KODNES DZELZIJ

Dažādu dzelzs šķirņu kodināšanai izmanto dažādas kon­centrācijas sērskābi: čugunam 1%-īgu šķīdumu, dzelzij 10% un tēraudam — 20 70

Kodne, kura dzelzs un tērauda izstrādājumiem piešķir spīdumu.
Attaukotus izstrādājumus iegremdē stiprā slāpekļskābē, kurai pielikts nedaudz priežu kvēpu. Noskalo ūdenī, kurā izšķīdināts nedaudz sodas, vēlreiz noskalo un žāvē zāģu skaidās.

METĀLU KODINĀŠANA

Apmeklē mūsu amatnieku forumu – spied šeit!

Kodināšana ir zīmējuma, ornamenta, uzraksta un tml. iestrā­dāšana metāla virsmā, izmantojot ķīmiskus paņēmienus.
Apstrā­dājamo virsmu vispirms notīra no oksīdiem, rūsas, taukiem un citiem netīrumiem. Taukus var nomazgāt ar benzīnu vai spirtu, vai arī ar sodas vai nātrija hidroksīda šķīdumu. Tad notīrīto virsmu var nopulēt (tas nav obligāti). Pie notīrītās virsmas vairs nedrīkst pieskarties ar pirkstiem (lieto pinceti). Virsmai jābūt arī pilnīgi sausai.

Tad uz tās uzliek aizsargājošo slāni, kura receptes var būt dažādas.

Piemēram, sakausē 4 svara daļas asfalta, 2 sv. d. piķa un 4 sv. d. vaska. Pēc atdzišanas šo masu saveļ lodītēs un ietin drāniņā. Apstrādājamo priekšmetu sakarsē un tad ieziež ar aizsargājošo masu, tā pārklāj virsmu plānā slānī. Kad aizsargslānis sacietējis, to pārklāj ar pēc iespējas plānu slāni, kas sastāv no līmes šķīdumā iejaukta cinka baltuma (krā­sas pigments).
Tad ar kopējamā papīra palīdzību uz baltās vir­smas nokopē vajadzīgo zīmējumu vai uzrakstu. Pēc tam visas vietas, kuras būs jāiekodina, izkasa līdz metāla virsmai. Lietojot tievu un asu gravējamo adatu, ir iespējams atveidot arī vissmal­kākās gravējuma līnijas. Dažos gadījumos metāla kodināšanu izdara tikai nolūkā uz­labot metāla dekoratīvo izskatu. Sājā gadījumā, protams, aizsarg­slānis nav vajadzīgs un pati kodināšana būs īslaicīga.

Tad metāla plāksnīti iegremdē kivetē ar kodni (kiveti vislabāk lietot stikla vai emaljētu). Ja apstrādājama liela plakana virsma, tad to var nolikt horizontāli un ap to izveido vaska bortiņu pirksta biezumā un tā izveidotajā kivetē ielej kodnes šķīdumu. Kad kodināšana pabeigta, priekšmetu noskalo ūdenī. Aizsargslāni noņem sildot vai arī to nomazgā ar terpentīnu vai petroleju.

CIETE NO KASTAŅIEM

Francijā kastaņu cieti ražo lielos daudzumos. Ražošanas izmaksas nav lielākas kā kartupeļu cietei, bet iznākums ir par 10% augstāks. Vienkārša mazgāšana ar aukstu ūdeni kastaņu miltiem atņem visu rūgtumu un padara tos par labu pārtikas līdzekli.
Kastaņus ar visu mizu samaļ un skalo uz sietiem tāpat kā kartupeļus, tikai sietu markai jābūt par vienu numuru lielākai. Kad ciete ir nogulsnējusies, to savāc un sajauc ar ūdeni, kam klāt nedaudz alauna šķīduma. Mucai ar 8—10 hektolitriem ūdens, kurā ir suspendēts 200—300 kg cietes, pietiek ar 40—50 g alauna. Pēc nogulsnēšanās ūdeni nolej un cieti izžāvē.
Palikumu uz sietiem vēl var izmantot alkohola ieguvei, tas dod vēl 6% lietderības. Cietes iznākums ir 15—17%. Lai novērstu rūgtumu, var pielikt potašu, sodu vai ožamo spirtu.
Var arī tā: zirgu kastaņus iemet verdošā ūdenī, sagriež ūn sarīvē, tad sarīvēto masu sajauc ar sodas pulveri attiecībā 100:1 un tālāk cieti izvelk kā no kartupeļiem.