķu (tiem jābūt neatstāvējušiem). Kartupeļus pakāpeniski ieber sagatavotajā šķīdumā, labi apstrādā ar slotu, tad tīrā ūdenī nomazgā un beidzot žāvē. Šāda metode dodot labus rezultātus. Pēc cita avota pietiekot jau ar to vien, ja kartupeļi kādu laiciņu dabūjot pastāvēt minētajā šķīdumā.
Vēl pēc cita paņēmiena kartupeļus apstrādā ar sēra dioksīda gāzi. To iegūst, pagrabā laiku pa laikam sadedzinot sēru. Gāzēšanas laikā pagrabā blīvi noslēdz logus un ventilācijas atveres. Sēra pulveri ar papīra gabaliņu uzliek uz šķīvja un aizdedzina. Pašam tūlīt jāiet prom. Logiem un durvīm dažas stundas jābūt noslēgtiem. Pēc tam pagrabu izvēdina.
Un pēc trešā paņēmiena kartupeļus ievietojot pagrabā, tajos kārtām iekaisa ogļu putekļus, vecus kaļķus, ģipsi, pelnus. Ar šo pūšanu gan pilnīgi nepārtrauc, tomēr to ierobežo.
