Ķets (čuguns).
No ķeta pagatavo ārdus, durvtiņas, pavarda plātnes, aizbīdņus, aiz- varus u. c. Kets pēc ilgākas lietošanas nedrīkst ne plaisāt, ne drupt. Pavardu plātņu minimālie biezumi ir 8 mm (maziem) un 10 mm (lieliem). |
| Foto: www.precesdarbam.lv |
Dzelzs.
Krāsns pamatiem lieto dubultās T-sijas vai vecas sliedes. Pavarda seguma skārds (buksbleķis) ir minimāli 2 mm biezs. Vainagdzelzi izgatavo no 5X50 mm plakandzelzs vai 40X40 līdz 50X50 mm stūr- dzelzs. Krāsns saites (skavas) izgatavo no apm. 1X15 mm platas stīpdzelzs. No dzelzs skārda pagatavo pavarda durvtiņas, aizlaidņus, vē- dināšanas aizvarus, cepešu krāsnis u. c.Podniekam svarīgi zināt trīs dzelzs īpašības:
1. Sasilstot dzelzs un ķets ievērojami izplešas, tādēļ dzelzs jāie strādā tā, lai tā varētu paplašināties. Tas jāievēro ārdu, durvtiņu u. c. iebūvē.
2. Sasniedzot 600°C dzelzs zaudē izturību un nesējspēju; tādēļ jā būt uzmanīgam, lietojot dzelzs daļas vietās ar augstu temperatūru.
3. Dzelzs rūs, t. i. mitruma iespaidā savienojas ar gaisa skābekli. Aizsarglīdzekļi pret rūsēšanu ir: eļļas maisījums ar svina miniju, nesā līti cūku tauki, kas sajaukti ar grafītu un nedaudz kampara, eļļas, lakas, grafīts, dzelzs cinkošana, dzelzs emaljēšana u. c.
Avots: Krāsnis un pareiza kurināšana, Rīga, 1943
