IESALA SĪRUPS

100 g cietes (kartupeļu miltu) atšķaida ar pusglāzi ūdens. Iegūto cietes pienu, nepārtraukai maisot, ielej 4 glāzes verdoša ūdens. Kad klīsteris atdzisis līdz tādai temperatūrai, ka tajā var turēt roku (60—65°C), tad tam maisot pielej pusglāzi miežu iesala ūdens izvilkumu.

Klīsteris tūlīt sāk palikt šķidrs un pēc 1—3 minūtēm šķidrums kļūst gandrīz dzidrs. To atstāj 60—65^0 temperatūrā apmēram 3 stundas. - Pa šo laiku cietes pārcukurošanās beidzas. Šķīdumu uzvara, filtrē un tvaicē līdz sīrupa konsistencei.

Lai pagatavotu iesala izvilkumu, rīkojas šādi: 100 g sausa kviešu iesala samaļ kafijas dzirnaviņās, ieber 1 litrā (5 glāzēs) novārīta, remdena ūdens un atstāj, laiku pa laikam apmaisot, uz apmēram 3 stundām. Tad filtrē, nospiež no nogulsnēm.

No 100 g gaissausas cietes iegūst 100 g sīrupa ar patīkamu garšu. Tas satur 52—62% maltozes, 10—18% dekstrīna un 28—30% ūdens. Šāds sīrups ir barojošs, no tā var gatavot ievārī­jumus, ķīseļus, to var arī izlietot cukura vietā.

Arī iesalu var pats pagatavot, 2 dienas diedzējot izmērcētus graudus — miežus, auzas, kviešus.

SALDME NO KARTUPEĻIEM

Svaigus vai sasalušus kartupeļus nomazgā un vāra ūdenī, līdz tie kļūst gatavi. Novārītus samaļ gaļas mašīnā. Iegūtajam biezenim pieliek svaigi gatavotu samaltu iesalu — 8% no kartupeļu masas svara; bet, ja iesals ir izžāvēts, tad to, iepriekš samaltu un izsijātu, pieliek 5%. Biezeni rūpīgi samaisa, ieliek ūdens vannā un uzsilda līdz 63—65°C. Ūdens temperatūru vannā uztur ne augstāku par 75—80 °C. Kartupeļu masu, kuras temperatūra ir 63—65 °C, pastāvīgi maisa un iztur 30—40 minūtes. Reakcijas beigas nosaka ar jodu: 1 pilienu kartupeļu masas savieno ar 1 pilienu joda tinktūras. Brīvas cietes klātbūtnē paraugs krāsojas zils — tātad reakcija vēl nav beigusies. Lai atdalītu mizas, pārcukuroto masu izrīvē caur sietu. Pēc tam to var iebiezināt, vārot vaļējā katlā, pastāvīgi maisot, lai nepiedeg.
Iebiezinātajai masai ir tumši brūna krāsa un salda garša. No tās var pagatavot cepumus, ķīseļus un vēl daudzus citus gardumus.