KODNE VARAM UN TĀ SAKAUSĒJUMIEM

Attaukotus vara izstrādājumus iegremdē vispirms šķīdumā no 200 g slāpekļskābes, 1 līdz 2 g nātrija hlorīda (vai arī 10 g stipras sērskābes).

Pēc apstrādāšanas šajā šķīdumā priekšmetus iegremdē kodnē. Tās sastāvs: 75 daļas stipras slāpekļskābes, kurai, pastāvīgi maisot, lēni pielieti 100 g sērskābes.

Maisījumam ļauj atdzist līdz istabas temperatūrai.

Tad uz 1 kg maisījuma pieliek 5 kg nātrija hlorīda. Izstrādājumus ātri iegremdē šķīdumā; nepārtraukti kustinot, tos tur patur 1—2 sekundes. Tad izņem un skalo ar lielu ūdens daudzumu.

Ja kodne ilgi iedarbojas, tad uz iz­strādājumiem veidojas plankumi. Tos var likvidēt iegremdējot cinka hlorīda šķīdumā.

KĀ KODINĀT MISIŅU

Matētām kodnēm:
a) silta kodne: izšķīdina 1 daļu cinka 3 daļās slāpekļ­skābes un 3 daļās sērskābes. Misiņa priekšmetu kodnē iegremdē uz dažām sekundēm.
b) aukstā kodne: sajauc 20 g slāpekļskābes, 100 g sēr­skābes, 1 g nātrija hlorīda un 1 līdz 5 g cinka sulfāta. Misiņa priekšmetu atstāj šajā maisījumā uz 5 līdz 20 minūtēm. Jo ilgāka būs skābes iedarbība, jo dziļāks būs matējums. Noslēgumā var priekšmetu vel iegremdēt spožajā kodnē, rezultāta iegūstot ļoti skaistu violetu nokrāsu.

Spožā kodne misiņam:
15 daļas slāpekļskābes, 2 daļas sērskābes, 10 daļas nātrija hlorīda. Priekšmetus iegremdē šķī­dumā pēc tā atdzišanas. Ja šķīdums ir silts vai arī priekšmetus pārāk ilgi tajā notur, tad iegūst nevis spožu, bet matētu virsmu.

Šim darbam var izmantot arī dzelzs hlorīda šķīdumu (200 g uz 0,5 1 ūdens).

Apmeklē mūsu amatnieku forumu – SPIED ŠEIT!

KODNES DZELZIJ

Dažādu dzelzs šķirņu kodināšanai izmanto dažādas kon­centrācijas sērskābi: čugunam 1%-īgu šķīdumu, dzelzij 10% un tēraudam — 20 70

Kodne, kura dzelzs un tērauda izstrādājumiem piešķir spīdumu.
Attaukotus izstrādājumus iegremdē stiprā slāpekļskābē, kurai pielikts nedaudz priežu kvēpu. Noskalo ūdenī, kurā izšķīdināts nedaudz sodas, vēlreiz noskalo un žāvē zāģu skaidās.

MIETU KONSERVĒŠANA

■ Recepte Nr. 1 Sagatavo vara vitriola šķīdumu un mērcē tajā konservējamos mietus vai kārtis 48 stundas, pēc tam ēnā izžāvē. Šo operāciju atkārto vairākas reizes, līdz mieti iegūst zilganu krāsu. Tad tos noziež ar kaļķu pienu. Pēc tādas apstrādes mieti kļūst desmit­kārt izturīgāki.

■ Recepte Nr. 2 Pietiekami izkaltušus mietus saliek ar galiem kublā, kurā ir kaļķūdens, un ļauj dažas dienas mirkt. Pēc tam mietus atkal izkaltē un apziež ar atšķaidītu sērskābi. Ļauj saulē izžūt. Sēr­skābe, savienojoties ar kaļķiem, koksni daļēji pārakmeņo un tā kļūst izturīgāka par dedzinātu vai krāsotu. Tāpat var apstrādāt kastes un citus kokmateriālus.

MELNKOKA IMITĀCIJA

Sīkšķiedrainas koksnes (piem. bumbieres vai plūmes) virsmu noziež ar atšķaidītu sērskābi. Koksni atstāj stāvēt siltā telpā līdz tā kļūst pilnīgi melna.

KOKA TRAUKI

Lai koka traukus atbrīvotu no pelējuma un citiem netīrumiem, tos piepilda ar ūdeni, kurā iejauc klijas, un ļauj sarūgt. Kliju maisījumu pēc tam vēl var izbarot cūkām kā nekaitīgu barību.
Lai no pelējuma un tā smakas atbrīvotu mucu, vislabākais līdzeklis ir koncentrēta sērskābe. Sērskābi mucā ielej tik daudz, lai mucu valstot, tā visur piekļūtu. Pēc apmēram stundas ce­turkšņa mucu izskalo ar ūdeni. Lielas mucas, kuras nevar valstīt, jāizārda un mucas galdiņi jāieziež ar sērskābi.
Vieglākai mucas tīrīšanai tajā ieber dažas mārciņas nedzēstu kaļķu, tad ielej ūdeni un mucu aizspundē. Saturs drīz sakarst un tvaiki iesūcas kokā. Tad vēl ielej ūdeni un mucu valsta. Pēc dažām stundām šķidrumu izlej un mucu skalo ar tīru ūdeni. Kad viss izdarīts, mucā vēl ielej nedaudz vīna vai degvīna un to atkal izvalsta.
Ja etiķa mucā ielej no lapu koku pelniem darinātu karstu sārmu un mucu, labi aizspundētu, krietni valsta, tad pēc dažām stundām sārmu izlej, bet vietā ielej tīru ūdeni un valsta atkal, tad muca kļūst tīra un derīga katrai vajadzībai.
Izkaltušus koka traukus grūti sabriedināt, jo tajos ielietais ūdens tūlīt iztek. Tāpēc tos piebāž ar salmiem vai vecu sienu, ko salej ar ūdeni un noslogo. Trauki drīz vien sabriest.