KARSTUMIZTURĪGA DZELZS TEPE

Sastāvs:

140 g dzelzs skaidu;
20 g dzēsto kaļķu;
25 g smalku smilšu;
3 g ožamā spirta.

Sastāvdaļas vispirms rūpīgi samaisa un tad pielej etiķi, līdz izveidojas bieza mīkla.
Ar šo tepi aizziež bojātās metāla vietas un pēc izžūšanas izkarsē.

Vai arī: 50 g grafīta, 10 g svina sulfāta un 10 g krīta labi samaisa un tad sajauc ar dabīgo pernicu.

Metāla liešana - "Zaļās smiltis" metāla liešanas formai.

Lai izgatavotu "Zaļās smiltis" jeb "greensand", ko izmanto metāla liešanā, nepieciešamas smalkas smiltis un ekstrudētais betonīts.

Smiltis izžāvē.
Nosver 1 kg smilšu.
120g  betonīta mālu sasmalcina un tiem pievieno ūdeni.

Mālus samaisa līdz viendabīgai masai.

Sāk pievienot smiltis un maisīt. Kad masa sajaukta, to atstāj uz 24 stundām.
Masu izžāvē, žāvēšanai var izmantot karstā gaisa fēnu. Ja smiltis lāgā nelīp var nedaudz samitrināt.

Kad smiltis ir gatavas var sākt veidot formu liešanai. Formai izgatavo divus rāmīšus ar atslēgām precīzai savienošanai. Lai smiltis nesaliptu, tās apstrādā ar talka pulveri.

Neaizmirstiet par padeves kanāliem, pa kuru ieliet izkusušo metālu.

Kad formā ieliets izkausēts alumīnijs, pēc 15 minūtēm tas ir pietiekami atdzisis, lai formu varētu izjaukt.

Krāsns būvmateriāli: METĀLA MATERIĀLI PODIŅU KRĀSNIJ

Ķets (čuguns).

No ķeta pagatavo ārdus, durvtiņas, pavarda plātnes, aizbīdņus, aiz- varus u. c. Kets pēc ilgākas lietošanas nedrīkst ne plaisāt, ne drupt. Pavardu plātņu minimālie biezumi ir 8 mm (maziem) un 10 mm (lieliem).

Foto: www.precesdarbam.lv

Dzelzs.

Krāsns pamatiem lieto dubultās T-sijas vai vecas sliedes. Pavarda seguma skārds (buksbleķis) ir minimāli 2 mm biezs. Vainagdzelzi izgatavo no 5X50 mm plakandzelzs vai 40X40 līdz 50X50 mm stūr- dzelzs. Krāsns saites (skavas) izgatavo no apm. 1X15 mm platas stīpdzelzs. No dzelzs skārda pagatavo pavarda durvtiņas, aizlaidņus, vē- dināšanas aizvarus, cepešu krāsnis u. c.

Podniekam svarīgi zināt trīs dzelzs īpašības:
1. Sasilstot dzelzs un ķets ievērojami izplešas, tādēļ dzelzs jāie­ strādā tā, lai tā varētu paplašināties. Tas jāievēro ārdu, durvtiņu u. c. iebūvē.
2. Sasniedzot 600°C dzelzs zaudē izturību un nesējspēju; tādēļ jā­ būt uzmanīgam, lietojot dzelzs daļas vietās ar augstu temperatūru.
3. Dzelzs rūs, t. i. mitruma iespaidā savienojas ar gaisa skābekli. Aizsarglīdzekļi pret rūsēšanu ir: eļļas maisījums ar svina miniju, nesā­ līti cūku tauki, kas sajaukti ar grafītu un nedaudz kampara, eļļas, lakas, grafīts, dzelzs cinkošana, dzelzs emaljēšana u. c.

Avots: Krāsnis un pareiza kurināšana, Rīga, 1943

KĀ KODINĀT MISIŅU

Matētām kodnēm:
a) silta kodne: izšķīdina 1 daļu cinka 3 daļās slāpekļ­skābes un 3 daļās sērskābes. Misiņa priekšmetu kodnē iegremdē uz dažām sekundēm.
b) aukstā kodne: sajauc 20 g slāpekļskābes, 100 g sēr­skābes, 1 g nātrija hlorīda un 1 līdz 5 g cinka sulfāta. Misiņa priekšmetu atstāj šajā maisījumā uz 5 līdz 20 minūtēm. Jo ilgāka būs skābes iedarbība, jo dziļāks būs matējums. Noslēgumā var priekšmetu vel iegremdēt spožajā kodnē, rezultāta iegūstot ļoti skaistu violetu nokrāsu.

Spožā kodne misiņam:
15 daļas slāpekļskābes, 2 daļas sērskābes, 10 daļas nātrija hlorīda. Priekšmetus iegremdē šķī­dumā pēc tā atdzišanas. Ja šķīdums ir silts vai arī priekšmetus pārāk ilgi tajā notur, tad iegūst nevis spožu, bet matētu virsmu.

Šim darbam var izmantot arī dzelzs hlorīda šķīdumu (200 g uz 0,5 1 ūdens).

Apmeklē mūsu amatnieku forumu – SPIED ŠEIT!

TEPE AKMENIM

Akmenim lieto tepi no šķidrā stikla ar cementu, šī tepe ātri sacietē.

Metāliem un kokam: šķidrais stikls, krīts un cinka putekļi.

METĀLU KODINĀŠANA

Apmeklē mūsu amatnieku forumu – spied šeit!

Kodināšana ir zīmējuma, ornamenta, uzraksta un tml. iestrā­dāšana metāla virsmā, izmantojot ķīmiskus paņēmienus.
Apstrā­dājamo virsmu vispirms notīra no oksīdiem, rūsas, taukiem un citiem netīrumiem. Taukus var nomazgāt ar benzīnu vai spirtu, vai arī ar sodas vai nātrija hidroksīda šķīdumu. Tad notīrīto virsmu var nopulēt (tas nav obligāti). Pie notīrītās virsmas vairs nedrīkst pieskarties ar pirkstiem (lieto pinceti). Virsmai jābūt arī pilnīgi sausai.

Tad uz tās uzliek aizsargājošo slāni, kura receptes var būt dažādas.

Piemēram, sakausē 4 svara daļas asfalta, 2 sv. d. piķa un 4 sv. d. vaska. Pēc atdzišanas šo masu saveļ lodītēs un ietin drāniņā. Apstrādājamo priekšmetu sakarsē un tad ieziež ar aizsargājošo masu, tā pārklāj virsmu plānā slānī. Kad aizsargslānis sacietējis, to pārklāj ar pēc iespējas plānu slāni, kas sastāv no līmes šķīdumā iejaukta cinka baltuma (krā­sas pigments).
Tad ar kopējamā papīra palīdzību uz baltās vir­smas nokopē vajadzīgo zīmējumu vai uzrakstu. Pēc tam visas vietas, kuras būs jāiekodina, izkasa līdz metāla virsmai. Lietojot tievu un asu gravējamo adatu, ir iespējams atveidot arī vissmal­kākās gravējuma līnijas. Dažos gadījumos metāla kodināšanu izdara tikai nolūkā uz­labot metāla dekoratīvo izskatu. Sājā gadījumā, protams, aizsarg­slānis nav vajadzīgs un pati kodināšana būs īslaicīga.

Tad metāla plāksnīti iegremdē kivetē ar kodni (kiveti vislabāk lietot stikla vai emaljētu). Ja apstrādājama liela plakana virsma, tad to var nolikt horizontāli un ap to izveido vaska bortiņu pirksta biezumā un tā izveidotajā kivetē ielej kodnes šķīdumu. Kad kodināšana pabeigta, priekšmetu noskalo ūdenī. Aizsargslāni noņem sildot vai arī to nomazgā ar terpentīnu vai petroleju.