JA PŪST KARTUPEĻI

Rudenī kartupeļi sāk pūt, ja ir par daudz lietus. Smagā augsnē dažreiz aiziet bojā 3/4 no bojātās ražas, un pat vieglā augsnē sabojājas 20—30%. Tādos gadījumos jābaidās, ka pa­grabā var aiziet bojā arī tas, kas vēl savākts. Samaitājošais kraupis pēc novākšanas paliek pie kartupeļiem un pagrabā tur­pina savu postīšanas darbu. Lai kraupi padarītu nekaitīgu, ieteikti dažādi paņēmieni.
Viens ir šāds: kartupeļus mazgā hlorkaļķu šķīdumā. 100 sto­piem ūdens pieliek 1/2 mārciņu hrolkaļķu (tiem jābūt neatstāvē­jušiem). Kartupeļus pakāpeniski ieber sagatavotajā šķīdumā, labi apstrādā ar slotu, tad tīrā ūdenī nomazgā un beidzot žāvē. Šāda metode dodot labus rezultātus. Pēc cita avota pietiekot jau ar to vien, ja kartupeļi kādu laiciņu dabūjot pastāvēt minētajā šķīdumā.
Vēl pēc cita paņēmiena kartupeļus apstrādā ar sēra dioksīda gāzi. To iegūst, pagrabā laiku pa laikam sadedzinot sēru. Gāzēšanas laikā pagrabā blīvi noslēdz logus un ventilācijas atveres. Sēra pulveri ar papīra gabaliņu uzliek uz šķīvja un aizdedzina. Pašam tūlīt jāiet prom. Logiem un durvīm dažas stundas jābūt noslēgtiem. Pēc tam pagrabu izvēdina. Un pēc trešā paņēmiena kartupeļus ievietojot pagrabā, tajos kārtām iekaisa ogļu putekļus, vecus kaļķus, ģipsi, pelnus. Ar šo pūšanu gan pilnīgi nepārtrauc, tomēr to ierobežo.

ŪDEŅAINI KARTUPEĻI

Ūdeņainus kartupeļus pirms lietošanas izber siltas krāsns tuvumā, lai iztvaikotu ūdens — tad tie kļūst miltaini. Ja vāra ar visu mizu, tad ūdeņainiem kartupeļiem katram bumbulim no­mizo vienu joslu mizas riņķī apkārt, tad tie izvārās miltaini.

KŪDRA PRODUKTU KONSERVĒŠANAI

Izmēģinājumi ir pierādījuši, ka kūdrai piemīt antiseptiskas īpašības un to var izmantot dažādu pārtikas produktu konservē­šanai. Sājā nolūkā kūdru samaļ smalkā pulverī. Ar šo pulveri var apkaisīt, vai, labāk, tajā salikt, uzglabājamos produktus: kartupeļus un citas saknes, sīpolus, augļus, desas, zivis, gaļu.

MAZGĀ AR KARTUPEĻIEM

Kartupeļus novāra puscietus, lai, veļu beržot, tie rokā neizjuktu. Ar kartupeļiem veļu var izmazgāt tīrāku nekā ar sārmu un ziepēm.

SALDME NO KARTUPEĻIEM

Svaigus vai sasalušus kartupeļus nomazgā un vāra ūdenī, līdz tie kļūst gatavi. Novārītus samaļ gaļas mašīnā. Iegūtajam biezenim pieliek svaigi gatavotu samaltu iesalu — 8% no kartupeļu masas svara; bet, ja iesals ir izžāvēts, tad to, iepriekš samaltu un izsijātu, pieliek 5%. Biezeni rūpīgi samaisa, ieliek ūdens vannā un uzsilda līdz 63—65°C. Ūdens temperatūru vannā uztur ne augstāku par 75—80 °C. Kartupeļu masu, kuras temperatūra ir 63—65 °C, pastāvīgi maisa un iztur 30—40 minūtes. Reakcijas beigas nosaka ar jodu: 1 pilienu kartupeļu masas savieno ar 1 pilienu joda tinktūras. Brīvas cietes klātbūtnē paraugs krāsojas zils — tātad reakcija vēl nav beigusies. Lai atdalītu mizas, pārcukuroto masu izrīvē caur sietu. Pēc tam to var iebiezināt, vārot vaļējā katlā, pastāvīgi maisot, lai nepiedeg.
Iebiezinātajai masai ir tumši brūna krāsa un salda garša. No tās var pagatavot cepumus, ķīseļus un vēl daudzus citus gardumus.